Saldus dome klusē par neizprotami atšķirīgo atalgojumu pašvaldības skolu direktoriem
PIETIEK07.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saldus novada dome klusē par kardināli atšķirīgajiem atalgojumiem pašvaldības skolu direktoriem, kad skolu ar nelielu skolēnu skaitu direktori saņem pat divas reizes lielāku algu nekā novada pēc skolēnu skaita lielākās skolas direktore, kura jau ilgāku laiku kritusi pašvaldības vadības nežēlastībā.
Lai gan Saldus 2.vidusskola ir novada lielākā mācību iestāde ar 59 skolotājiem un 420 skolēniem, tomēr tās direktore Natālija Balode, kura šajā skolā strādā 33 gadus, no kuriem 22 gadus - par izglītības iestādes direktori, oktobrī darba algā saņēmusi vien 517,28 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Toties Saldus 1.vidusskolas direktorei Inesai Rolei alga bijusi gandrīz divas reizes lielāka – 943,79 eiro, lai gan tur mācās par ceturto daļu mazāk audzēkņu – 340, un ir tikai 49 skolotāji. Savukārt vislielāko algu starp skolu direktoriem saņēmis Saldus Mūzikas skolas direktors Artūrs Maculēvičs - 1061,71 eiro, lai gan maksimālais skaits skolēnu, ko skola spēj uzņemt, ir tikai 300.
“Kā var tik klaji negodīgi un krimināli aprēķināt darba algu par vienu un to pašu darbu, neievērojot pilnīgi nekādu samērīgumu. Runa ir par Valsts budžeta naudas pārdalīšanu pašvaldībā. Saldus novada skolu valde Saulcerītes Levicas vadībā pēc domes priekšsēdētājas Indras Rassas (attēlā) pavēles jau divus mēnešus atklāti ņirgājas par Saldus 2.vidusskolas direktori Natāliju Balodi,” sašutumu par direktoru algu atšķirībām pauž kāds Saldus iedzīvotājs, kas vērsās Pietiek.
Kā Pietiek noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā, katra izglītības iestāde saņem valsts finansējumu atkarībā no skolēnu skaita. Direktora atalgojumam minimālo apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi, taču katra pašvaldība var noteikt arī piemaksas, bet piemaksu kārtībai jābūt regulētai ar konkrētu pašvaldības normatīvo aktu, lai nevienam nerastos šaubas, ka algas tiek noteiktas "pēc deguniem".
Saldus novada pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica neatbildēja ne uz Pietiek telefona zvaniem, ne īsziņām, kā arī nesniedza atbildes uz e-pastā nosūtītajiem jautājumiem. Tāpat Pietiek telefona zvanus un īsziņas ignorēja novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa.
Nedaudz atsaucīgāka izrādījās Saldus Tūrisma informācijas, kultūras un sporta centra sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Sproģe, kas atsaucās uz pašvaldības mājas lapā norādīto domes vadības sabiedrisko attiecību speciālistu tālruņa numuru. Uz jautājumu, kādā veidā un pēc kādiem principiem tiek noteiktas skolu direktoru algas, viņa atbildēja: “Saldus novada pašvaldībā direktoriem algas maksā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”.” Šie noteikumi nosaka, ka skolās, kurās izglītojamo skaits ir no 401 līdz 600, direktora minimālā alga ir 795,39 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Uz lūgumu precizēt, ar kādiem konkrēti MK noteikumu punktiem Saldus novada dome pamato algu aprēķinus katram Saldus novada skolas direktoram, kādēļ Saldus 2..vidusskolas direktorei oktobrī aprēķināta alga 517,28 eiro pēc nodokļu nomaksas, lai gan tā pēc skolēnu skaita ir lielākā, kādēļ Saldus 1.vidusskolas direktores alga pēc nodokļu nomaksas bija gandrīz divas reizes lielāka - 943,79 eiro, lai gan skolēnu skaits ir tikai 340, kādēļ Druvas vidusskolas direktora alga bija 774 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet Saldus pamatskolas direktores darba alga 884,23 eiro pēc nodokļu nomaksas, un pēc kādiem noteikumiem un konkrēti kādiem punktiem noteikta Saldus mūzikas skolas direktora darba alga 1061,71 eiro apmērā, domes vadības pārstāve ieteica: “Lai iegūtu atbildes uz detalizētiem jautājumiem, lūdzam iesniegt rakstisku iesniegumu Saldus novada pašvaldībā."
Uz rakstisko iesniegumu ar identiskiem jautājumiem Saldus dome vēl nav atbildējusi.
Foto no irliepaja.lv
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
