Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šis ir viedoklis par deputātes Ilzes Viņķeles nepiemērotību Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājas amatam, kurā viņa ar balsu vairākumu tika ievēlēta 2016.gada 18.februārī.  

Ar deputātes Ilzes Vinķeles nostāju, kompetenci, vērtīborientāciju un pārstāvētajām  interesēm Latvijas izglītības saturā un procesā iepazināmies laikā, kad Ilze Viņķele no 2011.gada oktobra līdz 2014.gada janvārim vadīja Labklājības ministriju.

Kā ministre Ilze Viņķele sabiedrības kolektīvajā atmiņā neizdzēšami paliks saistīta ar mēģinājumu Kārli pārvērst par Karlīni un otrādi. 2012. un 2013.gadā Saeimas deputāti, skolotāji un nevalstiskās organizācijas vairākkārt lūdza Ministru kabinetu apturēt Dānijas metodiskā materiāla „Pirmsskolas, kurās ir vieta Pepijprinčiem un Pirātprincesēm” un bērnu grāmatu „Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un „Diena, kad Rūta bija Rihards” izplatīšanu pirmsskolas izglītības iestādēs, pirms veikts šīs metodikas atbilstības izvērtējums izmantošanai pedagoģiskajā darbā bērnudārzos. Vairāki Latvijas psihologi, pedagogi u.c. speciālisti publiski - Saeimas komisijās, konferencēs, medijos - tika pauduši viedokli par metodikas nepiemērotību darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem. 

Tomēr, ignorējot gan sabiedrības, gan lēmējvaras viedokli, RCS „Marta” vadītāja Iluta Lāce sadarbībā ar Labklājības ministriju Latvijas novados turpināja  vadīt seminārus pirmskolu izglītības darbiniekiem par dzimumu līdztiesību pirmskolās, dāvinot semināru dalībniekiem grāmatas „Diena, kad Kārlis bija Karlīna” un „Diena, kad Rūta bija Rihards”.

Oficiāla Latvijas ekspertu atzinuma par metodikas pieļaujamību darbam ar bērniem nav joprojām, lai gan par tāda nepieciešamību tika nolemts 2013.gada 22.maijā apvienotajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu un Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju kopsēdē, vienojoties veidot šim nolūkam speciālu darba grupu.

Tādēļ jo vērīgāk vērts ieklausīties Dānijas transpersonu asociācijas 2010.gada 22.aprīļa „Ziņojumā par transseksuāliem bērniem, kuri atrodas dienas aprūpes iestādēs” (Landsforeningen for Transvestitter og Transseksuelle,  „Vedrørende: Transkønnede børn i daginstitutioner”), kurā par šo Dānijā radīto mācību un metodisko materiālu teikts, ka metodikas autori uzskata dzimumu par tādu faktoru, kas var tikt konstruēts, kad bērns vēl ir mazs, un ka pedagogiem ir noteikta loma šajā procesā, kā arī, ka metodikas teksts, šķiet, seko kļūdainajām teorijām, kuras izstrādājis bēdīgi slavenais amerikāņu psihiatrs Džons Monijs (John Money), t.i, ka dzimums nevis iedzimst, bet ir ieaudzināms.  Līdzīgs viedoklis pausts arī Lietuvas ģimenes psihiatra G.Vaitošakas atzinumos, kad šo metodiku neveiksmīgi mēģināja piedāvāt Lietuvas pirmskolas izglītības iestādēm. 

Ilzes Viņķeles nonākšana Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājas amatā rada priekšnosacījumus tam, ka līdzīgi eksperimenti Latvijas izglītība sistēmā visos līmeņos varētu turpināties. It īpaši, ņemot vērā atbalstu šīm idejām  Valsts izglītības un satura centrā, kura atbildīgie darbinieki joprojām savās ārvalstu komandējumu prezentācijās un sagatavotajos pārskatos par valsts politikas īstenošanu izglītībā un dzimumu līdztiesībā Dānijas metodisko materiālu min kā labās prakses piemēru, ko Latvijai bijusi drosme pārņemt, un pozitīvu sasniegto rezultātu, „veicot bērnu izglītošanu pirmsskolas izglītības iestādēs par dzimumu līdztiesību”.

Labklājības ministrija ir dzimumu līdztiesības politiku koordinējošā institūcija valstī un vada  starpinstitucionālo Dzimumu līdztiesības komiteju, kura Ilzes Viņķeles laikā 2013.gada 19.jūnijā publiskoja „Dzimumu līdztiesības komitejas izveidotās darba grupas rekomendācijas sieviešu un vīriešu skaita līdzsvarošanai un dzimumu līdztiesības aspektu integrēšanai Latvijas pirmsskolas, vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības līmeņos, izglītības procesā un saturā līdz 2020.gadam”. Šajās Rekomendācijās jautājumos, kas skar visus izglītības līmeņus, ieteikts:

„Nodrošināt valsts finansējuma pieejamību interešu izglītības pasākumiem, kas vērsti uz izpratnes veicināšanu un situācijas uzlabošanu dzimumu līdztiesības jomā (piemēram, popularizējot zēnu un meiteņu diskusiju grupu metodi interešu izglītībā un veicinot tās pieejamību jauniešu interešu un neformālas izglītības centros).

Zēnu un meiteņu diskusiju grupu metodes ieviešanu un popularizēšanu (apmācības) Latvijā kopš 2009.gada veic resursu centrs sievietēm „Marta”. Rekomendācijās zēnu un meiteņu diskusiju grupu metode minēta kā labās prakses piemērs dzimumu līdztiesības aspektu integrēšanai pamatizglītības un vidējās izglītības līmenī.

Metode pārņemta no Ālandu salām, un tā ieviešanai un popularizēšanai RCS „Marta” izdevis Mīas Hanstrēmas  „Metodikas rokasgrāmatu meiteņu un zēnu grupu vadītājiem, izvērtējot uz stereotipiem balstītu dzimumu uztveri”, kas ir tieša un nepārprotama tā saucamās gendera teorijas uzspiešana Latvijas bērniem un pusaudžiem vecumā no 13-16 gadiem, izmantojot interešu izglītību. Kā minēts metodikā, tad „zēnu un meiteņu grupās tiek uzskatīts, ka veids, kādā sabiedrība iedala dzimumus  un izturas pret tiem, nav iedzimts vai neizmaināms. Dzimumus galvenokārt veido sabiedrības normas un uzskati...” Vīrieši metodikā tiek pozicionēti kā varmākas pat tad, ja „vīrieši līdzdarbojas, ir jauki, respektē savas sievas, palīdz mājas darbos, tomēr neuztver vīriešu virskundzību pār sievietēm kā problēmu. Līdz ar to viņi piedalās un ir līdzvainīgi dzimumu virskundzībā un pakļautības turpināšanā. Arī viņi izmanto priekšrocības, kas tiem piešķirtas tāpēc, ka viņi ir vīrieši.”  Savukārt sievietes - kā neizbēgami upuri: „Lai arī kāds būtu apzināti vai neapzināti izvēlētais izturēšanās veids, meitenēm tas nav labvēlīgs, tāpēc viņām nepieciešama pieredzējušu vadītāju palīdzība.”

Atbilstoši gendera teorijai metodikā heteroseksualitāte skatīta kā strukturāls cēlonis  diskriminācijai: „Diskriminācijai un apspiešanai īpaši pakļauti tie, kas nav heteroseksuāli, jo heteroseksuālā norma skar visus tieši tāpēc, ka tas ir dzimumu kārtības pamatprincips.” „Lielākā daļa cilvēku to uztver par normālu un vēlamu, un par to neviens nešaubās. Tādējādi gan homoseksualitāte, gan biseksualitāte un citas seksualitātes tiek apslēptas.” Metodikā heteroseksualitāte identificēta kā galvenā no apstrīdamajām normām, jo tikai apstrīdot to, „kas nosaka, ka vienīgi heteroseksualitāte ir pareiza un normāla”, „konstruktīvā veidā var cīnīties pret homofobiju.”

Līdzīgi ieskati pausti arī Valsts izglītības satura centra 2011.gadā izdotajā rokasgrāmatā „Crowsing  diversity - teorētiski un praktiski ieteikumi, lai mazinātu diskrimināciju seksuālās orientācijas un etniskās piederības dēļ”, kurā attiecībā uz LGBTIQ dzīvesveidu teikts, ka „jācer, ka šos „alternatīvos” modeļus būs iespējams uztvert kā kopējus un pieņemtus kultūras modeļus, jo tie jau ir realitātes daļa”.  

Diskusiju raisīšanai zēnu un meiteņu grupās izvirzīti ar bērnu tikumību bieži vien nesavietojami jautājumi un darba metodes. Piemēram, uzdevumā, kura mērķis ir veicināt diskusiju par tēmu "sekss", norādījumā grupas vadītājam teikts: „Neaizmirsti uzsvērt, ka viedokļi var būt dažādi par to, kad sākt nodarboties ar seksu; ka sekss var būt arī tikai iekāres dēļ tāpēc, ka gribas; norādi, lai nodarbotos ar seksu, diviem cilvēkiem nav jābūt pārim, viņi pat var nepazīt viens otru, bet galvenais — viņiem abiem ir jāgrib nodarboties ar seksu.”  

2015.gada vasarā Izglītības likumā ieviestās tikumiskās un valstiskās audzināšanas uzdevums būtu turpmāk pasargāt izglītojamos no šādām metodēm, tādēļ lieti atcerēties, ka Ilze Viņķele kā Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekle un sekretāre bija viena no kareivīgākajām cīnītājām pret grozījumiem Izglītības likumā, kas kopš 2015.gada 16.jūlija paredz „aizsargāt izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai” un „nodrošināt izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene”. 

Pašlaik notiek asas diskusijas par gedera ideoloģijas uzspiešanu Latvijai tā saucamās Stambulas konvencijas aizsegā (Eiropas Padomes konvencija par vardarbības Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu), kura Labklājības ministrijas sagatavotajā "Plānā dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.-2014.gadā" novērtēta par gaidītu un ietekmīgu instrumentu, lai turpinātu gendera teorijas indoktrinēšanu Latvijas izglītībā: "Ja Latvija pievienosies šai konvencijai, aktuālas kļūs konvencijā noteiktās prasības. Konvencijas 14. un 15.pantā ir īpaši uzsvērta vērtīborientētas izglītības nozīme, kā arī speciālistu, tai skaitā izglītības jomā strādājošo, izglītošana par dzimumu līdztiesību un neaizspriedumainām dzimumu lomām."

Konvencijas 14.pants bez aplinkiem pieprasa absolūtu izglītības ideoloģizāciju, prasot
"visu izglītības līmeņu mācību programmās iekļautu mācību vielu par
tādiem jautājumiem kā sieviešu un vīriešu līdztiesība, tādas dzimumu
lomas, kas nav padarītas par stereotipiem
", un ko Labklājības ministrija, priekšzīmīgi jau
uzsākusi bērnudārzos un interešu izglītībā, nu gatava arī ieviest visos izglītības līmeņos.

Šāda vērtīborientācijas interpretācija jo bīstamāka tādēļ, ka šajā Eiropas struktūrfondu plānošanas periodā Valsts izglītība satura centra personā paredzēts iztērēt 14 miljonus eiro, lai izstrādātu jaunu kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu ar noteikumu, ka: "Mācību un metodisko līdzekļu saturs tiks veidots, ievērojot dzimumu līdztiesības principus... Satura izstrādē īpaša uzmanība tiks veltīta sabiedrībā valdošajiem stereotipiem par dzimumu lomu sadalījumu, nepieļaujot stereotipisku dzimumu attēlojumus mācību līdzekļos (piemēram: sieviete – mājsaimniece, vīrietis – naudas pelnītājs), tai skaitā piesaistot dzimumu līdztiesības ekspertu mācību līdzekļu satura izvērtēšanā no dzimumu līdztiesības viedokļa."

Nekritiska vēršanās pret dzimumu stereotipiem, kad vienlīdz dedzīgi izskausti kā reāli dzimumu stereotipi, tā iedzimtas dzimumu atšķirības, jaunajā izglītības saturā ir sagaidāma.  2013.gada 5.martā Ministru kabinets Labklājības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju uzdeva „veicināt vadlīnijām "Dzimumu līdztiesības principu integrēšana mācību grāmatās" atbilstošu mācību materiālu izmantošanu izglītības iestādēs, pastāvīgi pārskatot vispārizglītojošo skolu mācību saturu un materiālus”. Minētajās Labklājības ministrijas izstrādātajās vadlīnijās cita starpā norādīts:

 "Eksperti iesaka arī uzmanīgi vērtēt dažu mācību priekšmetu standartos iekļautās atšķirīgās normas zēniem un meitenēm. Īpaši tas attiecas uz sporta izglītības prasībām, jo šīm  atšķirīgajām prasībām nav objektīva pamatojuma”. Attiecībā uz mācību uzdevumiem ieteikts „novērtēt, vai netiek izvirzītas atsevišķas, atšķirīgas prasības zēniem un meitenēm”. Ieteikts mācību grāmatas veidot tā, „lai abu dzimumu skolēniem netiktu iemācītas tradicionālās dzimumu lomas” u.tmldz.  Par tādu tradicionālu lomu autori uzskata arī mātes lomu: „Autoriem jāseko, „…, lai  lietotā terminoloģija neietver dzimumsegregāciju, kā, piemēram, pirmskolas izglītības programmas sadaļā “Bērnu attīstības raksturojums no 0–7 gadiem”, kur dažos izteikumos konstatēta vārda “vecāki” aizstāšana ar vārdiem “māte”, ”māmiņa”. To iespējams interpretēt kā stereotipisku pieņēmumu par mātes īpašo lomu bērnu audzināšanā un tēva lomas mazināšanu.  Sieviešu bioloģiskā funkcija – spēja dzemdēt un zīdīt bērnu – automātiski nenozīmē arī prasmi aprūpēt un audzināt bērnus. Šīs prasmes var iemācīties gan sieviete, gan vīrietis”. Vadlīniju autori gan ir uzsvēruši mātes un tēva kopīgo atbildību bērnu audzināšanā, tomēr nepamatoti nav ņēmuši vērā to, ka bērnu radīšanā un audzināšanā sievietei-mātei un vīrietim-tēvam ir atšķirīgas funkcijas un lomas. Turklāt mātes lomas pazemināšana ir pretrunā latviskajai kultūridentitātei un tradīcijām. 

Pret kultūras tradīcijām īpaši vērsties paģēr jau pieminētā Stambulas konvencija, pie kuras pārņemšanas Latvijā Labklājības ministrija strādā jau vairāk kā piecus gadus. Konvencijas 12.pants nosaka, ka  „konvencijas dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu izmaiņas sociālās vides un kultūras noteiktajos sieviešu un vīriešu uzvedības modeļos nolūkā izskaust aizspriedumus, paražas, tradīcijas un jebkādu citu praksi, kuras pamatā ir ideja par sieviešu nepilnvērtību vai par sieviešu un vīriešu lomām, kas padarītas par stereotipiem.”

Aprakstītā bijušās labklājības ministres vērtīborientācija izglītības jomā ir pretrunā sabiedrības vairākuma interesēm, lobējot šauri pārstāvētās liberālo intelektuāļu profesionālās un personiskās intereses. Tā ir pretrunā arī laimīga cilvēka idejai, kuru kā izglītības sasniedzamo mērķi apzinājis un nosaucis jaunais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, kuru deputāte Ilze Viņķele jau paguvusi atklāti noniecināt TV24 raidījumā „Kur tas suns aprakts?”.

Vai iespējams, ka Ilze Viņķele iesaistītos diskusijā ar sabiedrību un citādi domājošiem nozaru speciālistiem par izglītības satura ideoloģizēšanu? Visticamāk, ka ne. 2013.gadā 5.martā Ministru kabinets ministres Ilzes Viņkeles sagatavotā un parakstītā atbildes vēstulē 36 Saeimas deputātiem, kuri aicināja izvērtēt Dānijas metodisko materiālu pirmsskolas izglītības iestādēm un „Plānu dzimumu līdztiesības īstenošanai 2012.–2014.gadam” tika atteikts, ka: „diskusijas par dzimumu līdztiesības teorētiskajiem aspektiem un mērķiem nevarētu būt sarunu objekts, ņemot vērā, ka dzimumu līdztiesības termins un tā mērķis ir definēts un skaidri noteikts arī akadēmiskajā vidē”.

Vēl vairāk. Labklājības ministrija Ilzes Viņķeles personā pirmoreiz neatkarīgās Latvijas vēsturē 2014.gadā iesniedza sūdzību/lūgumu Briselē, lai ideoloģisku apsvērumu dēļ lūgtu apturēt savas valsts projektu, kurš tika teicami realizēts un kuram nebija neviena finansiāla vai tehniska pārkāpuma. Runa ir par EEZ finanšu instrumenta programmas „NVO fonds” apakšprogrammas „NVO darbības atbalsta programmas” projektu „Pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju līdzdalība dzimumu līdztiesības dzimumu līdztiesības politikas izstrādē un īstenošanā”, kurā bija paredzēts uzsākt diskusijas ne tikai par dzimumu līdztiesības teorētiskajiem aspektiem, bet pavisam konkrēti - gan par Labklājības ministrijas rekomendēto zēnu un meiteņu grupu metodiku, gan Stambulas konvenciju, gan citām Kārlim un Karlīnai līdzīgām metodikām izglītībā. Sūdzība tapa sadarbībā ar RSC „Marta”. Lai projekta iesniedzēju (domubiedru grupas vārdā projektu iesniedza Asociācija Ģimene) iznīcinātu arī fiziski - Labklājības ministrija un RCS „Marta”  lūdza programmas donorus ne tikai pārtraukt projektu, bet arī atprasīt jau projekta īstenošanā izlietoto naudu (bija notikusi konference „Dzimumu līdztiesība izglītības saturā un procesā”, ko apmeklēja vairāk  kā 100  dalībnieku). Jāpiebilst, ka projekts tika īstenots programmā, kuras mērķis bija veicināt vārda brīvību un sabiedrības līdzdalību politikas veidošanas procesā.  

Ņemot vērā Ilzes Viņķeles vērtīborientāciju izglītībā un neiecietību pret vārda un uzskatu brīvību, viņas ievēlēšana Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājas amatā turpmāk varētu būt nopietns izaicinājums, lai novērstu tālāku gendera ideoloģijas izplatīšanu Latvijas izglītības sistēmā, un nostiprinātu vīrieša un sievietes savienību laulībā un ģimenē kā vienīgo stabilo garantu tautas pastāvēšanai ilgtermiņā,  jo izglītība neapšaubāmi ir ietekmīgs instruments bērnu un jauniešu uzskatu, attieksmju un rīcības formēšanā.     

P.S. Bet tikmēr skolās jau ienākusi dzejniece Agnese Krivade, kura šogad portālā satori.lv pauž: „man pašlaik iestājusies jau nolieguma fāze. ne tikai latvijas bet jebkādas nacionālas identitātes; nevaru iedomāties nevienu piemēru, kāpēc tā būtu kaut kas labs un īpašs. gribu dzīvot, it kā tās nebūtu.” ”Ļoti gaidu, kad sāks runāt arī par gender fluidity lietām, lai nojauktu ne tikai mākslīgās robežas starp orientācijām, bet arī dzimumiem.”

* „Latviešu identitātes atbalsta biedrība”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

8

Aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu nekavējoties darīt visu ko tādu, ko viņš noteikti nedarīs

FotoMēs, Lietuvas, Polijas, Latvijas un Igaunijas prezidenti kā Baltkrievijas kaimiņi un kā NATO un ES dalībvalstis vēlamies, lai Baltkrievija būtu stabila, demokrātiska, neatkarīga un pārtikusi valsts. Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas Valsts prezidentu:
Lasīt visu...

21

Provinces pensionāra vēstule pakaļpalicējiem Rīgā

FotoMierīga varas maiņa, bez skandāla un klopes, saskaņā ar brīvu vēlēšanu rezultātiem jau izsenis tiek dēvēta par demokrātijas svētkiem. Šāds prieka brīdis gaida rīdziniekus jau pēc dažām nedēļām. Par Rīgas iepriekšējās politstruktūras sabrukumu vairs nešaubās neviens, un tagad vēlētāju rokās būs sastutēt jaunu. Ne nu gluži pašiem, bet caur vēlētiem priekšstāvjiem.
Lasīt visu...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...