Saistībā ar Skuteļa raidījumu "Ir" izdevēji ne tikai saņem no LTV naudu, bet arī skaitās LTV sponsori
PIETIEK17.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumu Skutelis ir studijā žurnāla Ir izdevēji – AS Cits medijs ne tikai saņem par tā veidošanu ievērojamas summas, ko viena no to saņēmējiem Nellija Ločmele (attēlā) sauc par „saprātīgu finansējumu”, bet piedevām vēl skaitās Latvijas Televīzijas sponsors, - tā liecina informācija, ko Pietiek saņēmis no avotiem Citā medijā.
Oficiāli ne LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, ne Ir pārstāvji Ločmele un Pauls Raudseps, kuru saņemtā atlīdzība par katru raidījumu ir lielāka nekā tā, ko saņem raidījuma vadītājs Jānis Skutelis, nekādu informāciju par raidījuma finansiālajām izmaksām sniegt nevēlas. Belte to dēvē par sabiedriskā pasūtījuma komercnoslēpuma daļu, savukārt Ločmele atklāj tikai to, ka tiekot saņemts „saprātīgs finansējums”.
Taču medijos jau parādījušās ziņas, ka par katra 13 minūtes garā raidījuma vadīšanu pašam Jānim Skutelim tiek maksāti 200 eiro, scenārija autorei Ievai Bitei - 150 eiro, toties "ideoloģiskajiem sekretāriem" Ločmelei un Raudsepam - 300 eiro, raidījumu cikla kopējām izmaksām sasniedzot nepilnus 23 tūkstošus eiro. Turklāt Citam medijam ir dotas tiesības arī bez maksas izmantot LTV videoarhīva materiālus.
Tikmēr no neoficiāliem avotiem Citā medijā Pietiek noskaidrojis, ka reizē ar finansiālo ieguvumu žurnāla Ir izdevēji saskaņā ar līguma nosacījumiem ir kļuvuši arī par Latvijas Televīzijas oficiālo sponsoru.
Sponsorēšana izpaužas tā, ka raidījuma – par kuru AS Cits medijs un tā pārstāvji Raudseps un Ločmele saņem jau minēto atlīdzību, - reklāmas tiek izvietotas tai pašā žurnālā Ir un tā interneta vietnē, un šī izvietošana tad arī skaitās Cita medija veikta sponsorēšana.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no raidījuma veidotājiem, tam arī it kā noteikts ievērojams sasniedzamās auditorijas lielums – pat līdz 90 tūkstošiem. Taču arī šajā ziņā LTV savam „sponsoram” ir nākusi pretī un nav noteikusi finansiālas sankcijas gadījumam, ja šis auditorijas lielums netiktu sasniegts.
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
