Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm
N. Andersons08.06.2024.
Komentāri (60)
Iesaki rakstu: 
Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
1. “Progresīvie” grib celt nodokļus un aplikt naudas pārskaitījumus ar nodokli
Elīna Pinto, “Progresīvo” saraksta pirmais numurs: “Šajā ziņā mēs iestājamies par to, ka Eiropai ir vajadzīgi lielāki pašu resursi, paplašinot nodokļu bāzi. [..] Tas nozīmē paplašināt nodokļus par nepārstrādāto plastmasu, tas nozīmē jaunu finanšu transakciju nodokli.”
2. Ušakovs joprojām slavē un aizstāv 9. maiju un savu rīcību tā ilggadējā svinēšanā
“Saskaņas” līderis Nils Ušakovs uz jautājumu par šī datuma svinēšanu atbildējis: “9. maijs mums vienmēr bija kā ģimenes formāta pasākums. 2019. gadā pārkāpumu skaits bija 10 reizes mazāks nekā festivālā "Positivus". [..] Mēs visu esam izdarījuši pareizi. [..] Man ne par vienu 9. maiju, kas aizvadīts pie pieminekļa Pārdaugavā, nav kauns, mēs visu esam darījuši pareizi, tā arī stiprinot Latvijas sabiedrību, neskatoties uz to, ka vienmēr būs cilvēki ar atšķirīgiem viedokļiem.” (Piezīme: 2019. gadā “Positivus” vēl norisinājās Salacgrīvā, tas tolaik notika 100 km no Rīgas, un galvaspilsētā noticis vienīgi pēdējos divus gadus.)
3. Profesors Ījabs grib Francijas kodolgarantijas paplašināt līdz Baltijai, vienlaikus “nebraucot ar muti”
“Latvijas Attīstībai” sarakstu vadošais LU profesors Ivars Ījabs uz jautājumu par Eiropas kopējām aizsardzības spējām atbild: “Viens no aspektiem ir tas, kas saistās ar kodollietussargu, jo ES ir viena kodollielvalsts – Francija. Francijai vēsturiski ir ambīcijas būt vadošajā lomā [..]. Tuvāko gadu laikā būs jāuzdod jautājums, vai Francijas kodolarsenāls attiecas tikai uz Franciju, vai arī to varēs uzskatīt par Eiropas kodolarsenālu. Kamēr Francijā un Eiropā par šiem jautājumiem atklāti nerunā, spriest par kaut kādiem Eiropas bruņotajiem spēkiem, Eiropas autonomiju un neatkarību no amerikāņu partneriem nav lielas jēgas. Ja piepildās cerības, ka karš Ukrainā beigsies ar pilnīgu un nepārprotamu Ukrainas uzvaru, arī tad Eiropa nevarēs atgriezties tajā stāvoklī, kāda tā bija 2022.gada sākumā. Tāpat būs jādomā par to, kas notiks pasaulē, jo Krievija tuvākajā laikā nemainīsies – arī tad, ja to karā sakaus. [..] Viena lieta ir "braukt ar muti", cik Eiropa būs neatkarīga un kā bloks kļūs par militāru lielvaru, pavisam kaut kas cits ir pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai, piemēram, attiecinātu Francijas kodolgarantijas uz visu ES.”
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
