Saldus izpilddirektors mēģina apgalvot, ka neesot prasījis paskaidrojumu par netikšanos ar Bondaru
PIETIEK07.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saldus novada izpilddirektors Pēteris Dubra (attēlā pirmais no labās) otrdien mēģināja apgalvot, ka nemaz neesot prasījis Saldus 2.vidusskolas direktorei Natālijai Balodei paskaidrojumu par neierašanos uz tikšanos ar savu partijas biedru - Reģionu apvienības Valsts prezidenta kandidātu Mārtiņu Bondaru: paskaidrojums esot prasīts par to, kādēļ viņa nav apmeklējusi Izglītības pārvaldes organizēto semināru skolu vadītājiem. Kā rāda Pietiek jau publiskotie dokumenti, lielāko daļu no šī "politsemināra" darba kārtības aizņēma tieši tikšanās ar Bondaru.
Kā Pietiek jau ziņoja, nopietnās nepatikšanās nokļuvusi Saldus 2. vidusskolas direktore Natālija Balode, kuras pārkāpums - 11. martā tā vietā, lai dotos uzklausīt prezidenta amata kandidātu Bondaru, viņa atļāvusies uz šo "semināru" nedoties un pildīt savus tiešos darba pienākumus. Par šo rīcību domes izpilddirektors viņai pieprasījis sniegt paskaidrojumu.
Sarunā ar Pietiek Dubra otrdien uzsvēra, ka rīkojumā nemaz neesot minēts vārds Bondars. Turklāt, pēc viņa teiktā, tas bijis tikai viens no semināra jautājumiem, bet seminārā apspriestas arī "citas aktualitātes", turklāt vēlmi tikties ar Valsts prezidenta kandidātu izrādījuši paši izglītības iestāžu vadītāji, bet pašvaldība nekādus ieteikumus rīkot šādu tikšanos neesot devusi.
Konkrētus vadītājus Dubra gan nenosauca, savukārt Saldus novada Izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica visas dienas laikā neatrada iespēju sniegt Pietiek skaidrojumu, kādēļ skolu vadībai tik aktuāli bija tikties ar Bondaru.
Kā rāda "politsemināra" darba kārtība, vairāk nekā puse no semināra kopējā ilguma bijusi atvēlēta diviem punktiem - "Druvas vidusskolas jauniešu tikšanās ar Mārtiņu Bondaru, Saeimas deputātu, Valsts prezidenta kandidātu" un "Saldus novada pašvaldības skolu vadītāju tikšanās ar Mārtiņu Bondaru, Saeimas deputātu, Valsts prezidenta kandidātu".
Saldus 2. vidusskolas direktore Balode atļāvusies uz šo "politsemināru" neierasties un 11. martā pildīt savus tiešos darba pienākumus. Pēcāk paskaidrojumā, kas adresēts pašvaldības izpilddirektoram Dubram, viņa pamatojusi, ka, izskatot semināra darba kārtības pirmos trīs punktus, uzskatījusi, ka tas nav aktuāls šībrīža situācijai skolā.
„Es saņēmu viņas izsmeļošu paskaidrojumu, un nekādas citas darbības tālāk nesekoja. Taču daudz būtiskāks bija otrs rīkojuma jautājums par piemaksām. Par to gan skolas direktore ir saņēmusi rājienu,” Pietiek skaidroja domes izpilddirektors.
Kā rāda Pietiek jau publicētie dokumenti, reizē ar "politsemināra" tēmu Dubra skolas direktorei bija pieprasījis arī pamatojumu piemaksas 228,37 eiro apmērā mēnesī par papildu pedagoģisko darbu piešķiršanu viņai no 2014.gada 1.septembra līdz 31. .decembrim.
Balode par šo piemaksu bija paskaidrojusi, ka pedagoģisko darbinieku tarifikāciju veido direktores vietniece izglītības jomā, pamatojoties uz Pedagogu darba samaksas noteikumiem un uz Saldus novada domes noteikumiem. Tarifikācija 2014.gada 8.septembrī tikusi saskaņota ar Saldus novada pašvaldības finanšu nodaļas vadītāju un Saldus novada domes priekšsēdētāju.
Kad jau šā gada janvārī saņemta ziņa, ka tarifikācijā ir jāizdara korekcijas un ka direktorei nevar būt piemaksa, tas arī ticis izdarīts, paskaidrojusi direktore. Taču Dubram ar šiem paskaidrojumiem nav bijis pietiekami.
Foto - lu.lv
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
