Saeimas pārstāve atzīstas: mistisko "valsts drošības iestāžu viedoklis" izrādās Saeimas iekšējās drošības vadītāja informācija
PIETIEK02.01.2016.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
no malas
05.01.2016. 18:50»
Pilsonis
Šāda lietu kārtība ir izdevīga Latvijas ienaidniekiem , jo šķeļ sabiedrību un rada neuzticību pastāvošajai valsts varai
neesi aizdomājies, ka pastāvošā valsts vara ir tautas ienaidnieks nr 1? nevis krievi, nevis bēgļi, pat ne jenkiju naudasmaisi.
jautajums
04.01.2016. 14:23"Saeimas sabiedrisko attiecību birojs atteikumu ir sagatavojis, pamatojoties uz Saeimas Iekšējās drošības vadītāja sniegto informāciju," - šāda ir Saeimas Juridiskā biroja vadītājas Dinas Meisteres oficiāli sniegtā informācija.
Nav saprotams, kāpēc vispār Dina Meistare sniedza šādu atbildi.
smiekli nak
03.01.2016. 15:16Pareizi, Saeimas sabiedrisko attiecību birojam valsts drošības iestādes nav nekāda autoritāte! Paši zina, ko laist tautas priekšstāvju namā!
kuku
03.01.2016. 13:52Bet kādam taču par šim nelikumībām jāatbild.
Jāatbild ar personīgo naudas maciņu vismaz mēnešalgas apmērā. Kurš tas būs?
Pilsonis
03.01.2016. 02:35»
Aldis Liepins
Es kādreiz dziļi aizdomājos.pa kādu brīvību mēs cīnījāmies un kam tā ir izdevīga
Šāda lietu kārtība ir izdevīga Latvijas ienaidniekiem , jo šķeļ sabiedrību un rada neuzticību pastāvošajai valsts varai !
Aldis Liepins
03.01.2016. 01:12Es kādreiz dziļi aizdomājos.pa kādu brīvību mēs cīnījāmies un kam tā ir izdevīga.?
!!!!!!!!!!!
02.01.2016. 21:52Kas notiek valstī, kuru sauc par Latviju ?! Kas notiks ar šo valsti ?! Gadi iet un pesimisms tikai pieņemas spēkā! Un nepalīdz nekādas premjeru un prezidentu uzrunas, jo tas ir tikai rituāls. Ikdiena ir drūma.
Esis
02.01.2016. 20:36Ko var gribēt no bijušā miesassarga.Kur bija,tur palika un turpina pildīt DP norādes.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
