Iesaki rakstu: 
Pretēji ierastajai praksei un likuma prasībām Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) cenšas panākt savas kādreizējās palīdzes un biroja vadītājas apstiprināšanu viņai speciāli izveidotā NDK konsultantes amatā, vēl pirms pārbaudīta šīs personas atbilstība pielaidei valsts noslēpumam. Pietiek zināms, ka Āboltiņa savai „protežē” noteikusi maksimālo mēnešalgu, t.i. 1 600 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Tiek uzskatīts, ka Āboltiņas kādreizējās palīdzes un biroja vadītājas Lauras Ošlejas vīram Klāvam Olšteinam bijusi liela ietekme uz Jāņa Junkura lēmumu nolikt savu 12. Saeimas deputāta mandātu, lai to varētu iegūt parlamentā neievēlētā Āboltiņa. Laikā, kad vēl tikai baumoja par to, ka Āboltiņa izshēmojusi šo veidu, kā tikt pie mandāta, un Junkurs slēpās no sabiedrības un žurnālistiem, tieši Ošlejas vīrs Olšteins bija tas, caur kuru „pazudušais” Junkurs uzturēja sakarus ar ārpasauli. Junkurs 11. Saeimā bija viens no sešiem tā dēvētās Olšteina grupas deputātiem, kuri atšķēlās no Valda Zatlera Reformu partijas.
Lai gan par ieceri Ošleju iekārtot šajā amatā bija zināms jau vismaz no oktobra, nepieciešamās formalitātes pielaides valsts noslēpumam saņemšanai viņa vilcinājusies kārtot līdz pat aizvadītajai nedēļai, kad Satversmes aizsardzības birojam (SAB) nosūtītas attiecīgas anketas. Anketas pielaides saņemšanai Ošleja bija pieprasījusi jau sen, tomēr specdienestos ar šādu lūgumu tā arī nebija vērsusies, no informētiem avotiem Saeimā noskaidroja Pietiek. Tādēļ darba līgumā tiek apsvērts ietvert atrunu, ka, nesaņemot pielaidi, Ošleja amatu zaudē. Galīgais lēmums par darba līguma noslēgšanu vēl nav pieņemts, jo situācija ir juridiski neskaidra.
Bez augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumu saturošai informācijai Āboltiņas „labā roka” savus darba pienākumus nevarēs veikt. Saeimas konsultantam noteiktās amatalgas „šķēres” ir no 1 080 līdz 1 647 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tādēļ teju maksimālās iespējamās algas (Ošlejai tā būs 1 600 eiro) noteikšana jaunai darbiniecei tiek skaidrota ar Āboltiņas protekciju. Salīdzinājumam - NDK ilggadējai vecākajai konsultantei, kurai turklāt ir darba pienākumu pildīšanai nepieciešamā augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam, mēnešalga būs tikai par pārdesmit eiro lielāka nekā Ošlejai.
Iepriekš politikas kuluāros izskanēja šaubas, vai pielaidi varētu saņemt Ošlejas vīrs Olšteins, kurš pēc 11. Saeimas vēlēšanām cerēja uz ministra amatu. Viņa vārds figurējis Drošības policijas (DP) un vēlāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā par iespējamu korupciju tā dēvēto vēja kvotu sadalē laikā, kad Olšteins bija ekonomikas ministra Arta Kampara padomnieks.
Jauno – vēl viena konsultanta - amatu NDK komisijas štatā Āboltiņa paguva izveidot, vēl pirms bija tikusi pie 12. Saeimas mandāta, kur nu vēl NDK priekšsēdētājas amata. Aizejošās 11. Saeimas pēdējā Prezidija sēdē 2014. gada 3. novembrī Āboltiņa izcīnīja jaunas štata vietas izveidošanu NDK savai bez darba palikušajai biroja vadītājai Ošlejai. Jaunas štata vietas izveide tika pamatota ar NDK īpašo lomu un noslodzi Latvijas ES prezidentūras laikā nākamā gada pirmajā pusē. NDK realizē parlamentāro uzraudzību pār specdienestiem, tostarp DP un SAB.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
