Saldus dome klusē par neizprotami atšķirīgo atalgojumu pašvaldības skolu direktoriem
PIETIEK07.12.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saldus novada dome klusē par kardināli atšķirīgajiem atalgojumiem pašvaldības skolu direktoriem, kad skolu ar nelielu skolēnu skaitu direktori saņem pat divas reizes lielāku algu nekā novada pēc skolēnu skaita lielākās skolas direktore, kura jau ilgāku laiku kritusi pašvaldības vadības nežēlastībā.
Lai gan Saldus 2.vidusskola ir novada lielākā mācību iestāde ar 59 skolotājiem un 420 skolēniem, tomēr tās direktore Natālija Balode, kura šajā skolā strādā 33 gadus, no kuriem 22 gadus - par izglītības iestādes direktori, oktobrī darba algā saņēmusi vien 517,28 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Toties Saldus 1.vidusskolas direktorei Inesai Rolei alga bijusi gandrīz divas reizes lielāka – 943,79 eiro, lai gan tur mācās par ceturto daļu mazāk audzēkņu – 340, un ir tikai 49 skolotāji. Savukārt vislielāko algu starp skolu direktoriem saņēmis Saldus Mūzikas skolas direktors Artūrs Maculēvičs - 1061,71 eiro, lai gan maksimālais skaits skolēnu, ko skola spēj uzņemt, ir tikai 300.
“Kā var tik klaji negodīgi un krimināli aprēķināt darba algu par vienu un to pašu darbu, neievērojot pilnīgi nekādu samērīgumu. Runa ir par Valsts budžeta naudas pārdalīšanu pašvaldībā. Saldus novada skolu valde Saulcerītes Levicas vadībā pēc domes priekšsēdētājas Indras Rassas (attēlā) pavēles jau divus mēnešus atklāti ņirgājas par Saldus 2.vidusskolas direktori Natāliju Balodi,” sašutumu par direktoru algu atšķirībām pauž kāds Saldus iedzīvotājs, kas vērsās Pietiek.
Kā Pietiek noskaidroja Izglītības un zinātnes ministrijā, katra izglītības iestāde saņem valsts finansējumu atkarībā no skolēnu skaita. Direktora atalgojumam minimālo apmēru nosaka Ministru kabineta noteikumi, taču katra pašvaldība var noteikt arī piemaksas, bet piemaksu kārtībai jābūt regulētai ar konkrētu pašvaldības normatīvo aktu, lai nevienam nerastos šaubas, ka algas tiek noteiktas "pēc deguniem".
Saldus novada pašvaldības izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica neatbildēja ne uz Pietiek telefona zvaniem, ne īsziņām, kā arī nesniedza atbildes uz e-pastā nosūtītajiem jautājumiem. Tāpat Pietiek telefona zvanus un īsziņas ignorēja novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa.
Nedaudz atsaucīgāka izrādījās Saldus Tūrisma informācijas, kultūras un sporta centra sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Sproģe, kas atsaucās uz pašvaldības mājas lapā norādīto domes vadības sabiedrisko attiecību speciālistu tālruņa numuru. Uz jautājumu, kādā veidā un pēc kādiem principiem tiek noteiktas skolu direktoru algas, viņa atbildēja: “Saldus novada pašvaldībā direktoriem algas maksā atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 836 “Pedagogu darba samaksas noteikumi”.” Šie noteikumi nosaka, ka skolās, kurās izglītojamo skaits ir no 401 līdz 600, direktora minimālā alga ir 795,39 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Uz lūgumu precizēt, ar kādiem konkrēti MK noteikumu punktiem Saldus novada dome pamato algu aprēķinus katram Saldus novada skolas direktoram, kādēļ Saldus 2..vidusskolas direktorei oktobrī aprēķināta alga 517,28 eiro pēc nodokļu nomaksas, lai gan tā pēc skolēnu skaita ir lielākā, kādēļ Saldus 1.vidusskolas direktores alga pēc nodokļu nomaksas bija gandrīz divas reizes lielāka - 943,79 eiro, lai gan skolēnu skaits ir tikai 340, kādēļ Druvas vidusskolas direktora alga bija 774 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet Saldus pamatskolas direktores darba alga 884,23 eiro pēc nodokļu nomaksas, un pēc kādiem noteikumiem un konkrēti kādiem punktiem noteikta Saldus mūzikas skolas direktora darba alga 1061,71 eiro apmērā, domes vadības pārstāve ieteica: “Lai iegūtu atbildes uz detalizētiem jautājumiem, lūdzam iesniegt rakstisku iesniegumu Saldus novada pašvaldībā."
Uz rakstisko iesniegumu ar identiskiem jautājumiem Saldus dome vēl nav atbildējusi.
Foto no irliepaja.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
