Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esam, esam jau patrioti, ja mums tā tīk! Kad jēdziens jānozelē līdz šķebīgumam. Kad kļūstam komiski, Latviju karinot klāt katram atkritumu maisam lielajā mēšanas talkā, savus tiešo darbu staipot kā dāvanu valsts jubilejās. Kad kļūstam nacionāli, cīnoties par latviešu valodu, vairs neprotot latviešu valodu.

Man pēdējā laikā vairāk simpatizē hokeja līdzjutēju pūļi, kas himnu vairāk norēc, nekā nodzied, bet toties no sirds, netēloti un neliekuļoti. Arī latviskās mēles ziņā pašpuiku žargons vieglāk paciešams par tā saucamās inteliģentās valodas kroplībām.

Saprotams, ka ēku tiesīgs būvēt vien tas, kas zina projektu, prot precīzmēru, zina materiālu dabu un to saderību, bet amatnieciskā izveicībā apliecina profesionalitāti, kura nodrošina būves atbilstību arhitektūras prasībām, ne ar domiņu nepieļaujot, ka siena varētu iznākt greiza vai gāzties.

Bet esmu dziļā neizpratnē, kāpēc visāda veida mediji slēdz darba līgumus ar cilvēkiem, kuri nepārvalda savu galveno darba instrumentu – valodu – un vienā laidā buldurē veselās nacionālās ākstībās.

It kā mēģinu attaisnot dažāda ranga valsts amatpersonu neizglītoto muldēšanu, bet nesaprotu, kā augstus amatus var ieņemt jefiņi, kas nemāk runāt. Un valodas māja aizvien vairāk pakļaujas sabrukšanas briesmām, kuras nespēs atvairīt nedz referendumi, nedz citi saucieni pēc mirstošā sirdsapziņas...

Apbrīnas cienīga „prasme”

Lai nevarētu likties lieka situācijas dramatizēšana, pacitēšu daža laba tā sauktā inteliģentā profesionāļa, valsts amatpersonas, valodas „pērles”, kuras televīzijā, radio var saklausīt vienā laidā, vienlaikus gandrīz to pašu izlasot arī rakstošajos izdevumos. Cik iespējams, blakus aplamībai iekavās īsi pakomentējot.

LTV raidījuma vadītājs: „Man gribās (gribas!), liekās (liekas!), nu jau sākās (sākas!), taisamies (taisāmies!), rodās (rodas!), jūs skataties (skatāties!), turpinam (turpinām!), situācija nevis strīdīga, bet diskutabla (?!), runājam par šiem te (bez „šiem te”!) mērķiem un lai veicās (kāpēc tagadnes un nākotnes apzīmējumā tik masveidā lieto pagātnes formu? Pareizi – lai veicas!)...” Un tā vienā gabalā.

Teātra darbonis: „Pasaulē ir viens ārprāts, un tas ir normāli, pa lielam (?!) nenormāli superīgas (?!) lietas, kur da jebkas pierāda da jebko, un nu tad – labi, okei! (?!)...” Aktieris par maestro Raimondu Paulu: „Maestro tik nenormāli pārdzīvo, ka spēlē fenomenāli un fantastiski superīgi...”

Radio žurnālists: „Tuvojās (tuvojas!) Jaunais gads, un laimīgu jums šo te (bez „šo te”!) gadu!...” Mācītājs iz kanceles: „Pasludinu jums šo te (bez „šo te!”) svētumu!...” Kultūras apskatnieks, ironizējot par vārda „aizslepenot” krieviskumu (zasekretjitj), aizmirst, ka rindkopu iepriekš pats izgāzies ar zināmo valodas plānprātību „pa lielam”...

Amatpersona, kura pieteikta kā „speciāliste audzināšanas jautājumos”: „Sēdēšana saliekušamies pie datora nav tas attīstošamies veicinošākais (vienīgā pareizā vārdkopa – „sēdēšana pie datora”!)...”

Valsts prezidenta karikatūra oratormākslas ziņā nav jāizgudro, to burtiski zīmē viņš pats teju katrā izstostītajā pusteikumā, kad papīra nav pie rokas:Protams... šis teikums skanēja, ka es biju tikko sācis, stājis...-ies savā amatā. Viņš skan arī tagad. Es nevaru viņu pārbaudīt. Es to pārbaudīšu praktiski jau tuvākajā laikā, man ir paredzēta vizīte Latgales... nu, gar... gar Eiropas Savienības robežu par šīm te vietām…” Nupat par lēmumu braukt vai nebraukt uz 9.maija svinībām Maskavā Bērziņš atkal savā nevalodas stilā: „Man tas lēmums ir bijis visu mūžu iekšā (domādams neizdomāsi!).”

Latviešu valodas skolotāja no Latgales: „Septiņas sutkas bez elektrības...” Latviešu valodas skolotāja, kura valodu māca ar interaktīvās tāfeles palīdzību: „Redziet, bērni! Šis te ira apelsīns. Re kā te viss rodās! Pamēģinat vēl! Ja idejas nesarodās, bērniem paliek garlaicīgi (nu ko dod tā tāfele vienas muļķes rokās?)..."

Policists: „Uz doto momentu, (tagad!) pēc pirmatnējās (sākotnējās!) informācijas, šie te (bez „šie te”!) aizdomās turamie, dotajā brīdī (pašlaik!) paturami šajā te (bez „šajā te”!) apcietinājumā...”

Šova vadītājs: „Sajūtu no tevīm (tevis!), manīm (manis!), ar plikām (basām!) kājām. Žūrija, ko jūs sakat (sakāt!), šausmīgi fantastiski, kad grābjat gar augšām(?!)” Turklāt četrgadīgai meitiņai tāds valodas „pratējs” noprasa: „Tu esi dramatiska? Lai tev vis(s) kau(t) kas izdodās (izdodas!)!”

Tāda tā publiskās telpas piemuldētāju mēles izveicība, nemaz nerunājot par latviešu valodā neeksistējošu un ievazātu surogātu lērumu visās malās – „viennozīmīgi”, „izpalika”, „salīdzinoši”, „patreiz”, „kā likums”, „kā minimums”, „attiecībā uz”….Zināms, ka atrunāt var no pašnāvības, ka nav labi citu aprunāt, bet juridiskajā daiļrunībā vienas lingvistiskas aplamības – „likumā atrunāts” (noteikts?), problēma aprunāta (izspriesta?), pilsonim izņemts (atsavināts?) nazis...

Mīlenbaha – Endzelīna vārdnīca vārdu „atzīmēt” skaidro vienkārši un saprotami –„atzīmēt skaitļus grāmatiņā”, bet mēs ņemam „rokās grāmatiņu” un atzīmējam (otmečajem) Jāņus, Ziemassvētkus, 25.martu, bet latvieši taču raduši svinēt, atcerēties, pieminēt... Kultūras darbinieki arī! Sarīkojuma, notikuma, svētku, svētbrīža, svētvakara apzīmēšanā izlīdzas ar bezgala novazāto valodas nabadzību - „pasākums”… Skaidrs, ka aptvert visus „izglītotos kalambūrus” neiespējami, bet gribas saprast, kāpēc tā notiek?

Parazitējoši kantori?

Jautājums – kas atbild par valodas kroplību tiražēšanas (kas ir neiedomājami lipīga sērga) nepieļaujamību plašsaziņas līdzekļos, arī skolās, bērnudārzos, valsts un pašvaldību institūcijās, iestādēs? Uzzinu, ka no valodas sargiem mudžēt mudž – Valsts valodas centrs, Valsts valodas aģentūra, Latviešu valodas aģentūra, Valsts valodas inspekcija, Valsts valodas komisija, Tulkošanas un terminoloģijas centrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija, komisijas un apakškomisijas... Bet, ka kāds no tiem par kaut ko atbildētu, nav manīts, – citādi taču nacionālajiem buldurētājiem būtu piespriesti šaušalīgi sodi, uzlikti uzpurņi, un publiskā telpa būtu tīra no oficiāli atzītas kārklu latvietības... Bet, ja uzskaitīto valstisko kantoru darbība vien tāda, kāda ir, tad apzīmējums – „parazīti”, kuri ēd no nodokļu maksātāju rokas, nemaz nav pārspīlēts.

Jā, var teikt: „Nu ko tu piesienies, lai taču runā, kā māk, – doma skaidra!” Taču te, pirmkārt, runa ir (nevis runa iet...) par profesionālismu. Nu iedomāsimies, kā skanēs mūzika, ja katrā otrajā taktī pianistam ietrāpīsies pa nepareizai notij? Otrkārt, saimnieks savu suni saprot no pusvārda, bet tas nenozīmē, ka kurš katrs krancis var kāpt uz skatuves, kļūt par šova vadītāju un valodas vietā atskaņot nesaprotams rejas. Visbeidzot – kaut kur esmu lasījis, ka dzīve bez darba ir atklāta zādzība, bet valoda bez prasmes - rupjš barbarisms...

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...