Sāk izmeklēšanu par Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieka rīcību un spēka lietošanu
PIETIEK08.08.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jūrmalas domē ierosināta dienesta izmeklēšana par pašvaldības policijas priekšnieka Valda Kivkucāna rīcību, lietojot fizisku spēku pret padoto, lai izspiestu no viņa atzīšanos par darbībām, kuras, pēc cietušā teiktā, viņš nemaz nav veicis. Šo lietu izmeklē arī Valsts policija.
Ar iesniegumu pie Jūrmalas mēra Gata Trukšņa un Valsts policijā vērsies Jūrmalas pašvaldības policijas darbinieks Egīls Kušķis, ziņojot par pašvaldības policijas priekšnieka un dežūrdaļas priekšnieka Jāņa Gasjūna rīcību, kad viņi policijas telpās fiziski iespaidojuši darbinieku.
„Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas dežūrdienesta priekšnieks Jānis Gasjūns palūdza man nodot dienesta ieroci, pēc kā mēģināja mani iespaidot ar draudiem, lai atzītos darbībās, kuras neesmu darījis, draudot ar valsts policijas izolatoru un ar krimināllietu uzsākšanu. Par cik man bija jānodod ierocis, domāju, ka uzbrukums bija iepriekš plānots,” iesniegumā Valsts policijai norāda Kušķis, kurš atteicies pildīt Gasjūna prasības.
Kad policijas darbinieks atteicies izpildīt prasību, Gasjūns pielecis kājās, uzgrūdis Kušķim galdu un sagrābis viņa roku, lai to aizlauztu aiz muguras. Tad kabinetā ieskrējis Jūrmalas pilsētas pašvaldības priekšnieks Kivkucāns, ieķēries Kušķim otrā rokā, un pa abiem viņi mēģinājuši izlauzt rokas un nogāzt Kušķi gar zemi, bet pēc tam izvilkuši viņu no kabineta uz lietvedes kabinetu.
Tā kā lietvedes kabinetā ir novērošanas kamera, Kušķis ir pārliecināts, ka video ieraksts apliecinās pret viņu vērsto priekšnieku vardarbību. Savainojumi bijuši tik nopietni, ka Kušķis vērsies slimnīcā pēc palīdzības, tādēļ viņam nodarītās traumas fiksējuši arī mediķi.
Iesniegumā Jūrmalas mēram Kušķis norādījis, ka pašvaldības policijas priekšnieks sācis represijas pret tiem darbiniekiem, kuri pērnā gada nogalē rakstījuši iesniegumu domei par viņa nekompetenci. Tā kā Kušķis bijis pirmais, kas parakstījis šo iesniegumu, pret viņu tiekot vērsts gan mobings, gan bosings, Kivkucāns arī piemērojis Kušķim disciplinārsodu, kuru sodītais pārsūdzējis tiesā.
Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Aile Pietiek apliecināja, ka tiek veikta dienesta izmeklēšana par pašvaldības policijas priekšnieka rīcību, taču, tā kā līdz 18.augustam Kivkucāns ir atvaļinājumā, viņa paskaidrojumu varēs uzzināt tikai pēc atgriešanās darbā. „Šis gadījums tiks izmeklēts un vainīgie saukti pie atbildības,” sacīja Aile.
Valsts policija pēc Kušķa iesnieguma ierosinājusi administratīvo lietu, taču, lai novērstu iespējamu interešu konfliktu, lietas izskatīšana nodota Olaines policijai.
Lai gan iesniegumos Valsts policijai un domes priekšsēdētājam Kušķis neatklāj, kādās darbībās viņam likts atzīties, Pietiek no neoficiāliem avotiem tapis zināms, ka tas ir saistīts ar degvielas zādzību no pašvaldības policijas mašīnām, par ko aizdomas krītot tieši uz Kušķi.
Taču tā vietā, lai degvielas zādzības izmeklēšanu nodotu Valsts policijai, kura tad arī meklētu vainīgo, pašvaldības policijas vadītāji nolēmuši paši no, viņuprāt, vainīgā Kušķa izspiest atzīšanos.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
