Saistībā ar Skuteļa raidījumu "Ir" izdevēji ne tikai saņem no LTV naudu, bet arī skaitās LTV sponsori
PIETIEK17.02.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumu Skutelis ir studijā žurnāla Ir izdevēji – AS Cits medijs ne tikai saņem par tā veidošanu ievērojamas summas, ko viena no to saņēmējiem Nellija Ločmele (attēlā) sauc par „saprātīgu finansējumu”, bet piedevām vēl skaitās Latvijas Televīzijas sponsors, - tā liecina informācija, ko Pietiek saņēmis no avotiem Citā medijā.
Oficiāli ne LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte, ne Ir pārstāvji Ločmele un Pauls Raudseps, kuru saņemtā atlīdzība par katru raidījumu ir lielāka nekā tā, ko saņem raidījuma vadītājs Jānis Skutelis, nekādu informāciju par raidījuma finansiālajām izmaksām sniegt nevēlas. Belte to dēvē par sabiedriskā pasūtījuma komercnoslēpuma daļu, savukārt Ločmele atklāj tikai to, ka tiekot saņemts „saprātīgs finansējums”.
Taču medijos jau parādījušās ziņas, ka par katra 13 minūtes garā raidījuma vadīšanu pašam Jānim Skutelim tiek maksāti 200 eiro, scenārija autorei Ievai Bitei - 150 eiro, toties "ideoloģiskajiem sekretāriem" Ločmelei un Raudsepam - 300 eiro, raidījumu cikla kopējām izmaksām sasniedzot nepilnus 23 tūkstošus eiro. Turklāt Citam medijam ir dotas tiesības arī bez maksas izmantot LTV videoarhīva materiālus.
Tikmēr no neoficiāliem avotiem Citā medijā Pietiek noskaidrojis, ka reizē ar finansiālo ieguvumu žurnāla Ir izdevēji saskaņā ar līguma nosacījumiem ir kļuvuši arī par Latvijas Televīzijas oficiālo sponsoru.
Sponsorēšana izpaužas tā, ka raidījuma – par kuru AS Cits medijs un tā pārstāvji Raudseps un Ločmele saņem jau minēto atlīdzību, - reklāmas tiek izvietotas tai pašā žurnālā Ir un tā interneta vietnē, un šī izvietošana tad arī skaitās Cita medija veikta sponsorēšana.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no raidījuma veidotājiem, tam arī it kā noteikts ievērojams sasniedzamās auditorijas lielums – pat līdz 90 tūkstošiem. Taču arī šajā ziņā LTV savam „sponsoram” ir nākusi pretī un nav noteikusi finansiālas sankcijas gadījumam, ja šis auditorijas lielums netiktu sasniegts.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
