Iesaki rakstu: 
2021. gada 5. februārī Andis Kudors nāca klajā ar paziņojumu, ka pārtrauc politisko darbību, pamet Jauno konservatīvo partiju un politikas vietā nodarbosies ar to, kas, viņaprāt, ir garīga darbība. Burtiski divas nedēļas pēc solījuma vairs neiesaistīties politikā, Andis publicē politisku tekstu par politiķi Vladimiru Putinu.
Skatoties, kā Andis melo par lietām, par kurām melot pilnīgi nav nepieciešams, man sāk šķist, ka patiesībā viņš ir patoloģisks melis, kurš psihisku traucējumu dēļ fiziski nespēj pateikt patiesību. Runājot par kartējo Anda tekstu, apskatīsim dziļāk, kā viņš savā ierastajā repertuārā melo un manipulē ar faktiem.
Vladimirs Putins nav politiķis, viņš ir kara nomenklatūras pensionārs. Andis savu tekstu sāk ar vārdiem, ka Putins ir nomenklatūra un militārais pensionārs. Pašlaik Putinam ir 68 gadi, un saskaņā ar Krievijas likumiem viņš patiešām ir pensionārs. Putins jau ilgu laiku ir iesaistījies politikā, un viņam patiešām bija attiecības ar drošības iestādēm. Šeit autors nemelo.
Bet, tā kā Andis atcerējās par Krievijas prezidenta vecumu, kāpēc gan viņš savā nākamajā tekstā nevarētu atcerēties viena savas valsts prezidenta vecumu? Andris Bērziņš, kurš 2011. gadā kļuva par Latvijas prezidentu, tajā laikā arī bija pensionārs, viņam bija 67 gadi. Putins kļuva par prezidentu, kad viņam bija 47 gadi, jeb 20 gadus agrāk nekā Bērziņš.
Andis uzreiz varēja atcerēties arī Džo Baidena ļoti nopietno vecumu, kurš par prezidentu kļuva 78 gadu vecumā. Putins par prezidentu kļuva 31 gadu agrāk nekā Baidens. Kāpēc Andim savos tekstos vairāk laika vajadzētu veltīt Amerikai, es pastāstīšu nedaudz vēlāk.
Starp citu, ja Putins, kuru Andis dēvē par nomenklatūru, ir bijis politikā 22 gadus, tad Baidens pavadīja politikā veselus 49 gadus jeb par 120% vairāk nekā Putins.
Bet ne Baidenu, ne Bērziņu Andis dabiski nesauc par nomenklatūru vai pensionāriem. Acīmredzot viņš domā, ka, kad prezidents ir pensionārs, tas ir slikti tikai Krievijā, bet, kad prezidents ir pensionārs Latvijā un Amerikā, tas ir normāli.
Krievijas iekšzemes kopprodukta daļa no pasaules IKP tagad ir mazāka nekā brīdī, kad Putins pārņēma varu no Borisa Jeļcina. Pabeidzis personīgi apvainot citas valsts prezidentu, Andis sāk darīt to, ko prot vislabāk, - melot. Andis stāsta, ka Krievijas IKP procents pasaules ekonomikā 1999. gadā bija lielāks nekā šodien. Šis Anda apgalvojums ir meli, jo 1999. gadā Krievijas IKP veidoja 0,6% no pasaules IKP, bet 2019. gadā šis rādītājs bija 1,2%
Runājot par Krieviju, kuru Putins pārņēma no Jeļcina, Andis aizmirst pateikt, ka 1999.gada Krievijas IKP mūsdienu vēsturē bija visu laiku zemākais - 196 miljardi dolāru. Tas ir rezultāts demokrātiskām reformām, kuras Jeļcinam palīdzēja īstenot tai skaitā, protams, pilnīgi nesavtīgi amerikāņi.
Andis arī aizmirst pateikt, ka no 1999. gada līdz mūsdienām Krievijas IKP ir palielinājies 9 reizes un šodien tas ir 1,702 triljoni dolāru. Šī izaugsmes fonā Anda apgalvojums, par to ka Putins Krieviju pārvērš par bankrotu, izskatās ciniski un viltīgi.
(Jurijs) Švecs intervijā ukraiņu žurnālistam Dmitrijam Gordonam skaidro, ka Putins pēc izlūku skolas, patiesību sakot, tika atzīts par izlūkošanas darbam nepiemērotu. Šeit Andis ļoti ilgi stāsta, kāds viduvējs VDK darbinieks bija Putins, uzsverot, ka Putins joprojām ir viduvējs līderis. Lai viņa izteikumi neizskatītos nepamatoti, Andis atsaucas uz Jurija Šveca vārdiem, kurus Jurijs izsaka šī gada 15. janvārī intervijā Ukrainas žurnālistam Dmitrijam Gordonam, runājot par Putina profesionālajām spējam. Pēc nepārbaudītas informācijas Jurijs Švecs ir Putina VDK universitātes klasesbiedrs.
Tikai problēma ar Švecu ir tā, ka citā intervijā 2017. gada 11. martā Švecs atzīst, ka nekad Putinu nav pazinis personīgi. Švecs arī saka, ka viņam nav nekāda sakara ar tiem medijiem, kas izplata informāciju par viņa personīgo pazīšanos ar Krievijas prezidentu.
Saite uz interviju, kurā Švecs saka, ka Putinu personīgi nepazīst, atradīsies teksta beigās, un tur jau 43 sekunžu laikā Švecs ļoti skaidri noliedz jebkādas personiskas saites ar Putinu.
Andis uzskata, ka tas ir normāli - savos tekstos izmantot atsauces uz cilvēkiem, kuri šodien saka vienu lietu, bet rīt pilnīgi pretējo.
Putinam pašam ir pils, turklāt naudu ietekmīgas un mazāk ietekmīgas personas tai samet līdzīgi, kā bandīti "obščakā". Pēc tam, kad Andis beidzis atsaukties uz izdomātajiem Putina paziņām, viņš sāk nodarboties ar šodien ļoti modīgu nodarbošanos - izgudrot un atstāstīt leģendas par "Putina pili".
Šajā sakarā es gribētu atgādināt vēl vienu stāstu par notikumiem Ukrainā 2015. gadā. Tad revolucionārā gara un amerikāņu naudas rosinātie maidanieši devās no Kijevas uz Doņecku. Toreiz Doņeckā dzīvoja jau bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs.
Iemesls, kāpēc maidanieši vēlējās neplānoti apmeklēt Janukoviču, bija zelta tualetes pods un zelta maizes klaips, kas, kā vēsta leģenda, bija ļaundara Janukoviča alkatības augļi. Saskaņā ar plānu maidaniešiem vajadzēja ielauzties Janukoviča dzīvesvietā, atrast zelta tualetes podu un zelta maizes klaipu un vēlāk no TV ekrāniem visai pasaulei parādīt, ka Janukovičs ir izvirtulis un ļaundaris.
Par lielu maidaniešu nožēlu, pēc uzbrukuma Janukoviča privātīpašumam tajā netika atrasts ne zelta tualetes pods, ne zelta maize. Bet patiesajiem uzbrukuma organizatoriem bija vienalga, jo viņu patiesais mērķis nemaz nebija zelts, bet, visticamāk, Janukoviča slepkavība vai sliktākajā gadījumā viņa arests. Krāsainās revolūcijas сitās valstīs to bijušajiem līderiem beidzās vai nu ar cietumu, vai ar nāvi, tāpēc ir ne īpaši saprātīgi domāt, ka Janukoviču gaidīja kāds cits liktenis.
Interesanti, ka daudzus no tiem, kas 2014. gadā izplatīja leģendas par zelta tualeti, tāpat kā daudzus no tiem, kas šodien izplata leģendas par pili, finansē Amerikas valdība. Viņu vidū ir arī Andis Kudors.
2014. gadā ASV Izglītības ministrija ar Wilson Center palīdzību Andim piešķīra grantu "pētījumam" jeb, citiem vārdiem sakot, finansēja Anda spiegošanas aktivitātes par labu Amerikai. Un tas ir tikai viens gadījums Anda finansēšanai no Amerikas, par kuru tiek ziņots atklātos avotos. Kādas vēl neoficiālas attiecības pastāv starp Andi un ASV valdību, var tikai minēt.
Propagandisti atstrādā lielās algas. Pēc tam, kad Andim apnika stāstīt leģendas par "Putina pili", viņš pievērš lasītāja uzmanību diviem Krievijas televīzijas vadītājiem - Dmitrijam Kiseļevam un Vladimiram Solovjovam.
Šeit Andis ir sirsnīgi pārsteigts par to, ka abi vadītāji valsts kanālos par valsts naudu pārraida tās valsts pozīciju, kuras pilsoņi viņi ir. Andis ir neizpratnē arī par to, ka Krievijas televīzijas kanāli vispār pārraida propagandu, un par to, ka varas iestādes televīzijā nereklamē opozīciju.
Acīmredzot Andis uzskata, ka politikas propaganda ir kaut kas tāds, kas netiek darīts attīstītajā Eiropā. Andis acīmredzot uzskata, ka jebkurš Latvijas televīzijas kanāls valstī ir atvērts pilnīgi jebkuram politiķim neatkarīgi no viņa politiskajiem uzskatiem.
Ja viņš tiešām tā domā, tad man viņam ir jautājums - kāpēc neviens medijs Latvijā neaicina Aldi Gobzemu uz savām programm;am? Kāpēc RīgaTV24 kanāls sākotnēji piekrīt un pēc tam aizliedz politiķa uzstāšanos, atsaucoties uz “NEPLP bažām”?
Šeit, kā tas parasti notiek Anda tekstā, mēs atkal redzam dubultstandartus - Latvijā ir atļauts izolēt opozīcijas politiķus, taču Krievijai to nevajadzētu darīt nekādos apstākļos.
Dmitrijs Medvedevs () paziņoja, ka vajadzības gadījumā Krievija iztiks bez interneta. Beidzis bēdāties, ka Krievijas valsts televīzijas kanāli pārraida savu, nevis ārvalstu politisko programmu, Andis turpina savu tekstu ar no konteksta izņemto Dmitrija Medvedeva frāzi par internetu.
Andis raksta, ka Medvedevs vēlas pilnībā izslēgt internetu Krievijā, savukārt Medvedevs runā tikai par daļēju no Rietumiem nākošās interneta plūsmas ierobežošanu. Bet Andim tas ir vienalga, jo acīmredzot viņam pilnībā izslēgts internets un vairākas slēgtas mājas lapas ir vienas un tās pašas lietas.
Šeit jāatzīmē arī tas, ka, piemēram, Ķīna jau sen ir gandrīz pilnībā atteikusies no Rietumu interneta kontenta un daudzi Ķīnas nacionālie digitālie pakalpojumi ir daudz attīstītāki nekā Rietumu analogi. Jā, Ķīnas internetā nav tik daudz izvirtību, geju propagandas, vardarbības un sliktas gaumes. Bet no tehnoloģiju un izmantošanas viegluma viedokļa Ķīnas interneta infrastruktūra ir objektīvi viena no attīstītākajām pasaulē. Citiem vārdiem sakot, ķīnieši ne īpaši daudz zaudēja, atsakoties no Rietumu interneta, bet daudz ko ieguva.
Bet diez vai šādi brīnumi iederas Andim galvā. Andis acīmredzami nesaprot, kā valsts var izveidot savu unikālo informācijas saturu, ik pēc 10 minūtēm nekonsultējoties ar Amerikas vēstniecību.
Pagājušā gada nogalē "Levadas centrs" veica sabiedriskās domas aptauju. 64% teica, ka stāvoklis ir pasliktinājies. Tad Andis pievēršas tiešām manipulācijām. Lai to izdarītu, viņš citē aptauju, ko nevalstiskā pētniecības organizācija Levada Centr veica 2020. gada decembrī. Aptaujas laikā Krievijas iedzīvotājiem tika uzdots jautājums par to, kā viņi vērtē savu labsajūtu, un aptaujas rezultātā izrādījās, ka 64% aptaujāto cilvēku ar savu labsajūtu nav apmierināti.
Andis izmanto lielo krievu neapmierinātības rādītāju, lai vēlreiz uzsvērtu, cik tas ir slikti – dzīvot Krievijā. Tiesa, Andis, protams, pilnīgi nejauši aizmirst atgādināt mums, ka šī aptauja tika veikta globālas pandēmijas laikā.
Andim nav svarīgi, ka Krievija atrodas globālas pandēmijas laikā. Viņam nav svarīgi, ka absolūti visu pasaules valstu iedzīvotāji tagad dzīvo sliktāk nekā pirms pandēmijas sākuma. Viņam nav svarīgi, ka visa pasaule ir slēgta karantīnā, lokdaunā vai komandanta stundā. Svarīgi viņam ir tas, ka Krievijā 64% cilvēku ir neapmierināti. Un tas, protams, nozīmē, ka vainīgs ir ne koronavīruss un ne pasaules ekonomikas lejupslīde, bet personīgi Putins.
Redzot, cik ciniski šaja gadījumā Andis manipulē ar informāciju, es nebrīnītos, ja savā nākamajā tekstā viņš minēs aptauju par dzīves kvalitātes aptauju, kas tiks ņemta no krieviem tieši pirms viņu nāves.
Putins gatavo dažādus scenārijus, kas pasargātu viņu no izmeklēšanas par sastrādāto. Teksta noslēgumā Andis saka, ka Putins katastrofāli baidās no ieslodzījuma par izdarītajiem noziegumiem un jau tagad veic darbības, kas viņu izglābs no cietuma.
Acīmredzami tas ir līdz šim absurdākais apgalvojums, ko Andis pauž šajā tekstā, taču tas nav tas, kas šeit ir interesants. Interesanti ir tas, ka Andis, runājot par bailēm par izdarīto, visticamāk piedēvē Putinam Anda paša domāšanu.
Par Amerikas naudu izspiegot ārvalstis gatava provinces, trešās šķirnes "politologa" domāšanu. Patoloģiska meļa, kurš lielāko savas pieaugušās dzīves daļu pavadījis blēžu, zagļu un neliešu starpā, domāšanu.
https://www.youtube.com/watch?v=QR1lKsLhBOk&t=56s
Šeit var atrast Kudora kunga teksta oriģinālu:
https://www.delfi.lv/news/versijas/andis-kudors-putins-un-vina-ligzda.d?id=52905319
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
