Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

100 dienas, kas Latvijas politikā izveidojušās par atskaites punktu, pagājušas ne tikai Valda Dombrovska (Vienotība) valdībai, bet arī 10.Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Pietiek aicināja visu piecu Saeimas frakciju līderus atbildēt uz jautājumiem, ko labu vēlētājiem viņu frakcijas un deputāti paguvuši paveikt, kā viņi vērtē savu frakciju darbu, vai priekšvēlēšanu solījumu uzkurinātā degsme darboties deputātiem pēc silto krēslu iegūšanas jau apdzisusi? Līderu atbildes nepārliecināja, ka pēc vairāk nekā 100 jaunās Saeimas krēslos pavadītajām dienām frakcijām ir, ar ko palepoties vēlētāju priekšā. Atbildēs vairāk jaušama taisnošanās, kāpēc solījumu izpilde vēl nav izdevusies, nevis pārliecība par darbiem.

Jānis Urbanovičs, Saskaņas centrs:

„Neko dižu neesam sadarījuši, drīzāk ir bijusi jauno deputātu skola. Puse nākusi klāt, otra puse ir „vecie”, tā ka drīzāk tas bijis apmācības un Saeimas darba apgūšanas periods un sadarbības modeļu optimizācija. Ko tad mēs varējām izdarīt? Esam opozīcijā, no mūsu priekšlikumiem nekas nav atkarīgs, mūsu viedoklis valdību neinteresē.

Mēs neesam pārkāpuši solīto, izpildīt mums gan neizdevās, bet neesam pārkāpuši, ko nevar teikt par valdošo koalīciju. Mēs nekad to [pārkāpuši vēlētājiem dotos solījumus] neesam darījuši. Vēlētājs ir vīlies, taču nedomāju, ka vīlušies mūsos. Viņi ir vīlušies Latvijas politiskajās tradīcijās.

Saskaņas centrs nestāv dīkstāvē, mēs ļoti daudz darbojamies. Mēs redzam, ka valdošā koalīcija neražo likumus, esam sākuši to darīt un drīz nāksim klajā ar savām likumdošanas paketēm, gatavojam alternatīvu pieeju budžeta konsolidācijai.

Mums nav šaubu, ka valdošā koalīcija nemaz negribēs dzirdēt par mūsu priekšlikumiem, tāpēc mēs to drīzāk gatavojam sabiedrībai, saviem vēlētājiem, Vienotības vēlētājiem, lai viņi salīdzina.”

Edgars Zalāns, Par labu Latviju:

„Domāju, ka frakcija ir strādājusi pietiekami konstruktīvi un arī pragmatiski. Budžeta laikā mēs sagatavojām ļoti daudz priekšlikumu – atbilstoši arī mūsu programmai.

Protams, sapratām, ka koalīcija nevēlēsies tos atbalstīt, bet agri vai vēlu kaut kādā formā šie priekšlikumi, kas attiecas uz budžetu, tiks diskutēti. Arī pēcbudžeta laikā esam snieguši priekšlikumus, piemēram, šonedēļ iesniedzām to, ko faktiski jau sen vajadzēja pašai valdībai izdarīt – iespēju ministriem palielināt atbildību un nenest uz Ministru kabinetu visus tos noteikumus, ko var pieņemt sektoru ietvaros. Ar šo piedāvājam būtiski atslogot birokrātiju. Kā tas viss beigsies komisijās, mēs nezinām, bet ceturtdien Saeima to atbalstīja.

Mēs uzskatām, ka atbilstoši mūsu frakcijas astoņu deputātu kvalitātei un visam tam, ko mēs darām, strādājam pietiekami labi. To, ka koalīcija neatbalsta opozīciju... nu, ne jau tikai mūs neatbalsta. Neatbalsta arī Saskaņas centru, Visu Latvijai – tas gan tā ir, un opozīcijai ar to jārēķinās.

Mums ir 50 punktu pakete, kurā mēs pakāpeniski arī gatavosim priekšlikumus visā šajā [Saeimas] sesijā, kas ilgs līdz vasarai. Tā ka strādājam – negaužamies.

Svarīgākais, manuprāt, ir tas, vai tie principiālie vēlēšanu laika solījumi tiek vai netiek turēti. Protams, pirmā solījumu turētāja vai neturētāja ir pozīcija, jo pozīcija ir tā, kas veido valsti tādu, kāda tā ir. Opozīcijas uzdevums ir uzmanīt pozīciju, un gribētos, protams, lai pozīcija tos solījumus pilda, jo pirmās 100 dienas nav bijušas pārāk raženas ar solījumu pildīšanu. Tas ir tas, ko redzam.

Jautājums, vai mūsu vēlētājam jājūtas pieviltam, nav vienkārši atbildams. Tie vēlētāji, kuri balsoja par mums, cerēja, ka būsim pozīcijā, un tie, kas cerēja, ka būsim pozīcijā, protams, ir vīlušies. Viņi ir vīlušies ne jau deputātos, bet gan tajā, ka Par labu Latviju nav pozīcijā. Mūsu vēlētāji, kuri seko tam, ko mēs stāstām, tiekoties ar cilvēkiem reģionos, un tam, ko darām, [redz, ka] mēs saturiski strādājam atbilstoši savai programmai – ar sirdsapziņu nav nekādu problēmu.”

Einārs Cilinskis, Visu Latvijai-TB/LNNK:

„Mūsu darba pārskats tiks pabeigts pirmdien un būs pieejams Visu Latvijai! mājas lapā, lai interesenti varētu aplūkot katru mūsu veikumu.

Bet konkrēti, ko esam izdarījuši - esam iesnieguši sešus likumprojektus, 50 priekšlikumi divdesmit likumprojektos, notikušas trīs tikšanās ar ministriem u.c.. Esam izveidojuši arī darba grupas un apzinājuši ekspertus. Galvenie jautājumi, pie kuriem turpināsim strādāt, kas prasa mazliet vairāk laika, lai nonāktu līdz konkrētiem priekšlikumiem, ir demogrāfija, sadarbojamies ar Nākotnes fondu, mēģināsim izvirzīt noteiktus priekšlikumus.

Viens tāds veiksmīgs projekts ir par reversā PVN pievienošanu, kas nav gan līdz galam īstenots, bet valdība to pieņēmusi un atzinusi par labu. Strādājam pie konkrētiem risinājumiem, arī pie azartspēļu nodokļa, kas nav līdz galam atrisināts, bet mūsu iniciatīvu valdība atbalsta. Esam iniciējuši arī ideju par dubultpilsonību.

Ar Saskaņas centru mēs Saeimā nesadarbojamies, ar ZZS ir dažādi, bet varam ļoti labi sadarboties. Taču no Vienotības puses jūtu tā kā greizsirdību.”

Augusts Brigmanis, ZZS:

„Šīs 100 dienas ir sūra ikdiena, nav nekādi milzīgi sasniegumi, kļūdas vai problēmas. Ir vienkārši smags ikdienas darbs. Valsts pakāpeniski iet laukā no krīzes, līdz ar to visas lietas, kuras saistītas ar šo procesu, mēs koordinējam, darām – ja ir viedokļu dažādība, ja ir strīdi – tas ir neizbēgami. Ir divas dažādas apvienības, ir dažādi viedokļi, bet kopumā, es domāju, ka tiekam galā. Un tiksim galā arī ar visiem konsolidācijas pasākumiem.

Es teikšu tā, ka šīs 100 dienas nav tas atskaites punkts, lai konkrēti vērtētu kādu darbu. Tāpat ir jāveic visi šie konsolidācijas pasākumi, nevienam tas nav pārsteigums. Uzskatu, ka nav viena tāda konkrēta darba – budžets, budžets vienmēr būs jāpieņem, kur tad bez budžeta! Nekas īpašs jau tāds nav.

Nu, redziet, mums ir ļoti svarīgi, ka esam apvienība. Svarīgi ir tas, ka mēs šajā partiju apvienībā esam saglabājuši katrs savu identitāti – lauksaimniekiem tās ir subsīdijas, zemniekiem tās ir šīs „zaļās idejas”, reģionālajām partijām savukārt ir jautājumi par pašvaldības interešu aizstāvību, bet pozitīvais ir tas, ka mēs visos šajos jautājumos esam vienoti – mākam atrast šo vienojošo elementu.

Vai sākuši attaisnoties vēlētājiem dotie solījumi, to var pateikt tikai paši vēlētāji, tas ir jājautā viņiem. Mums ir normāli vidējie rādītāji.”

Dzintars Zaķis, Vienotība:

„Pats pirmais, ko mēs centāmies izdarīt pirms vēlēšanām un pēc vēlēšanām, ir sakārtot budžetu. Mēs pārāk daudz naudas aizņemamies un tā ilgi turpināt nedrīkst. Pirmais uzdevums bija stabilitāte un budžeta jautājumi, kas arī no pirmajām simts dienām ir aizņēmis vismaz 99%.

To, vai esam attaisnojuši dotos solījumus, vēlētāji vērtēs pēc mazāk nekā četriem gadiem, un esmu pārliecināts, ka vēlētāji pozitīvi novērtēs to, ko mēs darām.

Salīdzinot šo Saeimu ar iepriekšējo, mēs patīkamai atšķiramies ar krietni vien labākām kvalitātēm, ar krietni vien dedzīgākiem deputātiem, diskusiju kvalitāti, tās ir kļuvušas labākas. Arī diskusijas par budžetu.

Kvalitāte ir pieaugusi, vismaz manā frakcijā starp deputātiem neredzu nevienu dīkdieni. Man šķiet, ka deputāti tieši pieprasa, lai jautājumi tiktu izdiskutēti, lai tiktu ņemts vērā ikviena deputāta viedoklis. Tā ka mēs cītīgi strādājam, un man šķiet, ka darbs ir ražīgs.

Arī opozīcija nav nolikta malā. Ja atmiņa mani neviļ, tie ir pāri par 20 amatiem, kuri atdoti opozīcijai – viņi ir pie informācijas, viņi ir iesaistīti. Ja notiek kāda jautājuma pieņemšana, diskusija, vienmēr cenšamies iesaistīt arī opozīciju – pie galda sēdinām visus, ne tikai pozīcijas pārstāvjus. Un, manuprāt, tā ir laba demokrātiska prakse, ka rēķinās un informē arī opozīciju ne tikai par izrunātiem, pieņemtiem jautājumiem.

Patlaban nav tā, ka visi mūsu solītie darbi jau beigušies, bet, manuprāt, ir labi pastrādāts un darbi ievadīti. Pirmais cēliens ir bijis grūts, bet svarīgs ir arī otrais cēliens. Esmu pārliecināts, ka arī ar to mēs tiksim galā, risinot budžeta konsolidācijas jautājumus. Stabilitāte un izaugsme ilgtermiņā Latvijā būs nodrošināta.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...