Saimnieciskais haoss Valkas novada domē
Aivars Sjademe, Valkas novada domes deputāts08.09.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau kādu laiku atpakaļ es vērsu Valkas iedzīvotāju uzmanību uz Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa (attēlā) nesaimniecisko un neētisko rīkošanos ar Valkas novada domes naudu. Manas bažas ir izrādījušās pamatotas, - piepildās mans iepriekš paustais raižpilnais redzējums par jaunā mēra un viņa partijas darbību Valkas novadā, ko tā īsteno ar oranžo bezkaunībuun visu gāzi grīdā.
Valkas novada domes iepriekš piešķirtā nauda Omuļu bibliotēkas remontam ir pārdalīta un iztērēta novada mēra jauna auto iegādei un jaunu mēra kabineta mēbeļu iegādei (kopā deviņdesmit pieci tūkstoši latu). Prettiesiski tas nav, bet amorāli gan ir! Jaunā dzīve mēra krēslā ir sākta ar šiku! Cerams, ka nākošgad arī pārējie novada iedzīvotāji V.A.Kraukļa vadībā dzīvos tikpat grezni.
Valkas novada dome ziedo naudu biedrībām, kuru valdēs ir jaunajam mēram pietuvinātas novada domes amatpersonas. Biedrībās par valdes locekļiem tiek iecelti ievēlētie deputāti, kuriem likums aizliedz strādāt domes struktūrās. No domes līdzekļiem tiek maksāta nauda viņu atalgojumam.
Spilgts piemērs ir Biedrība „Latvijas Igaunijas institūts”, kuru pēc vēlēšanām vada Vidzemes partijas Valkas novada domes deputāts Ernests Lībietis, kas iepriekš bijis Valkas novada domes amatpersona un kas amatu pametis amatu nesavienojamības dēļ. V.A.Krauklis šādi ir izdomājis "apmaksāt" “pareizus”, sev vēlamus balsojumus Valkas novada domē un Valkas novada domi ir padarījis par Vidzemes partijas barotavu.
Biedrība „Valkas novada apvienība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” ir izmesta no savām telpām Valkas novada domē (Valkā, Beverīnas ielā 3), kaut arī tai bija noslēgts līgums par telpu nomu. Varbūt Kraukļa k-gam ir kauns, ka šī biedrība atrodas vienā ēkā ar viņa jaunizveidoto sekretariātu. Biedrībai liek īrēt telpas no privātuzņēmēja par lielu, Valkai neatbilstošu nomas maksu. Atkal sakritības pēc šī uzņēmuma vadošais darbinieks ir vīrs kādai domes amatpersonai.
Vidzemes partijas biedru un vienlaicīgi Valkas novada domes amatpersonu uzticība tiek atalgota ar šo personu sūtīšanu ceļojumos, kas nepamatoti tiek iegrāmatoti kā komandējumi, kur kā spilgts piemērs jāmin ceļojums uz Austriju. Neskatoties uz to, ka šim ceļojumam-komandējumam lietderības nav nekādas, daļu izdevumu sedz Valkas novada dome. Kā vienīgais pretarguments iebildumiem tiek minēts - “autobusā būs iespējams nodibināt vajadzīgos kontaktus”.
Izvairījos vārdos saukt vienkāršos cilvēkus, kurus izmanto jaunais Valkas novada domes vadītājs Vents Armands Krauklis, jo saprotu viņu atkarību no priekšnieka. Bet patiesais naudas šķērdētājs cilvēkiem ir jāzina!
Būtiski pieminēt, ka Valkas novada domē tiek pārtraukti iepriekš izsludinātie un apstiprinātie novada domes iepirkumi, jo tajos taču nav uzvarējuši savējie, kas ziedojuši Vidzemes partijas vēlēšanu kampaņai Valkā.
Izcils meistarstiķis ir novada domes naudas nopludināšana uz ārzemēm. Ar novada domes deputātu vairākuma lēmumu tiks maksātas algas igauņu pedagogiem, kuri mācīs igauņu bērnus Valkas mākslas skolā. Runa ir par apmēram 5000 latiem Valkas novada iedzīvotāju naudas. Šajā sakarā tiek arī izveidota jauna štata vieta Valkas Mākslas skolā.
Naudas dalīšanā pilnīgi ir aizmirsti Valkas novada pedagogi, sporta un kultūras dzīve Valkas novada pagastos.
Par šādu rīcību ir jāzvana trauksmes zvani, un cilvēkiem jāzina par V.A.Kraukļa un Vidzemes partijas negodīgo un neētisko darbību Valkas novada domē!
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
