Sākot interesēties par divām "iestrēgušām" lietām, to izskatīšana Augstākajā tiesā brīnumainā kārtā notiks jau februārī
PIETIEK02.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sākot interesēties par divām Augstākajā tiesā divus un pat divarpus gadus "iestrēgušām lietām", no kurām vismaz vienā šajā laikā nebija nozīmēts pat tiesas sastāvs, brīnumainā kārtā izrādījies, ka abas nozīmētas izskatīšanai jau šā gada februārī.
Pietiek jau informēja par kādu šķietami nenozīmīgu civillietu, kurā tiek izskatītas kāda Vecrīgas pagraba īpašumtiesības un kuru šķietami īpašu padarīja kāds fakts - Augstākajā tiesā lieta saņemta jau 2013. gada novembrī, bet tā nevis tikai vēl nav izskatīta, bet pagājušā gada beigās pat nebija nozīmēts tiesas sastāvs.
Turklāt izrādījās, ka šī lieta vēl nav nekāda rekordiste, - pēc tam, kad Pietiek publicēja ziņas par šo lietu, kāds lasītājs nosauca "savas" lietas numuru, un izrādījās, ka šī lieta Augstākajā tiesā saņemta jau 2013. gada aprīļa sākumā, taču tāpat nav ne izskatīta, ne pat tikusi pie "sava" tiesneša.
Taču nu izrādījies, ka, sākot par šīm lietām interesēties, tās brīnumainā kārtā ir strauji iekustējušās: civillieta C04248212 nozīmēta izskatīšanai šā gada 25. februārī, bet civillieta C03037412 – uz šā gada 11. februārī.
Augstākā tiesa oficiāli skaidro, ka, ievērojot lietu skaitu Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā un tiesnešu noslodzi, 2013.gadā saņemtās lietas bijis paredzēts izskatīt 2015.gadā.
Taču tiesu sistēmas reformas realizēšana, nosakot Civillietu tiesu palātas likvidāciju un Civillietu departamenta tiesnešu skaita palielināšanu, ietekmējusi tiesnešu skaitu Civillietu tiesu palātā, samazinot to no 15 uz 9 tiesnešiem. "Šajā situācijā nozīmēt lietu izskatīšanai divu gadu laikā vairs nav iespējams," skaidro Augstākā tiesa.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
