Sāk apstiprināties ziņas par "Rīgas namu pārvaldnieka" rīcību, piesavinoties iedzīvotāju naudu
PIETIEK06.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sāk apstiprināties ziņas par Rīgas pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieksrīcību, nepamatoti un, iespējams, nelikumīgi piesavinoties iedzīvotāju naudu, -Pietiek rīcībā nonākuši dokumenti tāda, ka uzņēmums no iedzīvotājiem iekasējis naudu par namruņu (t.s. "domofonu) apkalpošanu, kaut arī šie namruņi tam nemaz nepieder un tas nav arī pārslēdzis līgumu par to apkalpošanu.
Pietiek jau informējis, ka pie Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova ar sūdzību par pēdējā laikā īpaši skandalozā pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks darbībām vērsies uzņēmuma Baltijas drošība valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Ņikonovs.
Baltijas drošības pamatdarbība ir namruņu uzstādīšana un apkalpošana Rīgas dauddzīvokļu namos, un saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem, Rīgas namu pārvaldnieks iekasē no iedzīvotājiem ikmēneša maksājumus par namruņu lietošanu un tālāk pārskaita tos Baltijas drošībai.
Domstarpības starp SIA Rīgas namu pārvaldnieks un SIA Baltijas drošība sākušās ar pašvaldības uzņēmuma paziņojumu par vēlmi izbeigt vairākus līgumus, ignorējot vairākus šo līgumu punktus.
Baltijas drošība rakstiski atbildējusi, norādot uz vairākiem juridiskiem apstākļiem, kuru dēļ tūlītējā līgumu izbeigšana nav iespējama, un ar to arī pašvaldības uzņēmums samierinājies, jo nekādus tālākus iebildumus nav cēlis.
"Pārpratumu uzskatījām par atrisinātu, jo pēc tam visas puses pildīja savas saistības. 2012.gada beigās SIA Rīgas namu pārvaldnieks pēkšņi nolēma neapmaksāt SIA Baltijas drošība izrakstītos rēķinus," iesniegumā Ušakovam skaidro Ņikonovs. Tomēr naudu par namruņiem no namu iemītniekiem pašvaldības uzņēmums turpinājis iekasēt.
"Ar lielām grūtībām noskaidrojām, ka SIA Rīgas namu pārvaldnieks it kā atkal uzskata, ka līgumi vairs nedarbojas. Nekāda oficiāla SIA Rīgas namu pārvaldnieks skaidrojuma par rēķinu nemaksāšanu mūsu rīcībā nav," teikts Ņikonova iesniegumā.
Šajā dokumentā norādīts, ka no uzņēmuma klientiem esot zināms, ka Rīgas namu pārvaldnieks ir iekasējusi no viņiem maksājumus, taču tālāk tos nav pārskaitījusi SIA Baltijas drošība. Savukārt ceturtdien Pietiek rīcībā nonākušie dokumenti rāda, ka pašvaldības uzņēmumam tiešām noder arī tāda iedzīvotāju nauda, uz kuru Rīgas namu pārvaldniekam nav pat formālu tiesību.
Kā izrādās, namā Rīgā, Anniņmuižas bulvārī 86 Baltijas drošība namruni uzstādījusi 2008. gadā, kad arī ar pašvaldības uzņēmumu Kurzemes nami (tagad iekļauts Rīgas namu pārvaldniekā) noslēgts līgums par iekārtas servisa apkalpošanu. Taču divus gadus vēlāk Kurzemes nami pārstājuši apsaimniekot šo namu, - to apsaimniekošanā pārņēmusi cita kompānija.
Tad, jau šā gada sākumā namu atkal sācis apsaimniekot Rīgas namu pārvaldnieks, un Pietiek šodien publiskotās kvītis rāda, ka uzņēmums no iedzīvotājiem cita starpā iekasē naudu arī par namruņu apkalpošanu.
Taču, kā izrādās, Rīgas namu pārvaldnieks ar Baltijas drošību nekādu līgumu nav pārslēdzis un faktiski iekasē naudu par svešām iekārtām un svešu darbu, turklāt bez līguma pamata.
Mēģinot iedzīvotāja vārdā piezvanīt uz Rīgas namu pārvaldnieka tehnisko nodaļu Pietiek pārliecinājās, ka tajā uz signālu par sabojājušos namruni tiešām tiek ieteikts vērsties tajā pašā Baltijas drošībā, ar kuru Rīgas namu pārvaldniekam līgums par namruņu apkalpošanu nemaz nav pārslēgts un kurai pašvaldības uzņēmums paziņojis par attiecību pārtraukšanu.
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs jau otro dienu nespēj sniegt skaidrojumu par šo situāciju.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
