Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Saindēto ābolu maiss, jeb kā Norvēģijā tika atmaskots dzimumu līdztiesības pseidozinātniskums

Ieva Bērziņa, Raimonds Bukbards, „Latviešu identitātes atbalsta biedrība”
15.10.2012.
Komentāri (75)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada rudenī Labklājības ministrija Latvijas bērniem sarūpēja dāvanu, ko var pielīdzināt ļaunās karalienes saindētam ābolam – ar Ziemeļvalstu ministru padomes 100% finansējumu 6430 latu apmērā izdotas bērnu grāmatas Todien, kad Kārlis bija Karlīna un Todien, kad Rūta bija Rihards.

Pa ābolam tika arī bērnudārzu audzinātājām un vecākiem, jo Ziemeļvalstu Ministru padomes projekts paredz arī atbilstīga metodiskā līdzekļa Bērnudārzi, kuros vieta ir PepijPrinčiem un PirātPrincesēm tulkošanu un izdošanu un pirmsskolas izglītības iestāžu personāla un vecāku izglītošanu.

Ar šo rakstu vēlamies pievērst sabiedrības un īpaši pedagogu, vecāku, speciālistu un arī politiķu uzmanību tam, ka šo grāmatu izdošana Latvijā ar „gāzi grīdā” tiek īstenota tad, kad Ziemeļvalstīs, īpaši Norvēģijā sociālā dzimuma (dzimtes) un dzimumu līdztiesības teorija pēc vairāk kā 40 gadu agresīvas ekspansijas cieš smagu fiasko. To noklusē gan I.Viņķeles kundze, gan atbildīgie ministriju ierēdņi, par to klusē citādi tik aktīvie cilvēktiesību aizstāvji no providusveidīgām organizācijām.

Vēl vairāk – šīs organizācijas un to atbalstītāji, tai skaitā valstī plaši zināmi psihologi, psihoterapeiti, pedagogi, demogrāfi un citi intelektuāļi līdz ar I.Viņkeles kundzi ķeras pie klajas demagoģijas, izmantojot smagās artilērijas lādiņus – „padomju un viduslaiku kombinācija”, ”totalitāra pieeja”, „kristīgi ortodoksāls dzīves modelis” u.tml. (sk. izplatīto petīciju „19.gs izpratne par dzimumu lomām kaitē bērniem un kavē Latvijas attīstību”).

Taču savā ziņā šī diskusija starp grāmatu – patiesībā ideoloģijas – aizstāvjiem un noliedzējiem nāk sabiedrībai ļoti par labu: tā liek sabiedrībai iesaistīties un arī apjaust, cik ārkārtīgi kritiskā stāvoklī ir valsts politiskā, profesionālā, intelektuālā un sociālā dzīve, cik iegrožota un ierobežota ir demokrātija un vārda un domas brīvība Latvijā un Eiropas Savienībā.

Publiska dzimumu līdztiesības teorijas atmaskošana Norvēģijā

Dzimumu līdztiesības teorijas pamatā ir pieņēmums, ka cilvēka dzimumidentitātē noteicošais ir nevis bioloģiskais dzimums (sex), bet gan „piederības sajūtas vienam vai otram vai abiem dzimumiem, kas nav atkarīga no indivīda bioloģiskā dzimuma”1. Faktiski tas nozīmē, ka cilvēks dzīves laikā, pastāvot noteiktai audzināšanai, izglītībai, sociālajiem un kultūras apstākļiem var iegūt jebkuru dzimumu vai pat abus.

2011.gada 31.decembrī tika slēgts Ziemeļvalstu dzimtes pētījumu institūts (Nordik Gender Institute, iepriekš zināms ar nosaukumu - Nordic Institute for Women's Studies and Gender Research), kuru 1995.gadā nodibināja Ziemeļvalstu ministru padome. Ziemeļvalstu dzimtes pētījumu institūts atradās Norvēģijā, Oslo (bija piesaistīts Oslo Universitātei), un tajā līdzdarbojās Norvēģija, Dānija, Islande, Zviedrija, Somija, kā arī Farēru un Ālandu salu un Grenlandes autonomie apgabali.

Savu darbību ar Ziemeļvalstu ministru padomes starpniecību tas izvērsa ne tikai pašās Ziemeļvalstīs, bet jo īpaši tieši Baltijas valstīs - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī Krievijas Ziemeļrietumu apgabalos. Un, kā redzams, savu darbību Baltijā turpina pat pēc savas oficiālās nāves.

Ziemeļvalstu ministru padome bija spiesta institūtu slēgt pēc tam, kad Norvēģijas sabiedriskajā televīzijā tika demonstrēts septiņu dokumentālo filmu cikls Smadzeņu skalošana, kas atmaskoja šī institūta pseidozinātnisko darbību. Dokumentālā cikla Smadzeņu skalošana autors ir sociologs un ievērojams Norvēģijas komiķis Heralds Aja (Heral Eia). Septiņas viņa uzņemtās filmas atklāja patiesību ne tikai dzimumlīdztiesības aspektā, bet arī par homoseksuālismu, etnisko un rasu diskrimināciju u.c. ideoloģiskajiem jājamzirdziņiem.

Cikla demonstrēšana izraisīja pamatīgas dusmas Norvēģijas sabiedrībā, atklājoties patiesībai, ka par viņu, nodokļu maksātāju naudu dāsni tiek finansēta nevis zinātne, bet ideoloģija. Pakļaujoties sabiedriskajam spiedienam, tika ne tikai slēgts sevi diskreditējušais institūts, bet arī pārtraukts finansējums dzimumu līdztiesības/dzimtes pētījumiem un projektiem vispār, tai skaitā pārtraucot jau uzsāktu projektu darbību.

Institūta darbību ar ~60 miljonu eiro dotāciju katru gadu atbalstīja Ziemeļvalstu ministru padome. Tā pati Padome, kura devīgi finansēja nu jau bēdīgi slaveno bērnu grāmatu „Todien, kad Kārlis bija Karlīna” un „Todien, kad Rūta bija Rihards” izdošanu Latvijā un Lietuvā (Lietuvā aso diskusiju dēļ grāmatas līdz drukāšanai gan vēl nav nonākušas).

Būtu ļoti vēlams, lai Latvijas sabiedriskā televīzija uzņemtos iniciatīvu un parādītu šīs filmas arī Latvijas auditorijai. Intervijā Die Frankfurter Allgemeine Zeitung (FAZ) 2012.gada septembrī Haralds Aja saka, ka šobrīd tiek plānots ciklu demonstrēt Zviedrijā, lai runātu par tur aktuālajām imigrantu problēmām. ”Paši politiķi baidās par šīm problēmām runāt, jo baidās, ka varētu tik pieskaitīti galēji labējiem vai rasistiem. Ir slikti, ka baidāmies runāt par patiesām problēmām,” - saka filmu autors2.

Heralds Aja meta izaicinājumu „sociālo dzimumu paradoksam” un, izmantojot savu komiķa talantu, naivā formā Ziemeļvalstu dzimtes pētījumu institūta „pētniekiem” uzdeva it kā vienkāršus jautājumus par seksuālo orientāciju, dzimumu sociālajām lomām, vardarbību, rasi un izglītību. Pēc tam ar safilmēto materiālu un iegūtajām atbildēm devās uz pasaulē atzītām universitātēm galvenokārt ASV un Lielbritānijā, lai šo augstskolu zinātniekiem lūgtu komentēt Ziemeļvalstu dzimtes pētījumu institūta speciālistu sniegtās atbildes.

Filmā redzams, kā pasaulē atzītiem profesoriem Norvēģijas „kolēģu” teorijas liek pavīpsnāt par to „zinātniskumu”, jo ir pretrunā ģenētikas zinātnes pašām pamatpatiesībām.

Dzimumu līdztiesības paradokss

Tā vienā no filmām Dzimumu līdztiesības paradokss H.Aja nolēma noskaidrot, kādēļ vīrieši un sievietes izvēlas atšķirīgas profesijas, ja, kā apgalvo dzimumu līdztiesības teorija, pēc savas dabas tie ir vienādi. Šim viedoklim pieslējusies arī Latvijas Labklājības ministrija, un tās mājas lapā sniegtajā skaidrojošajā vārdnīcā lasāms: ”Neraugoties uz bioloģiskajām atšķirībām visos līmeņos, līdzību sievietes un vīrieša ķermenī ir daudz vairāk nekā atšķirību.”

Ziemeļvalstis pasaules mērogā ir līderes dzimumu līdztiesības jomā. Norvēģija starp 154 valstīm, kurās 2012.gadā tika noteiks dzimumu līdztiesības indekss (Gender Equity Index 2012) bija pirmajā vietā. Sievietes šajā valstī dominē politikā: ir ministres, partiju vadītājas u.tml. Tiek apgalvots, ka dzimumu līdztiesības jomā panākts tik daudz, ka sievietes labprāt izvēlas tehniskās profesijas. Savukārt H.Aja pamanīja, ka oficiālā statistika rāda citu ainu. 90% kalpotāju Norvēģijā ir sievietes, bet 90% inženieru – vīrieši. Kur gan palikusi dzimumu līdztiesība?

Norvēģijas dzimtes pētnieks profesors Jorgens Lorensens (Jorgen Lorentzen) minētajā filmā šo dzimumu līdztiesības paradoksu skaidro šādi: vīriešu un sieviešu izvēli nosaka sociālie faktori un stereotipi. Viņaprāt sievietes un vīrieši ir vienādi, nepastāv nekādu atšķirību viņu smadzenēs. Atšķiras tikai dzimumorgāni. Citiem vārdiem sakot – mēs visi esam no Venēras. Turklāt J.Lorensens vēl apgalvo, ka, „jo mūsdienīgāka ir valsts, jo dzimumu līdztiesība ir lielāka”.

Ar šiem „zinātnieka” spriedumiem filmā tika iepazīstināti ASV un Lielbritānijas profesori. Kolumbijas universitātes psihiatrijas doktors Ričards Lipa (Richard Lippa), atspēkoja dzimumu vienlīdzības jeb „genderistu teoriju, iepazīstinādams ar pētījumu rezultātiem, kas iegūti, aptaujājot 200 000 cilvēku 53 pasaules valstīs. R.Lipa secināja, ka vīriešiem tiešām ir nosliece uz tehnikām profesijām, savukārt sievietes izjūt aicinājumu darboties sociālajā jomā, darbā ar cilvēkiem.

„Rezultāti bija vienādi visās 53 valstīs. Gan Indijā un Pakistānā, gan tajā pašā Norvēģijā,” - apgalvo R.Lipa, un tas ir spēcīgs pamatojums tam, lai secinātu, ka vīriešu un sieviešu domāšanas veids un psiholoģiskās īpatnības ir atšķirīgas kopš dzimšanas. Tādēļ arī viņu izvēles un tieksmes ir atšķirīgas.

Savukārt Kembridžas universitātes profesors Saimons Barons Koens (Simon Baron Cohen) iepazīstināja ar veiktajiem pētījumiem, kuri pierāda, ka dzimumu atšķirība ir bioloģiski nosacīta (atšķiras ne tika dzimumorgāni, bet arī, piemēram, katram dzimumam ir raksturīgs noteikts smadzeņu tips u.c.). Pētīdams jaundzimušos, viņš novēroja, ka zēnu un meiteņu tieksmes ir atšķirīgas jau kopš pašām pirmajām dzimšanas dienām. Zēnus vairāk saista tehniskas lietas, bet meitenes – cilvēku sejas.

Norvēģu psihiatrs Trond Haaken Diseth to pašu novēroja, veikdams eksperimentus ar vienu vai pāris gadus veciem bērniem. No mantu kastes veselas meitenītes izvēlējās lelles, bet zēni – mašīnītes. Savukārt bērni, kuriem bija dzimumorgānu anomālijas, izvēlējās neitrālas rotaļlietas (piemēram, klucīšus).

Pēc tam Ziemeļvalstu dzimtes pētījumu institūta „zinātnieki” tika iepazīstināti ar ASV un Lielbritānijas zinātnieku pretargumentiem. J.Lorensens pauda viedokli, ka ievērojamo pasaules zinātnieku pētījumi ir „vāji”, tomēr, kad viņam tika vaicāts, vai viņam ir pierādījumi, kas pamatotu viņa teorijas, viņam pietrūka vārdu. „Mana hipotēzes saka, ka vīrieša un sievietes būtībā nekādu atšķirību nav. Taču zinātne to vēl nav pierādījusi,” – viņš atzina.

Pēc atmaskojošā dokumentālo filmu cikla Smadzeņu skalošana demonstrēšanas Norvēģijas sabiedriskajā televīzijā, institūta zinātnieki piedzīvoja nepārprotamu fiasko. Sajūtot sabiedrības spiedienu, Ziemeļvalstu ministru padomei nācās institūtu slēgt, kā arī Norvēģijas valdība pārtrauca finansējumu dzimtes pētījumiem un projektiem4.

Turklāt Norvēģijā ir sākušās atklātas diskusijas par to, ka „dzimumu līdztiesības” teorija ir peļņu nesoša ideoloģija, bet dzimumu un rasu nevienlīdzība, tāpat kā homoseksuālu diskriminācija – uzpūsts burbulis.

Ārpus filmas konteksta ir vietā atgādināt 2012.gada janvārī Turīnas un Mančeteras universitāšu zinātnieku Marco Del Giudice, Tom Booth, Paul Irwing zinātnes interneta žurnālā PLOS/one publiskotos pētījuma rezultātus, kas norāda uz daudz lielākām un būtiskām atšķirībām sieviešu un vīriešu psiholoģijā, un aicina zinātniekus atmest līdz šim plaši propagandēto ideju par minimālām atšķirībām sieviešu un vīrieši personībās, jo tā ir balstīta neadekvātā metodikā. Zinātnieki aicina pētniekus veikt zinātnisko pētniecību par dzimumu psiholoģiskajām atšķirībām un to bioloģiskajiem un kultūras cēloņiem uz skaidriem un objektīviem pamatiem3.

Lietuvas kritiskās inteliģences un sabiedrības nelojalitāte uztieptajai dzimumu līdztiesības ideoloģijai

Pirmsskolas izglītības iestādēm izdoto materiālu anotācijā ir rakstīts, ka grāmatas un metodiskais materiāls ir „nedalāmi”, un to „gala mērķis ir sapludināt tradicionālās, strikti novilktās dzimumu sociālo lomu robežas, lai bērniem atvērtu plašākus apvāršņus sevis un pasaules izzināšanai, atklājot viņu patiesos talantus un sekmējot vispusīgāku attīstību”.

Lūk, ko par to saka lietuviešu profesore un edukoloģijas (pirmsskolas un sākumskolas izglītības pedagoģijas) zinātņu doktore Birute Obeliene7: ”Dzimumu atšķirības ir būtiski apzināties jau no mazotnes, jo atšķirības starp vīrieti un sievieti nav tikai anatomiskas. Dzimums nav tikai fiziska īpatnība. Sievietes un vīrieši domā un uztver lietas atšķirīgi, izprot sevi un pasauli atšķirīgi, izpauž sevi un rada atšķirīgi. Šādi mēs varam ieraudzīt mēness abas puses.

Šobrīd mums cenšas iegalvot, ka līdz ko novienādosim dzimumus, tā radīsies cieņa vienam pret otru. No tiesas neradīsies. Šāds apgalvojums ir pilnībā aplams. Ja gribam runāt par līdztiesību, tad patiesāk ir runāt par līdzvērtīgumu. Lai iedzīvinātu līdzvērtības principu, esam spiesti atzīt atšķirīgo. Atzīt, ka atšķirīga dzimuma personas ir atšķirīgas pēc būtības, bet tās ir vienlīdz vērtīgas. Un nākamais solis – mācīties, kā būt kopā, kādai būtu jābūt audzināšanai, kādi savstarpējās cieņas principi jāievēro, lai nerastos konflikti.”

Atbildot uz Lietuvas dienas laikraksta Respublika žurnālistes Rūtas Junkevičūtes jautājumu, vai teorija, kas apgalvo, ka dzimumidentitāte neiedzimst, bet ir iegūstama, ir zinātniski pamatota profesore B.Obeliene atbild: „No zinātniskā viedokļa tā absolūti nepamatota teorija. Tā apgalvojot, ir pateikta tikai puspatiesība. Feminisma klasiķe franču filozofe Simona de Bovuāra ir teikusi, ka par sievieti nepiedzimst, bet kļūst. Šo teikumu ļoti ātri aizguva feminisma teorētiķi, aizmirsdami patiesības citu pusi. Par sievieti tiešām kļūst, bet, lai par viņu taptu, ir jāpiedzimst par meiteni. Tāpat tas ir ar vīriešiem. Tas, ka meitenes ir meitenes un zēni ir zēni, ir jāsaprot no mazām dienām.”

Jau pieminētā lietuviešu profesore atbild arī uz citiem žurnālistes jautājumiem, kuru atbildes būt vērts zināt ministrei, (bez)atbildīgajiem ierēdņiem un petīciju parakstītājiem.

Jautāta, vai dzimumu līdztiesības pētījumi ir zinātne vai drīzāk propaganda, B.Obeliene atbild: „Tā drīzāk ir teorija. Visas teorija tiek mēģināts pārvērst par zinātni. Taču tad, kad vienalga kuru teoriju sāk censties uztiept ar varu, tas jau ož pēc totalitārisma... Un tieši tas tagad tiek darīts, pat izmantojot bērnudārzus. Teorija ir pārvērsta ideoloģijā. Ir izdomāts vesels represīvais mehānisms. Cilvēki, kur iebilst, tiek saukti par homofobiem un citādiem fobiem. Cilvēki tiek baidīti un iebiedēti.”

Ne mazāk kritisks ir lietuviešu psihoterapeits, medicīnas zinātņu doktors, Nacionālās vecāku un ģimenes asociācijas biedrs Gintauts Vaitoška7, kurš par dāņu dzimumu līdztiesības projektu izsakās, ka projekta piedāvātais audzināšanas modelis tikai no sākuma liekas nevainīgs. Bet patiesībā tas ir balstīts „genderisma” ideoloģijā, kura apgalvo, ka dzimums neiedzimst, bet to var iegūt. „Programma tiek prezentēta kā dzimumu līdztiesības projekts. No sākuma izdzirdot dzimumu līdztiesības terminu, liekas, ka šeit tiek runāts par sieviešu un vīriešu vienlīdzīgām iespējām, cīņu pret diskrimināciju. Taču šī programma par dzimumu uzskata ne tikai sievieti vai vīrieti, bet arī homoseksuālismu, biseksuālismu, transseksuālismu utt.,” saka G.Vaitoška, kuram ir bijusi izdevība iepazīties ar projekta materiāliem.

Latviski izdotajā „iedvesmojošajā metodiskajā līdzeklī darbam ar dzimumlomām un līdztiesību” „Bērnudārzi, kuros vieta ir PepijPrinčiem un PirātPrincesēm”5 pirmskolas pedagogiem paskaidrots: „Atšķirībā no priekšstata, ka bērnam ir dzimums kā konstants un nemainīgs lielums, mēs dzimumumlomas iegūšanu uzlūkojam kā procesu, kas norisinās ilgākā laikā un principā var vest daudzos virzienos. Nav vienas galīgās patiesības par to, kādiem jābūt zēniem un kādām – meitenēm. Šādu patiesību ir daudz, un tās ir mainīgas.”

Šai kontekstā gribam pievērst uzmanību piebildei „ir bijusi izdevība iepazīties ar projekta materiāliem”. Bērnu grāmatu un metodiskā materiāla teksts līdz tā iespiešanai un izplatīšanai Lietuvā nav pieejams plašākai sabiedrībai – ar to atļauts iepazīties vien speciāli izveidotai ekspertu komisijai.

Par spīti šim ierobežojumam, Lietuvas sabiedrība un tās inteliģence ir daudz kritiskāka pret šādiem projektiem, jo tas nav Ziemeļvalstu un Eiropas Savienības pirmais uzbrukums Lietuvas bērnudārziem, kā tas ir Latvijā, par ko Lietuvas prese raksta: „Kaimiņu bērnus jau pārveido par bezdzimuma būtnēm.” Un to raksta nevis maztirāžas ortodoksālo kristiešu izdevums kā to labpatiktos pozicionēt petīcijas parakstītajiem , bet gan lieltirāžas dienas laikraksts Respublika (tirāža 24 000-33 000 eks.).

2009.gadā Lietuvā tika apturēta līdzīga projekta Gendrloops ievešana bērnudārzos. Toreiz Leonardo da Vinci programmas ietvaros tika izstrādāts metodiskais līdzeklis ar mērķi izskaidrot bērnudārza bērniem netradicionālu seksuālo orientāciju. Bērniem bija sagatavota pasaka par diviem prinčiem, kuri viens otru mīl, apprecas un kļūst par laimīgu karaļpāri, tādējādi „veicinot izpratni par seksuālās dzīves dažādības nozīmi atsevišķu cilvēku un visas sabiedrības dzīvē”. Tagad, kā raksta Lietuvas mēdiji – projekts atgriežas slepus, ar citu vārdu.6

Labklājības un Izglītības un zinātnes ministriju īstenotā ideoloģija

Būtu nepieciešams apzināt finansējumu apmērus, kas Latvijā tiek novirzīti tā saucamās dzimumu līdztiesības ieviešanai, un sekot Norvēģijas valdības piemēram, pārtraukt šāda veida darbību, novirzot ietaupītos līdzekļus demogrāfijas problēmu risināšanai.

Summas neapšaubāmi būs lielas, piemēram, laikā no 2004.-2009.gadam Norvēģija vien Eiropas ekonomiskās zonas dzimumu vienlīdzības un ģimenes politikas projektiem Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā, Ungārijā un Portugālē, Spānijā, Grieķijā atvēlēja 1,134 miljardus eiro.

Turklāt Latvijā finansējumu apzināt nebūtu viegli. Tā, piemēram, Valsts izglītības satura aģentūra 2009.-2011.gadā īstenoja Eurialo projektu, par kuru aģentūras mājas lapā nav atrodama nekāda informācija. Projektu Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas Leonardo da Vinci inovāciju pārneses programmas ietvarā kopīgi īstenoja Itālija, Beļģija, Spānija, Latvija un Portugāle. Tajā tika izstrādāti metodiskie līdzekļi rokasgrāmata un deviņi tematiskie izklāsti „Teorētiski un praktiski ieteikumi, lai mazinātu diskrimināciju seksuālās orientācijas un etniskās piederības dēļ”.1

Patiesībā projektā rezultātā radītie metodiskie līdzekļi atbalsta un tieši popularizē netradicionālo seksuālo orientāciju un geju, lesbiešu, transseksuāļu un biseksuālu subkultūru (rokasgrāmatā sniegtas tendenciozas definīcijas un vairāk kā simts ieteicamo filmu un mūzikas saraksta par lesbiešu un geju tēmām u.tml.).

To apjautuši laikam arī projekta īstenotāji, un tādēļ savā 2011.gada pārskatā, maina gan projekta nosaukumu, gan mērķauditoriju – ne vārdā nepieminot homoseksuāli, biseksuāli un citādi orientētos jauniešus, kuri ir projekta mērķauditorija un darbam ar kuriem izstrādāti metodiskie līdzekļi. Metodiskā līdzekļa nosaukums pārskatā transformējas šādi - „Dažāda veida diskriminācijas ierobežošana mācību iestādēs”.

Ir vairāk nekā traģiski, ka grāmatas un metodiskie līdzekļi, kas pauž valstij naidīgu ideoloģiju un grauj tās kā nacionālas valsts pamatus, pie mums tiek izplatīti pat tad, kad Eiropā un pašās Ziemeļvalstīs, īpaši Norvēģijā dzimumu līdztiesības/dzimtes teorija cieš sakāvi un atzīta par pseidozinātni, kas strikti pilda propagandas mašīnas funkcijas peļņu nesošas ideoloģijas uztiepšanai sabiedrībai.

Ar šo rakstu mēs izsakām atbalstu tām nevalstiskajām organizācijām un visiem cilvēkiem, kuri līdz šim publiskajā telpā un ikdienā saviem līdzcilvēkiem pauduši pretestību Labklājības ministrijas īstenotajai ideoloģijai dzimumu politikas jomā, un kuras zinātniskā nepamatotība līdz šim nav izrādījusies pietiekams arguments, lai ietekmētu ministres stingro apņemšanos turpināt iesākto.

Avoti:

„Teorētiski un praktiski ieteikumi, lai mazinātu diskrimināciju seksuālās orientācijas un etniskās piederības dēļ”; www.eurialo.eu (http://www.eurialo.eu/public/documenti/CrossingDiversityhandbook_lt_ita162704201208145210.pdf); metodiskais līdzeklis pedagogiem un psiholoģiskās palīdzības speciālistiem „Atklāšanās un identitātes” (http://www.eurialo.eu/public/documenti/CrossingDiversityMap_lt_ita162704201208145210.pdf); http://www.faz.net/aktuell/politik/ausland/harald-eia-gegen-den-gender-mainstream-das-wurde-haesslicher-als-ich-gedacht-habe-11899907.html

(„Das wurde hässlicher, als ich gedacht habe“); http://www.bernardinai.lt/straipsnis/2012-10-08-haraldas-eia-pries-genderizma-mano-kritika-demaskavo-daugiau-nei-pats-tikejausi/88985;

„The Distance Between Mars and Venus: Measuring Global Sex Differences in Personality” (http://www.plosone.org/article/info%3Adoi%2F10.1371%2Fjournal.pone.0029265);

„End of Gendrer” (http://agensev.de/agens-meint/end-of-gender/)

http://www.lm.gov.lv/upload/dzimumu_lidztiesiba/%5B4023%5D_lr_lm_metodiska.pdf; http://www.lm.gov.lv/text/2326;

„Zeppelinus. Gender Loops sugrįžo. Kitu vardu ir paslapčia” (http://alkas.lt/2012/07/16/zeppelinus-genderloops-sugrizo-kitu-vardu-ir-paslapcia).

Raksts lielā mēra sagatavots izmatojot Lietuvas medijos pieejamo informāciju:

http://www.lzinios.lt/Mokslas/Kai-Rike-buvo-Rasmusas-o-Frederikas-Frida;

http://www.bernardinai.lt/straipsnis/2012-10-08-haraldas-eia-pries-genderizma-mano-kritika-demaskavo-daugiau-nei-pats-tikejausi/88985;

http://www.respublika.lt/lt/naujienos/lietuva/kitos_lietuvos_zinios/ugdymas_su_iskrypimo_kvapu/,print.1#nuotraukos

http://www.respublika.lt/lt/naujienos/lietuva/kitos_lietuvos_zinios/demaskuotas_lyciu_lygybes_pseudomokslas/

u.c.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

21

Apspriežamie jautājumi

FotoBiju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu uz Latviju. Tāpēc gribētu dalīties pārdomās un uzdot dažus jautājumus, kas šajā sakarā rodas.
Lasīt visu...

21

Preventīvais uzbrukums

FotoPēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras var izmantot ieroču izgatavošanai, un aizliedza konsultēt un jebkā palīdzēt Krievijas uzņēmumiem, kuri darbojas bruņošanās nozarē.
Lasīt visu...

21

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

FotoKriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir loģiski. Nesodamības apstākļos visatļautība nevar stāvēt uz vietas. Pēc 2018.gada 6.oktobra 13.Saeimas vēlēšanām pie varas nāca latviešu tautas vēsturē visnevērtīgākā paaudze (manis dēvētā “6.oktobra paaudze”). Tās valdīšanas laikā visatļautības paplašināšanās un intensificēšanās (eskalācija) ir acīmredzams fakts.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...