Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) apstiprināšanai Ministru kabinetā virza Ministru kabineta noteikumus “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa „Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas” nolikums” (Noteikumi) (VSS-994). Noteikumi paredz no emisijas kvotu izsoļu ieņēmumiem 15 miljonus euro piešķirt zema enerģijas patēriņa jaunu ēku būvniecībai.

Likuma “Par piesārņojumu” (LPP) 32.2 panta (44) daļa nosaka, ka izsoļu ieņēmumus izmanto, lai mazinātu klimata pārmaiņas un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām, kas saskaņā ar LPP 2.panta 8.punktā noteikto LPP mērķi jāveic, ņemot vērā izmaksu efektivitāti. Savukārt LPP 32.2 panta (46) daļa nosaka, ka izsoļu ieņēmumu izmantošanu nodrošina, organizējot atklātos projektu iesniegumu konkursus.

Noteikumu izstrādē VARAM, iespējams, nav ievērojusi LPP noteikto, ka izsoļu ieņēmumi jāizmanto, ņemot vērā izmaksu efektivitāti, kā arī organizējot atklātos projektu iesniegumu konkursus. Tā rezultātā VARAM varētu būt pārkāpusi pienākumu lietderīgi rīkoties ar valsts budžeta finansējumu. Minēto pamato šādi argumenti:

Noteikumi nenosaka maksimālo vienam jaunas ēkas būvniecības projektam piešķiramo finansējuma apjomu.[1] No tā izriet, ka viss konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums zema enerģijas patēriņa jaunu ēku būvniecībai (15 miljoni euro) faktiski var tikt piešķirts vienam projektam. Tādā veidā netiek nodrošināta siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana izmaksu efektīvā veidā, ko saskaņā ar LPP 2.panta 8.punktu likumdevējs ir tieši paredzējis kā prioritāro kritēriju izsoļu ieņēmumu izmantošanā un kas uzliek VARAM pienākumu vērtēt, ar kādiem pasākumiem panākams efektīvākais emisiju samazinājums.

Lielākā daļa no Noteikumu 5.pielikumā noteiktajiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem nav saistīti ar LPP noteikto mērķi mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tādējādi lielāko punktu skaitu var piešķirt un rezultātā uzvarēt projekts, kas neatbilst LPP mērķim (piemēram, palielina SEG emisijas).

Latvijas izsoļu ieņēmumi no 2012.gada novembra līdz 2015.gada jūnijam bija EUR 30 511 060.[2]Tātad zema enerģijas patēriņa ēku būvniecībai plānots piešķirt aptuveni pusi no visa izsoļu ieņēmumu finansējuma. Noteikumu anotācijas 2.punktā sniegts pamatojums, saskaņā ar kuru projekta konkursa mērķis nav uzbūvēt vai nosiltināt iespējami lielu skaitu ēku, bet gan atbalstīt paraugprojektus, tādā veidā, lai šiem projektiem būtu multiplikatīvs pozitīvs efekts uz tautsaimniecību, tai skaitā, lai pateicoties labākiem paraugiem attīstītos zema enerģijas patēriņa ēku būvniecība arī bez valsts atbalsta. Minētais pamatojums uzskatāms par hipotētisku, tādēļ tas nav pietiekams, lai pamatotu tik lielas finansējuma daļas piešķiršanu vienam vai dažiem projektiem, nevis vairāk projektu veikšanu.

Noteikumu anotācijas 2.punktā norādīts, ka konkursā noteikts ierobežots iespējamo konkursa dalībnieku loks un ēku klasifikācija. Saskaņā ar sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju Noteikumu prasībām atbilst Ventspils mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkcijām projekts, un VARAM rīcībā nav informācijas, ka Noteikumu prasībām atbilstu vēl kāds projekts. Minētais norāda uz apzinātu konkursa dalībnieku loka sašaurināšanu līdz vienam projektam, kas ir pretrunā LPP 32.2 panta (46) daļā noteiktā pienākuma organizēt atklātos projektu iesniegumu konkursus mērķim un jēgai (būtu jānodrošina vismaz trīs pretendentu atbilstība Noteikumu prasībām).

VARAM nav pamatojusi, kādēļ par spīti ierobežotam izsoļu ieņēmumu apjomam ir pieņemts lēmums finansējumu piešķirt faktiski emisiju palielināšanai, par kādu uzskatāma jaunu ēku būvniecība. Saskaņā ar enerģētikas ekspertu viedokli izmaksu ziņā efektīvāku SEG emisiju samazināju nodrošinātu esošo publisko ēku siltināšana. Tādējādi ne vien tiktu panākts lielāks SEG emisiju samazinājums, kas ir būtiski Latvijas SEG emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanai Eiropas Savienības ietvaros, bet arī labumu gūtu vairāk Latvijas pašvaldību un valsts iestāžu.

Papildus norādām, ka no Eiropas Savienības direktīvas 2003/87/EK 10.panta 3.punkta Latvijai izriet pienākums 50% no emisijas kvotu izsolēs iegūtajiem ieņēmumiem izmantot noteiktiem klimata mērķiem. Jaunu ēku būvniecība par ievērojamu Latvijas izsoļu ieņēmumu daļu varētu neatbilst minētajai prasībai.

Uzskatām, ka, lai novērstu korupcijas risku un nodrošinātu lietderīgu rīcību ar publisko finansējumu, emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanā būtu jāņem vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas rekomendētie Labas prakses principi publisko vides aizsardzības izdevumu pārvaldībā.[3]

Minēto iemeslu dēļ uzskatām, ka Noteikumi ir pretrunā LPP un, iespējams, arī Latvijas saistībām Eiropas Savienības ietvaros, tādēļ lūdzam:

apturēt Noteikumu virzību;

izstrādāt likumam un mērķim atbilstošus Ministru kabineta noteikumus par emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanu;

nodrošināt emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu izmantošanas atbilstību starptautiskajiem labas prakses principiem publisko vides aizsardzības izdevumu pārvaldībā;

izvērtēt amatpersonu atbildību par iespējamu prettiesisku rīcību.

Lūdzu par Ministru kabineta noteikumu izstrādes gaitu un lūgumu virzību informējiet Delnu.

 [1] Salīdzinājumam, Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumu Nr.1185 “Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa “Zema enerģijas patēriņa ēkas” nolikums” 6.punkts noteica, ka vienam projektam maksimāli pieļaujamais finanšu instrumenta finansējums ir 1 067 153,86 euro.

[2] http://ec.europa.eu/clima/policies/ets/cap/auctioning/docs/cap_report_201506_en.pdf, p. 22, Annex 1.

[3] Recommendation of the Council on Good Practices for Public Environmental Expenditure Management, 8 June 2006 – C(2006)84, http://www.oecd.org/env/outreach/38787377.pdf

* Sabiedrības par atklātību - Delna direktors

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...