Sākts kriminālprocess par bijušā Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētāja darījumu, iespējams, apkrāpjot ārvalstu investorus
PIETIEK22.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde sākusi kriminālprocesu par Pietiek aprakstīto bijušā Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētāja Andra Lauciņa fantastiski veiksmīgo darījumu pirms desmit gadiem: pēc tam, kad auditorfirma Ernst&Young Baltic ar Lauciņu kā valdes locekli bija devusi caurmērā pozitīvu atzinumu par iespējamo darījumu, šim pašam Lauciņam izdevās ārvalstu investoriem pārdot zemesgabalu par summu, kas 51 reizi pārsniedza tā iegādes cenu.
Kā rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, 2005. gadā Lauciņam bija paveicies ar fantastiski izdevīgu nekustamā īpašuma darījumu. 1998. gadā viņš par 147 940 latiem no 1938. gadā dzimušā Valtera Jāņa Ezeriņa bija iegādājies 28,48 hektārus plašu zemesgabalu Rīgā, Jaunciema gatvē. 2005. gada 15. jūlijā viņš šo zemesgabalu pārdeva SIA Peltes īpašumi par 51 reizi lielāku summu - 7 590 283 latiem.
Darījums tika nopietni gatavots: pirms tā auditorfirmai Ernst&Young bija pasūtīts veikt padziļināto izpēti - due diligence. Tas arī tika izdarīts, un ar 2005. gada maiju datētajā slēdzienā, kas tagad ir arī Pietiek rīcībā, netika konstatēti nopietni draudi un riski. Auditorfirmas due diligence tika veikta SIA Peltes īpašumi kā uzņēmumam, kas "kalpo kā speciāla uzdevuma instruments nekustamajam īpašumam, ko SIA MEI Latvija vēlas iegādāties".
Rezultātā darījums 2005. gada jūlijā notika, un par jaunajiem zemesgabala īpašniekiem kļuva SIA Peltes īpašumi, kuru vienīgais īpašnieks darījuma norises laikā saskaņā ar Lursoft datiem bija pieminētā SIA MEI Latvija, bet vienīgais valdes loceklis - britu pilsonis Neils Deniels Gillespijs Dženingss. Savukārt MEI Latvija īpašnieki darījuma laikā saskaņā ar Lursoft datiem bija ASV pilsonis Džons Kouls Donaldsons (20%), Nīderlandē reģistrētā Reggehuys Management B.V. (36%), Lietuvā reģistrētā Middle Eutope [iespējams, drukas kļūda un domāts Europe] Investments Baltija UAB (24%) un tas pats Dženingss (20%), kurš ieņēma arī MEI Latvija valdes locekļa amatu.
Darījums figurēja 2005. gada vislielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā un vismaz formāli ierindoja Lauciņu Latvijas miljonāru vidū, taču tolaik nebija zināms fakts, ka Lauciņš, kā liecina publisko reģistru dati, bija ne tikai īpašuma veiksmīgais pārdevējs, bet arī valdes loceklis auditorfirmā, kura ar saviem secinājumiem faktiski nomierināja ārvalstu investorus un sniedza tiem pārliecību par darījuma adekvātumu, lai gan no 28 hektāriem apbūvei bija piemērota tikai neliela daļa zemesgabala.
Lursoft dati rāda, ka 2005. gada maijā Ernst&Young Baltic veica due diligence par Peltes īpašumiem, bet Andris Lauciņš - minētā zemesgabala īpašnieks - gan pirms šīs izpētes, gan izpētes laikā, gan arī turpmāk bija padziļināto pētījumu veikušās auditorfirmas valdes loceklis un šo amatu saglabā joprojām. Arī 7,59 miljonu darījums tika reģistrēts, kad viņš bija Ernst&Young Baltic valdes loceklis.
Turklāt izrādās, ka turpat "blakus" ir bijis arī Dženingss, kurš darījumā it kā pārstāvēja ārvalstu investoru intereses, - Lursoft dati rāda, ka 2002.-2003. gadā arī viņš bija ieņēmis valdes locekļa posteni tai pašā Ernst&Young Baltic. To, ka Dženingsam ar Lauciņu ir ļoti ciešas kopējās biznesa intereses, savukārt pierādīja darījums divus mēnešus pēc Jaunciema gatves īpašuma pārdošanas Peltes īpašumiem, - kā rāda Lursoft dati, Lauciņš kļuva par 45% kapitāldaļu īpašnieku SIA Lilastes kāpas, kas līdz tam simtprocentīgi piederēja Dženingsam.
Valsts policijā Pietiek ir noskaidrojis, ka Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldē šā gada augustā saistībā ar šo darījumu aizdomās par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un arī par mantas nobēdzināšanu ir sākts kriminālprocess.
Lauciņš, kas arī iepriekš nevēlējās atbildēt ne uz vienu jautājumu saistībā ar šo darījumu, otrdien neatbildēja arī uz jautājumu - vai saistībā ar viņa un SIA Peltes īpašumi 2005.gada nekustamā īpašuma darījumu sāktā kriminālprocesa ietvaros viņš jau ir saukts uz pratināšanu un kādā statusā.
Foto no diena.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
