Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministrijā trešdien izdots rīkojums par dienesta pārbaudes ierosināšanu un komisijas izveidošanu, kurai uzdots līdz 1. novembrim izvērtēt Pietiek publiskotos faktus, kas liecina, ka augsti ministrijas darbinieki vismaz vienā, bet, iespējams, arī vairākos kādas privātfirmas rīkotos semināros piepelnījušies savā darba laikā, par to turklāt neinformējot vadību un nenoformējot bezalgas atvaļinājumu vai citu veidu, kā kompensēt haltūrām veltīto darba laiku. Tikmēr līdzšinējais ekonomikas ministrs Artis Kampars no jebkādas atbildības par notiekošo viņa vadītajā ministrijā norobežojas.

Pietiek jau ziņoja, aizvadītajā nedēļā kādas privātfirmas seminārā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktās dzīvokļu īpašnieku tiesības un pienākumi ikviens interesents par 40 latiem darba laikā varēja uzklausīt Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītāja Mārtiņa Audera un šī paša departamenta direktores Ilzes Ošas uzstāšanos. Abi ierēdņi savā no nodokļu maksātāju līdzekļiem apmaksātajā darba laikā šīs un, spriežot pēc viņu amatpersonas deklarācijām, arī citu privātfirmu semināros uzstājas par samaksu.

Par abu ierēdņu līdzdalību šajā seminārā Ekonomikas ministrija varēja uzrādīt tās valsts sekretāra Jura Pūces lēmumus, ar kuriem atļauja Auderam un Ošai darba laikā piepelnīties privātfirmas seminārā bija pamatoti ar to, ka šādos semināros viņi uzstāsies tikai paretam un „darba laika kavējumu kompensēs ar četrām papildus stundām virs noteiktā darba laika attiecīgajā nedēļā”. Taču tad Pietiek rīcībā nonāca sludinājums, no kura izrietēja, ka līdzīgā seminārā Oša un Auders piedalījušies arī šā gada 10. martā, un par šo semināru Ekonomikas ministrija atzina, ka „šādas atļaujas abām amatpersonām nav izsniegtas”.

Trešdien ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa informēja, ka, balstoties uz minētajām ziņām, ministrijā jau ir izdots rīkojums par dienesta pārbaudes ierosināšanu un komisijas izveidošanu, kurai uzdots līdz 1. novembrim izvērtēt Pietiek publiskotos faktus. Toties ekonomikas ministrs Artis Kampars gan no jebkādas atbildības par viņa vadītās ministrijas darbinieku rīcību norobežojas.

Pietiek Kamparam trešdien pajautāja gan to, vai ministrs ir lietas kursā, ka viņa vadītās ministrijas darbinieki piepelnās ar uzstāšanos privātfirmu organizētos semināros darba laikā, vismaz reizēm pat nenoformējot savu prombūtni, gan to, vai gadījumā, ja ministrs par to nav lietas kursā, viņš neuzskata, ka šāda darbinieku rīcībā viņa vadītajā ministrijā liecina par viņa nekompetenci un nolaidību. Tāpat Pietiek interesēja, vai ministrs ir veicis kādas darbības, lai ierobežotu un nepieļautu šādu Ekonomikas ministrijas darbinieku rīcību un vai pēc informācijas parādīšanās medijos par ministrijas darbinieku piepelnīšanos darba laikā bez vadības atļaujas ministrs ir veicis kādas darbības, lai sodītu minētos darbiniekus.

Vienīgā atbilde, ko uz visiem šiem jautājumiem sniedza Kampara preses sekretāre Elīna Bīviņa, bija: „Ekonomikas ministrijas, tāpat kā jebkuras citas valsts iestādes, darbiniekiem ir jāievēro likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā normas, kas nosaka kārtību kādā valsts amatpersonas drīkst vai nedrīkst savienot savus pienākumus ar citu amatu, kuros gadījumos tam ir vai nav nepieciešama speciāla atļauja. Ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka šī likuma normu ievērošanas kontrole ir ministrijas administratīvās vadības kompetence un gadījumā, ja kādi ministrijas darbinieki, uz kuriem šī likuma normas attiecas, tās nav ievērojuši, tad tā ir iestādes vadītāja - proti, valsts sekretāra tiešā atbildība.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi