Salnājs sagādājis Vējoņa kancelejai vēl trīs administratīvās lietas – kopā jau vismaz septiņas
PIETIEK19.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nevēloties ievērot Informācijas atklātības likuma normas, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas vadītājs, pirms tam Latvijas pasta priekšnieka amatu zaudējušais Arnis Salnājs ir sagādājis kancelejai vēl trīs tiesā izskatāmas administratīvās lietas. Līdz ar to, slēpjot pieprasīto informāciju par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu Vējoņa kancelejā, Salnājs kopā tai sarūpējis jau vismaz septiņas administratīvās lietas.
Jau laikā, kad Salnājs vadīja Latvijas pastu, viņam bija nopietnas grūtības sniegt informāciju par savas nākamās dzīvesbiedres TV raidījuma sponsorēšanu un par saviem komandējumiem uz eksotiskām pasaules malām. Šo „niķi” viņš ir paņēmis līdzi arī uz Valsts prezidenta kanceleju, - un tagad jau vismaz septiņās administratīvajās lietās tiesa pieprasījusi kancelejai mēneša laikā sniegt paskaidrojumus.
Faktiski visas administratīvās lietas tiesa ierosinājusi saistībā ar vienu un to pašu Salnāja vai viņa aizvietotāju pārkāpumu – nevēlēšanos ievērot Informācijas atklātības likuma normas attiecībā uz Valsts prezidenta kancelejai pieprasītu informāciju.
Šis likums ļoti stingri noteic ne tikai pieprasītās informācijas sniegšanas termiņus un apjomu, bet arī to, kādas formalitātes iestādei jāievēro, ja tā informāciju sniegt tādu vai citādu iemeslu pēc nevēlas.
Taču Vējoņa kancelejas vadītājs, kaut gan pēc izglītības jurists, šīs likuma normas līdz šim nav vēlējies ievērot, ne tikai laikus nesniedzot prasīto informāciju par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, sniedzot to daļēji vai nesniedzot vispār, bet arī neuzskatot, ka valsts galvas kancelejai būtu jāievēro citas likumā precīzi aprakstītās formalitātes.
Jau iepriekš administratīvās tiesas ierosinātās vismaz četras administratīvās lietas, kuru ietvaros Vējoņa kancelejai jau bijis jāsniedz paskaidrojumi par savu rīcību (tos sāksim publicēt tuvākajās dienās), nav snieguši Salnājam nepieciešamo mācību, un tagad sekojušas vēl trīs no jauna ierosinātas lietas par līdzīgiem likuma normu pārkāpumiem.
Pieprasītā informācija skar galvenokārt nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšanu Valsts prezidenta kancelejas darbinieku dāsnajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, kā arī citas, saistītas jomas.
Tieši saistībā ar vienu šādu informācijas pieprasījumu pirms nepilniem diviem mēnešiem strauji uzlabojās prezidenta Vējoņa atmiņa, un viņš atcerējās, ka pērn patiesībā saņēmis vēl vairāk nekā 12 tūkstošus eiro, ko savā amatpersonas deklarācijā pirms tam bija „piemirsis” uzrādīt.
Tiesa, vismaz pagaidām šie informācijas pieprasījumi nav spējuši piebremzēt „treknos gadus”, kas ir atsākušies ja ne valstī, tad vismaz Vējoņa kancelejā. Pietiek jau ir aprakstījis, kā, neraugoties uz Valsts kontroles nesen publicētajiem secinājumiem par miljoniem no valsts budžeta, kas nelietderīgi tiek izšķērdēti ierēdņu ikmēneša piemaksās par darbu, kas tāpat ietilpst viņu pienākumos, arī šā gada aprīlī virkne kancelejas darbinieku saņēmuši jau pierastās piemaksas ar pamatojumiem, kas ir faktiski identiski mēnesi pēc mēneša.
Tā, piemēram, kādreizējai Vējoņa biroja vadītājai un līdzbraucējai Pietiek vairākkārt aprakstītajā eksotiskajā braucienā uz Āfriku, tagadējai kancelejas vadītāja vietniecei Egitai Kazekai aprīlī 1052,92 eiro piemaksa jau tradicionāli aprēķināta „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedrisku valstiska un starptautiska mēroga projektus”.
Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam aprīlī 768,42 eiro piemaksa tāpat kā iepriekšējos mēnešos piešķirta „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, ārējās ekonomiskās sadarbību veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei Latvijā”.
Savukārt Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei 739,96 eiro papildus pamatalgai aprīlī ir piešķirta „kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā un sadarbību ar izpildvaru”.
Tāpat kā ik mēnesi arī aprīlī īpaši saspringti un intensīvi esot strādājuši ļaudis, kas apkalpo Valsts prezidentu sabiedrisko attiecību jomā. Savulaik amatu zaudējušais Latvijas radio vadītājs, tagadējais Vējoņa preses padomnieks Jānis Siksnis „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta sabiedrisko attiecību veidošanu” aprīlī ticis pie 512,28 eiro lielas piemaksas papildus pamatalgai.
Anda Pečule, konsultante plānošanas jautājumos, jau tradicionāli esot „koordinējusi Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlīniju izveidošanu, vienota vizuālā tēla ieviešanu”, par ko viņai aprīlī noteikta 460,00 eiro piemaksa.
Savukārt Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam kārtējā piemaksa – 448,25 eiro jau tradicionāli noteikta „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā un sadarbību ar tiesu varu”.
Tāpat, ja ticēt Vējoņa kancelejas oficiālajai informācijai, nepārtraukti notiek tās telpu iepriekš neparedzēta, lielu ieguldījumu prasoša „aprīkošana un apsaimniekošana”: Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas (!) vadītāja vietniecei, tieši „par personīgo ieguldījumu un darba kvalitāti, lai nodrošinātu Valsts prezidenta kancelejai lietošanā nodoto telpu un teritorijas aprīkošanu un apsaimniekošanu” aprīlī noteikta piemaksa 276,60 eiro apmērā.
Vējoņa kancelejai jau ir pieprasīta arī informācija par prēmijām, piemaksām un naudas balvām, kas izmaksātas šā gada maijā. Salnājam šo informāciju nesniedzot likumā noteiktajā termiņā un apjomos, tiesai tiks nosūtīts jau kārtējais pieteikums par administratīvās lietas sākšanu.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
