Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cīniņš par kontroli pār AS Olainfarm sāk iegūt jaunu, nu jau traģikomisku veidolu, - Pietiek rīcībā ir nonācis visām Saeimas frakcijām adresēts iesniegums, ko parakstījusi negaidīti mirušā Olainfarm īpašnieka Valērija Maligina meitas māte Signe Baldere-Sildedze. Divas lappuses garajā dokumentā ekspresīvi aprakstīts, kā kādreiz slavenā hokejista meitu apdraudot gandrīz visa pasaule, minot veselu virkni konkrētu personu un vēl vairāk – nekonkrētu, kā arī uzskaitīta virkne lūgumu Saeimai.

Viena no personām, kas izpelnījusies mantinieces pārstāves vismelnākās aizdomas un kuras darbību viņa aicinājusi pārbaudīt Saeimu, ir Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.

Kaut gan tieši Podiņa vadītā pārvalde ir tā, kas faktiski nekavējoties pēc Balderes-Sildedzes iesnieguma saņemšanas sākusi kriminālprocesu un par to arī paziņojusi miljonāra šķirtenei, viņa lūgusi Saeimu noskaidrot, vai Podiņš nekavējot izmeklēšanu.

Uz šādu domu Balderi-Sildedzi pamudinājis apstāklis, ka jau nākamajā dienā pēc paziņojuma saņemšanas viņa zvanījusi uz Finanšu policiju, lai „darītu zināmu par savu plānoto prombūtni” un „lai pārliecinātos, vai šobrīd nav nepieciešami vēl mani paskaidrojumi papildus iesniegumā norādītajam”.

Tiesa, vienlaikus miljonāra šķirtene Saeimas frakcijām paskaidrojusi gan to, ka „biju arī pārliecināta, ka tikšu uzaicināta sniegt liecības un papildus informāciju”, gan to, ka „esmu pilnīgi pārliecināta, ka manis sniegtā informācija ir pietiekama, lai tiktu uzsākta izmeklēšana”.

Tā kā Balderei-Sildedzei paskaidrots, ka lieta atrodas pie cita izmeklētāja, viņai šis fakts un arī tas, ka viņai nav izdevies pa pilsētas telefonu sazvanīt izmeklētājas „priekšnieci Ostrovskas kundzi”, ir „kārtējo reizi radījis pamatotas bažas par iesniegumā minēto personu ietekmi, izmantojot savus sakarus (pazīšanos) vairākās nozarēs, t.i. finanšu un iekšlietu”.

Sīkāk Baldere-Sildedze gan neko nav paskaidrojusi, taču Saeimas frakcijām darījusi zināmu savu secinājumu, ka „arī šis mans iesniegums, kā iepriekš sniegtie, uzskatu, tiek apzināti ietekmēts, t.i., novilcināts, mainot izmeklētāju”.

Baldere-Sildedze Saeimas frakcijas informējusi arī par to, ka „pagājušo nedēļu pilsētā nejauši satiku [advokātu un Olainfarm padomes priekšsēdētāju] Pāvelu Rebenoku, kurš, uzskatu, man ir izteicis draudus”, piemēram, paziņojot, ka „KNAB un citas iestādes saņems anonīmus iesniegumus par mani, viss tiks sagrozīts, un tas visu mainīs”.

Šie notikumi esot noveduši Balderi-Sildedzi šoka stāvoklī, ko viņa Saeimas frakcijām aprakstījusi šādi: „Es esmu šokēta par visu augstāk minēto notiekošo, un ar Šo iesniegumu es vēlos nekavējoties pievērst visu tajā minēto adresātu uzmanību notiekošajam, - man ir pamatotas šaubas par notiekošā objektivitāti”.

Baldere-Sildedze esot arī „izvērtējusi notiekošo” un nonākusi pie secinājuma, ka es saskatu reālu augsta līmeņa amatpersonu korupcijas draudus, jo man teiktais īstenojas pilnībā”, līdz ar ko „augstāk minētā sakarā es jūtos reāli apdraudēta gan par sava nepilngadīgā bērna - meitas Annas drošību un dzīvību, gan arī savu”.

Iesniegumā aprakstītais, kā norādīts Saeimas frakcijām, arī licis Balderei-Sildedzei nonākt pie uzskata, ka „notiekošais pilnībā norāda uz P.Rebenoka spēju ietekmēt kompetentas iestādes izmeklēšanas darbības, tajā skaitā savās interesēs nodrošinot izmeklētāju nomaiņu, tādejādi liedzot iespējami ātrāku izmeklēšanu tik nopietnā lietā”.

Balstoties uz visu šo aprakstu, Baldere-Sildedze ir nedaudz mīklaini lūgusi visas Saeimas frakcijas „iesaistīties un savas kompetences ietvaros nekavējoties reaģējot uz notiekošo, lūgt noskaidrojot, kas sniedzis ziņas par manu iesniegumu, t.sk.. izpaužot arī manus personas datus”.

Tāpat, pēc Balderes-Sildedzes domām, Saeimas frakcijas ir īstās, kas varētu noskaidrot, „vai šobrīd ir īstenojies arī P.Rebenoka minētais - draudi iesniegt pret mani safabricētus iesniegumus KNĀB u.c. tiesībsargāiošās institūcijās (iestādēs)”. Visbeidzot, tieši frakcijām miljonāra šķirtene lūgusi arī „noskaidrot iespējamo amatpersonas K.Podiņa iesaisti notiekošajā, ar mērķi kavēt izmeklēšanu”.

Novērtē šo rakstu:

54
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi