Salut d'amour! jeb urķīgā latvieša atklāsme par koncertbiznesa „ķēķi”
Madara Ozoliņa17.07.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms nieka pāris mēnešiem ( 3.maijā) Latvijas medijos sevi pieteica jauns festivāls “Šalc”, klausītājiem piedāvājot augstvērtīgu, ar pasaules mēroga zvaigznēm piepildītu programmu. Preses konferencē festivāla rīkotāji vēstīja, ka festivāla īpašā “odziņa “ ir simfoniskās mūzikas koncerts "Salut d'Amour" ar Marikas Rebekas piedalīšanos un Latvijas festivāla orķestri Karela Marka Šišona vadībā. Tas norisināsies Ventspilī, Liepājā un 22.jūlijā Cēsu Pils parka estrādē.
Par to visu var izlasīt portālā Delfi: http://www.delfi.lv/kultura/news/music/saksies-klasiskas-muzikas-festivals-salc.d?id=49992401
Uz koncertiem Liepājā un Ventspilī pēc šī paziņojuma jau varēja iegādāties koncertu biļetes, kuras laipni piedāvāja organizators SIA “ Laba Mūzika”. Vien Cēsīs vēl nē. Vien “Cēsu Mākslas festivāls
Gribēdama nopirkt savlaicīgi biļetes uz Pils parka koncertu, regulāri pārbaudīju “Biļešu Paradīzes” jaunumus, lai nenokavētu šo notikumu! Beidzot arī man uzsmaida prieks! Ir! Varēšu baudīt Marinu Rebeku, lielisku mūziku Cēsu pilsdrupu pakājē!
Kā jau latvietim pieņemts - vajag taču sīkāk papētīt.
Hmm... Cēsīs koncertu piedāvā ne vairs “Laba Mūzika”, bet “Vidzemes koncertzāle”. Nu labi! Koncertzāle nopirka gatavu programmu, labi visiem! Bet kāpēc nekur nav atsauces uz festivālu “Šalc”? Laikam piemirsās.
Cēsu Mākslas festivāls ilgi vairs neklusē, un 23.maijā tajā pat Delfi Kultūras sadaļā http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/izzino-si-gada-cesu-makslas-festivala-galvenos-notikumus.d?id=50057197 lasu, ka festivāls piedāvās arī “klasiskas vērtības – Cēsu Pils parka estrādes lielkoncertu ar šobrīd pasaulē atzīto latviešu operas dīvu Marinu Rebeku un diriģentu Karelu Marku Šišonu.”
Sakritība? Patiesība? Pārpratums? Nevar būt! Mākslinieki ieradušies Latvijā, lai piedalītos festivālā “Šalc”, un piedāvās kādu citu, īpaši Cēsu Festivālam gatavotu programmu! Tas būtu saprātīgi un pieklājīgi, tā nodomāju.
Un tad… 11.jūlijā ar mediju klātbūtni, ierastu pompozitāti, organizatoru, finansētāju, vietējās varas pārstāvju un Latvijas Republikas kultūras ministres smaidiem tiek izziņota “Cēsu Mākslas festivāla
Tiesa gan, raksta noslēgumā citēts: “Koncerts "Salut d'amour" notiek sadarbībā ar koncertzāli "Cēsis", festivālu "ŠALC", biedrību "Laba mūzika" un ir iekļauts Latvijas simtgades kultūras programmas koncertciklā "Dzimuši Latvijā". http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/drosmigi-eksperimenti-un-izcilibas-izzino-cesu-makslas-festivala-programmu.d?id=50205377
Ierunājās atkal urķīgā latvieša daba. Palūkosim Cēsu Mākslas festivāla oficiālo mājas lapu! Festivāla organizatoru vārdi un uzvārdi, daži atbalstītāji uzskaitīti, bet neizdodas atrast pieminētu nedz festivālu “Šalc”, nedz SIA “Laba Mūzika”.
Latvietis turpina darboties. Kas tad ir šī SIA “LABA MŪZIKA” vadonis? Nav ilgi jāmeklē – 12.Saeimas deputāts Ints Dālderis! Saprotams, kāpēc pret Cēsīm īpaši siltas jūtas – mazu mirklīti pabijis Cēsu Koncertzāles valdes locekļa godā! Paldies “mammai Googlei”!
Vēl urda nemiers. “Dzimuši Latvijā”. Tik daudz un dažādos locījumos aprunāts, Dzintaru koncertzālē arī bija lielisks koncerts ar šādu vēstījumu. Jautāju atkal Googlītei.
Pārsteigums ir patiesi lielisks, ka šādu augstas raudzes koncertu ieplānojusi, tā sagatavošanai valsts budžeta līdzekļus ar LV 100 saukli priekšgalā plānojusi un ieguldījusi valsts SIA “Latvijas Koncerti”!
Zinātkārajam latvietim gribētos uzzināt:
Kāpēc valsts SIA “Latvijas Koncerti” izveidotu un sagatavotu programmu nopērk un tālāk ar savu uzcenojumu “pārdod” privāta SIA “Laba Mūzika”?
Kāpēc pašvaldības SIA “Cēsu Koncertzāle” nevar šo programmu iepirkt pa tiešo no “Latvijas Koncertiem”, kā tas ir ar citām programmām, bet pērk no vidutāja - privātpersonas?
Ja SIA “Cēsu Koncertzāle” ir šī koncerta organizētājs, tad kāpēc tas tiek iekļauts privātpersonas organizētā festivālā “Cēsu Mākslas festivāls”? Vai tāpēc, lai Pils parka izmaksas būtu mazākas nekā pašvaldības SIA? Vai tāpēc, ja nu nesanāk “ieņemt kasi” festivālam (lasi - festivāla īpašniekam “Cēsu Pils ģilde”), tad “ielidot mīnusos” var pašvaldības SIA? Kāpēc koncertu nepiedāvā Cēsu Koncertzāle, kā to dara citos koncertos?
Kāpēc Cēsu koncertam ir visdārgākās ieejas biļetes 15 – 50 eiro, turpretī Liepājā 10-40 un Ventspilī 10-12 eiro? Vai šis koncerts, par valsts līdzekļiem līdzfinansēts, nav visiem Latvijas cilvēkiem, cēsniekiem domāts, vai tikai īpašajām VIP personām, Cēsu Mākslas festivāla atbalstītājiem? (Pēdējās 4 rindas par 15 eiro! It kā jau piedāvāts.)
Kā tas nākas, ka ar valsts piešķirto finansējumu privātpersonas, kas nepārstāv valsti, bet pašas sevi, pārdod valsts ražotu produktu par savu cenu?
Raibu raibie cimdu raksti, šķiet, sanāk. Austs un vērpts. Zem krāšņā raksta var sildīties un dzīvoties.
Nobeigumā, kā jau latvietim, gribētos ko citēt. Pie augstām lietām - Bībeles – neķeršos, vien atļaušos latviešu teātra ikonu “Skroderdienas Silmačos” piesaukt gan. Tajā ir maza mizanscēna - pēc neatļautās viesošanās pie kamiņmājas bišu stropiem Dūdars pie sevis pieaicina Rūdi, paņem aiz auss un atgādina mūžīgo garīgo vērtību “Tev nebūs zagt”...
Tev nebūs zagt… Ideju. Domu. Lietu. Dvēseli.
Bet pāri visam - Salut d'amour! Sveika, mīlestība! Ko, neskatoties ne uz ko, baudīšu Pils parkā par pusdienu maizei atlicinātiem 25 eiro!
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
