Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) sākot pārbaudi par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces rīcību, izmantojot Rīgas domes deputātu autostāvvietu caurlaides, amatpersona šodien bija spiesta paziņot par atkāpšanos no amata. Pietiek šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu, kurš vakar tika nosūtīts KNAB un kurā norādīts uz iespējamiem pārbaudes virzieniem:
„Šā gada 10. novembrī Rīgas domes deputāts Māris Mičerevskis Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" sniedza informāciju, no kuras izrietēja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, domājams, izmantojot dienesta stāvokli personiska labuma gūšanai, ir veicis darbības, lai iegūtu lietošanā Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi. Ja šī informācija atbilst taisnībai, tad, nepamatoti iegūstot lietošanā šādu caurlaidi, J. Pūce ir uz pašvaldības rēķina guvis materiālu labumu, kas šai personai nepienācās.
Par to, ka šī informācija varētu atbilst patiesībai, liecina M. Mičerevska publicēts telefona ekrānšāviņš ar saraksti, no kuras izriet, ka J. Pūce šādu labumu – domes deputāta autostāvvietu caurlaidi, izmantojot dienesta stāvokli, ir nepamatoti ieguvis no Rīgas domes deputāta Andra Bačkura un no Rīgas domes pagaidu administrācijas pārstāvjiem. Tā kopiju pievienoju šim iesniegumam.
Ir skaidrs, ka, veicot resorisko pārbaudi, kādu parasti līdzīgos gadījumos formāli veic Jūsu iestāde, tā nedos nekādus rezultātus, ņemot vērā, ka personas, no kurām J. Pūce prettiesiski pieprasījis un saņēmis materiālu labumu, ir tieši vai netieši saistītas ar J. Pūci vai no viņa atkarīgas un līdz ar to, nenonākot liecinieka statusā, nebūs spiestas sniegt patiesu, nesagrozītu informāciju par iespējamā noziedzīgā nodarījuma apstākļiem. Tāpat patiesības noskaidrošanai būtu nepieciešams veikt arī videonovērošanas kameru ierakstu pārbaudes u.c.
Ņemot vērā šos apsvērumus, kas apliecina, ka ir augsta iespējamība, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, un kas apliecina, ka iespējamā noziedzīgā nodarījuma apstākļi ir noskaidrojami tikai ar kriminālprocesuālām metodēm, aicinu Jūsu iestādi sākt kriminālprocesu un informēt mani par pieņemtajiem lēmumiem šajā sakarā.
Kriminālprocesa nesākšana apliecinās, ka Jūsu iestāde nevēlas noskaidrot patiesību un saukt pie atbildības vainīgo dienesta stāvokļa izmantošanā un prettiesiskā labuma pieņemšanā.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
