Salnājs spiests sniegt daļu datu par Vējoņa kancelejas izmaksām, atklājas regulāras piemaksas „īpašajiem”
PIETIEK27.04.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Administratīvajai rajona tiesai ierosinot jau četras administratīvās lietas sakarā ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas nevēlēšanos ievērot Informācijas atklātības likuma normas, tās vadītājam Arnim Salnājam nācies sniegt daļu no prasītās informācijas, cita starpā atklājot, ka virknei kancelejas „vienlīdzīgāko” un „īpašāko” darbinieku piemaksas par „iniciatīvu, ieguldījumu un intensitāti” šogad jau kļuvušas par patīkamu un regulāru. ikmēneša notikumu.
Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietniecei Egitai Kazekai (attēlā abi ar Vējoni) „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedriskus valstiska un starptautiska mēroga projektus”, janvārī, februārī un martā noteikta identiska lieluma piemaksa – 1052,92 eiro ik mēnesi.
Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei Kristīnei Jaunzemei „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā un sadarbību ar izpildvaru”, janvārī noteikta 1024,56 eiro piemaksa, februārī - 717,19 eiro, martā - 1024,56 eiro.
Vējoņa ekonomikas padomniekam Andim Jēkabsonam ar identisku pamatojumu – „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, ārējās ekonomiskās sadarbību veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei Latvijā”, janvārī piešķirta 768,42 eiro prēmija, februārī - 691,58 eiro, martā - 768,42 eiro.
Prezidenta konstitucionālo tiesību padomnieks Jānis Pleps, kā minēts Salnāja pamatojumā, ik mēnesi izcēlies ar „personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā un sadarbību ar tiesu varu”, par ko viņam janvārī noteikta 305,60 eiro piemaksa, februārī - 425,81 eiro, martā - 428,73 eiro.
No amata atlaistajam Latvijas Radio vadītājam Jānim Siksnim, kurš tagad ir Valsts prezidenta preses padomnieks, „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta sabiedrisko attiecību veidošanu” janvārī noteikta 512,28 eiro piemaksa, februārī - 486,67 eiro, martā - 512,28 eiro.
Juridiskās nodaļas vadītāja vietniecei Lindai Puķītei „par personīgo ieguldījumu un darba kvalitāti, lai nodrošinātu Valsts prezidenta kancelejai lietošanā nodoto telpu un teritorijas aprīkošanu un apsaimniekošanu”, janvārī noteikta 251,45 eiro piemaksa, februārī - 276,60 eiro, martā - 264,58 eiro.
Ja ticēt Salnāja pamatojumam, tad Ordeņu kapitula sekretāre Maira Sudrabiņa ik mēnesi ir apliecinājusi „personīgo iniciatīvu un ieguldījumu”, un par to, „kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta darbu augstāko valsts apbalvojumu lietās”, viņai papildus algai janvārī piešķirta 365,55 eiro piemaksa, februārī - 402,10 eiro, martā - 402,10 eiro.
Pietiek šodien publicē arī pārējo Salnāja sniegto pārskatu par šā gada pirmajos trīs mēnešos Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem izmaksātajām piemaksām.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
