Iesaki rakstu: 
Nav jau tā, ka man bija lielas ilūzijas līdz tam, bet, noskatoties 19. jūnija raidījumu "Krustpunktā" (šeit), kur Zemkopības ministrijas pārstāvis Arvīds Ozols un Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvis Arnis Muižnieks aizstāvēja koku ciršanas noteikumu grozījumus, nostiprinājās pārliecība, ka noteikumu virzītāji nav gatavi godīgai, faktos balstītai diskusijai. Tik daudz demagoģijas, puspatiesību un vienkārši nepatiesības!
Nav šaubu, ka runātāji paši saprot, ka gluži "patiesību, tikai patiesību un visu patiesību" nerunā, taču acīmredzot šoreiz ir svarīgāk samulsināt un pārliecināt klausītājus, kas noteikumu grozījumu niansēs nav iedziļinājušies.
Toni sarunai un izmantotajai argumentācijai A. Ozols uzdod jau pašā sākumā, aizrādot, ka "mēs nerunājam par tievāku vai jaunāku koku ciršanu", lai gan noteikumu grozījumi ir tieši par to. Vai priede ar 30 centimetru stumbra diametru nav tievāka par priedi ar stumbra diametru 39 centimetri? Vai
Lai samulsinātu gan raidījuma vadītāju, gan klausītājus, tiek paziņots, ka zemākās bonitātes mežos galvenās cirtes caurmērs tiek pat palielināts. Te jāpaskaidro, ka galvenās cirtes caurmērs ir iespēja nocirst mežu pirms Meža likumā noteiktā ciršanas vecuma sasniegšanas. Ja mežu var nocirst pēc vecuma, nevienam nav jāgaida noteiktais caurmērs. Tātad noteikumu grozījumi paredz to, ka ražīgākos mežus varēs nocirst ātrāk, bet mazražīgajos mežos būtībā nekas nemainīsies (tos varēs nocirst pēc vecuma tāpat kā līdz šim).
Savukārt A. Muižnieks uzsver, ka meža īpašnieki līdz šim izvēlas mežu atjaunot ar apsi un baltalksni, bet nu tad tagad tiks veicināts tas, lai atjaunotu kvalitatīvus mežus (no koksnes ieguves viedokļa). Jāpatur prātā, ka noteikumu grozījumi neparedz apšu vai baltalkšņu mežu aizstāšanu ar priedes, egles vai bērza mežiem, bet pirmkārt kvalitatīvāko priedes, egles un bērza mežu ātrāku nociršanu.
Kā vienmēr varam dzirdēt, ka neko daudz vairāk jau necirtīs, bet nu tad atjaunos gan cītīgi, un mežu kvalitāte augs tā, ka prieks. Atcerēsimies, ka meža atjaunošana seko tikai pēc meža nociršanas, tātad, lai daudz varētu atjaunot, daudz ir arī jānocērt. Turklāt visi aprēķini par to, kādu labumu ekonomikai dos noteikumu grozījumi, balstās uz pieņēmumu, ka ciršanas apjomi valstij nepiederošajos mežos nākamajā desmitgadē pieaugs par aptuveni 40%, salīdzinot ar iepriekšējiem desmit gadiem (līdzšinējie ciršanas apjomi redzami šeit, bet prognoze - 20. slaidā šeit). To, kā noteikumi ietekmēs valstij piederošos mežus, neviens nav rēķinājis, vai vismaz šie aprēķini nav publiskoti.
Runājot par oglekļa piesaisti mežos, A. Ozols norāda, ka slikti izskatāmies tāpēc, ka uzkrājušās pāraugušas audzes, bet noteikumu grozījumi situāciju uzlabos, jo straujāk augoši koki labāk piesaista CO2. Lai gan, protams, A. Ozolam ir zināms, ka Latvijas ziņojumā par oglekļa emisijām un piesaisti (atrodams šeit) skaidri norādīts, ka oglekļa piesaiste mežos strauji samazinājusies tāpēc, ka pieaugusi mežizstrādes intensitāte. Tāpat nevarētu būt noslēpums, ka LVMI "Silava" un Zemkopības ministrijas kopīgi sagatavotās prognozes par CO2 piesaisti mežos nākotnē (sk. šeit) rāda, ka piesaiste turpinās samazināties. Turklāt šī prognoze balstās uz pieņēmumu, ka pieaugušu mežu platības nepalielināsies.
Arī to, kā situāciju ietekmēs noteikumu grozījumi, Zemkopības ministrija nav pārrēķinājusi. Acīmredzot, lai gan tautai to nestāsta, paši saprot, ka apgalvojums "straujāk augošs koks labāk piesaista oglekli", lai gan patiess, ne tuvu neparāda kopējo ainu. Šis grafiks to skaidri parāda - jaunu mežu īpatsvars ir audzis daudz straujāk nekā vecu mežu īpatsvars, Latvijas mežu vidējais vecums samazinās, bet strauji samazinās arī oglekļa piesaiste mežā.
A. Muižnieks ceļ galdā arī nodreijāto argumentu par to, ka mežus ar tajos esošajām dabas vērtībām veidojuši mežsaimnieki, tāpēc mežu apsaimniekošana dabas vērtības neapdraud. Te jāpatur prātā, ka mežus Latvijā tomēr veidojusi galvenokārt daba, bet arī mežsaimnieku devums ir bijis balstīts citos principos, nekā piedāvā noteikumu grozījumi. Šis arguments ir kā piedāvājums nošķūrēt Doma baznīcu un vietā uzcelt vairāk peļņu nesošu lielveikalu, jo abus taču veidojis cilvēks (plašāk par šo tēmu esmu izrakstījies šeit).
Īpaši nepatīkami šādus izteikumus klausīties tāpēc, ka tie cilvēki, kas tiešām pielikuši savu roku to mežu veidošanā, kuru nociršanu izšķirs noteikumu grozījumi, vārās bezspēcīgās dusmās par to, kāds liktenis šiem mežiem paredzēts. Lai atceramies, piemēram, nu jau nelaiķa mežkopja Jāņa Poča atklāto vēstuli J. Dūklavam (lasāma šeit).
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards sola, ka par noteikumu grozījumiem vēl būs diskusijas. Taču, lai diskusijas būtu lietderīgas, vajadzētu respektēt vismaz faktus, ja ne oponentus. Var gan gadīties, ka diskusiju patiesais mērķis ir atķeksēt, ka tādas ir notikušas, un rullēt vien tālāk ar noteikumu grozījumiem par spīti postam, ko tie nesīs Latvijas mežiem.
Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
