Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašreizējā Saeimas vēlēšanu kārtība paver iespēju vienam un tam pašam cilvēkam netraucēti nobalsot vairākas reizes: ja viņš pēc pases pazaudēšanas un jaunas saņemšanas ir atradis arī veco, tad viņam ir iespēja nobalsot ar katru no šīm pasēm. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nenoliedz, ka šis ir reāls Saeimas vēlēšanu sistēmas trūkums, kuru būtu nepieciešams novērst, ieviešot vēlētāju reģistru, jo pašreiz CVK rīcībā neesot iespēju pārliecināties, vai persona jau nav nobalsojusi ar citu pasi.

Uz vēlēšanu likuma „caurumu” uzmanību vērš kāds Pietiek lasītājs, kurš izrēķinājis, ka pietiktu ar 60 tūkstošiem eiro, lai sev simtprocentīgi garantētu pašvaldības deputāta vietu. „Pase ir derīga desmit gadus. Ne tikai teorētiski, bet arī praktiski var katru mēnesi iet izņemt jaunu pasi, sakot, ka vecā pazudusi. Pase maksā kādus 20 eiro. Respektīvi viena balss vēlēšanās maksā 20 eiro. Desmit gadus mērķtiecīgi zaudējot pases un izņemot jaunas, mēs varam 10 gados savākt veselu maisu ar tām. To var darīt arī visi radi un draugi,”  kalkulē lasītājs, kurš ir izbrīnīts, ka vēlēšanu iecirknī neviens nepārbauda, vai cilvēks ar savu personas kodu jau nav kaut kur nobalsojis.

Izbrīnīts, ka vēlēšanu iecirknī tikai pārbauda pases derīguma termiņu, viņš rakstījis vēstuli Centrālajai vēlēšanu komisijai, kura apstiprinājusi, ka komisijai neesot tādu resursu, lai datorā ievadītu visus personu kodus. „Katram tirdzniecības aģentam ir maza planšetīte, kurā var redzēt preču atlikumu noliktavā reālajā laikā, bet valstij nav resursu, lai katra vēlētāja personas kodu ievadītu, manuprāt, pavisam vienkārši uzprogrammējamā datubāzītē. Manuprāt absurds,” uzsver lasītājs.

Pēc viņa domām, būtu vērts pārbaudīt, vai vēlētājs ar vienu un to pašu personas kodu nefigurē vairākas balsošanas reizes. Turklāt viņš ir pārliecināts, ka šāds vēlēšanu likuma „caurums” paver iespēju ar krāpniecisku shēmu diezgan vienkārši tikt ievēlētam pašvaldībā, kur nepieciešams mazāks balsu skaits.

CVK preses sekretāre Kristīne Bērziņa gan vērš uzmanību, ka sistēma, kad vēlētājam tiek iespiests pasē zīmogs  un nav uzskaites par to, vai konkrētā persona nav balsojusi vairākas reizes ar dažādām pasēm, pastāv tikai Saeimas vēlēšanās, jo pašvaldību vēlēšanās ir vēlētāju reģistrs un katrs vēlētājs ir piesaistīts konkrētam vēlēšanu iecirknim, kur arī konkrēti sarakstā atzīmē katras personas piedalīšanos vēlēšanās.

Taču CVK nenoliedz, ka Saeimas vēlēšanās tiešām pastāv iespēja nobalsot arī ar pasi, kura it kā ir pazaudēta un teorētiski nav derīga. CVK rīcībā nav tādu resursu, lai ziņas par katru vēlētāju ar personas kodu ievadītu datu bāzē, kurā varētu pārliecināties par balsojuma unikalitāti. Vienīgā iespēja to novērst esot vēlētāju reģistra ieviešana, taču pret to nobalsojuši Saeimas deputāti.

Pēc Bērziņas sniegtās informācijas, Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā izdara atzīmi pasē par piedalīšanos parlamenta vēlēšanās. Visās citās valstīs pastāv vēlētāju reģistrs. Šādu kārtību vajadzētu ieviest arī pie mums, un CVK tam jau esot bijusi gatava, kad parādījās personas identifikācijas kartes, kuru dēļ šajās Saeimas vēlēšanās tika izveidota sistēma ar vēlētāju apliecībām tiem pilsoņiem, kuri nav izņēmuši pasi, bet tikai identifikācijas karti. Tomēr pērnajā vasarā Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja ierosinājumu par vēlētāju reģistru un vēlētāju piesaisti konkrētam balsošanas iecirknim Saeimas vēlēšanās.

Šo likumprojektu atbalstīja tikai 18 deputāti - Solvita Āboltiņa (Vienotība), Viktors Valainis un Reformu partijas pārstāvji, bet pret bija 56 citi Vienotības, kā arī Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Saskaņas centra, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji, kā arī deputāts Dāvis Stalts. Savukārt balsojumā atturējās Jānis Junkurs, Gunārs Rusiņš, Elīna Siliņa un Jānis Upenieks, un vēl 13 deputāti balsojumā nepiedalījās.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...