Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

100 dienas, kas Latvijas politikā izveidojušās par atskaites punktu, pagājušas ne tikai Valda Dombrovska (Vienotība) valdībai, bet arī 10.Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem. Pietiek aicināja visu piecu Saeimas frakciju līderus atbildēt uz jautājumiem, ko labu vēlētājiem viņu frakcijas un deputāti paguvuši paveikt, kā viņi vērtē savu frakciju darbu, vai priekšvēlēšanu solījumu uzkurinātā degsme darboties deputātiem pēc silto krēslu iegūšanas jau apdzisusi? Līderu atbildes nepārliecināja, ka pēc vairāk nekā 100 jaunās Saeimas krēslos pavadītajām dienām frakcijām ir, ar ko palepoties vēlētāju priekšā. Atbildēs vairāk jaušama taisnošanās, kāpēc solījumu izpilde vēl nav izdevusies, nevis pārliecība par darbiem.

Jānis Urbanovičs, Saskaņas centrs:

„Neko dižu neesam sadarījuši, drīzāk ir bijusi jauno deputātu skola. Puse nākusi klāt, otra puse ir „vecie”, tā ka drīzāk tas bijis apmācības un Saeimas darba apgūšanas periods un sadarbības modeļu optimizācija. Ko tad mēs varējām izdarīt? Esam opozīcijā, no mūsu priekšlikumiem nekas nav atkarīgs, mūsu viedoklis valdību neinteresē.

Mēs neesam pārkāpuši solīto, izpildīt mums gan neizdevās, bet neesam pārkāpuši, ko nevar teikt par valdošo koalīciju. Mēs nekad to [pārkāpuši vēlētājiem dotos solījumus] neesam darījuši. Vēlētājs ir vīlies, taču nedomāju, ka vīlušies mūsos. Viņi ir vīlušies Latvijas politiskajās tradīcijās.

Saskaņas centrs nestāv dīkstāvē, mēs ļoti daudz darbojamies. Mēs redzam, ka valdošā koalīcija neražo likumus, esam sākuši to darīt un drīz nāksim klajā ar savām likumdošanas paketēm, gatavojam alternatīvu pieeju budžeta konsolidācijai.

Mums nav šaubu, ka valdošā koalīcija nemaz negribēs dzirdēt par mūsu priekšlikumiem, tāpēc mēs to drīzāk gatavojam sabiedrībai, saviem vēlētājiem, Vienotības vēlētājiem, lai viņi salīdzina.”

Edgars Zalāns, Par labu Latviju:

„Domāju, ka frakcija ir strādājusi pietiekami konstruktīvi un arī pragmatiski. Budžeta laikā mēs sagatavojām ļoti daudz priekšlikumu – atbilstoši arī mūsu programmai.

Protams, sapratām, ka koalīcija nevēlēsies tos atbalstīt, bet agri vai vēlu kaut kādā formā šie priekšlikumi, kas attiecas uz budžetu, tiks diskutēti. Arī pēcbudžeta laikā esam snieguši priekšlikumus, piemēram, šonedēļ iesniedzām to, ko faktiski jau sen vajadzēja pašai valdībai izdarīt – iespēju ministriem palielināt atbildību un nenest uz Ministru kabinetu visus tos noteikumus, ko var pieņemt sektoru ietvaros. Ar šo piedāvājam būtiski atslogot birokrātiju. Kā tas viss beigsies komisijās, mēs nezinām, bet ceturtdien Saeima to atbalstīja.

Mēs uzskatām, ka atbilstoši mūsu frakcijas astoņu deputātu kvalitātei un visam tam, ko mēs darām, strādājam pietiekami labi. To, ka koalīcija neatbalsta opozīciju... nu, ne jau tikai mūs neatbalsta. Neatbalsta arī Saskaņas centru, Visu Latvijai – tas gan tā ir, un opozīcijai ar to jārēķinās.

Mums ir 50 punktu pakete, kurā mēs pakāpeniski arī gatavosim priekšlikumus visā šajā [Saeimas] sesijā, kas ilgs līdz vasarai. Tā ka strādājam – negaužamies.

Svarīgākais, manuprāt, ir tas, vai tie principiālie vēlēšanu laika solījumi tiek vai netiek turēti. Protams, pirmā solījumu turētāja vai neturētāja ir pozīcija, jo pozīcija ir tā, kas veido valsti tādu, kāda tā ir. Opozīcijas uzdevums ir uzmanīt pozīciju, un gribētos, protams, lai pozīcija tos solījumus pilda, jo pirmās 100 dienas nav bijušas pārāk raženas ar solījumu pildīšanu. Tas ir tas, ko redzam.

Jautājums, vai mūsu vēlētājam jājūtas pieviltam, nav vienkārši atbildams. Tie vēlētāji, kuri balsoja par mums, cerēja, ka būsim pozīcijā, un tie, kas cerēja, ka būsim pozīcijā, protams, ir vīlušies. Viņi ir vīlušies ne jau deputātos, bet gan tajā, ka Par labu Latviju nav pozīcijā. Mūsu vēlētāji, kuri seko tam, ko mēs stāstām, tiekoties ar cilvēkiem reģionos, un tam, ko darām, [redz, ka] mēs saturiski strādājam atbilstoši savai programmai – ar sirdsapziņu nav nekādu problēmu.”

Einārs Cilinskis, Visu Latvijai-TB/LNNK:

„Mūsu darba pārskats tiks pabeigts pirmdien un būs pieejams Visu Latvijai! mājas lapā, lai interesenti varētu aplūkot katru mūsu veikumu.

Bet konkrēti, ko esam izdarījuši - esam iesnieguši sešus likumprojektus, 50 priekšlikumi divdesmit likumprojektos, notikušas trīs tikšanās ar ministriem u.c.. Esam izveidojuši arī darba grupas un apzinājuši ekspertus. Galvenie jautājumi, pie kuriem turpināsim strādāt, kas prasa mazliet vairāk laika, lai nonāktu līdz konkrētiem priekšlikumiem, ir demogrāfija, sadarbojamies ar Nākotnes fondu, mēģināsim izvirzīt noteiktus priekšlikumus.

Viens tāds veiksmīgs projekts ir par reversā PVN pievienošanu, kas nav gan līdz galam īstenots, bet valdība to pieņēmusi un atzinusi par labu. Strādājam pie konkrētiem risinājumiem, arī pie azartspēļu nodokļa, kas nav līdz galam atrisināts, bet mūsu iniciatīvu valdība atbalsta. Esam iniciējuši arī ideju par dubultpilsonību.

Ar Saskaņas centru mēs Saeimā nesadarbojamies, ar ZZS ir dažādi, bet varam ļoti labi sadarboties. Taču no Vienotības puses jūtu tā kā greizsirdību.”

Augusts Brigmanis, ZZS:

„Šīs 100 dienas ir sūra ikdiena, nav nekādi milzīgi sasniegumi, kļūdas vai problēmas. Ir vienkārši smags ikdienas darbs. Valsts pakāpeniski iet laukā no krīzes, līdz ar to visas lietas, kuras saistītas ar šo procesu, mēs koordinējam, darām – ja ir viedokļu dažādība, ja ir strīdi – tas ir neizbēgami. Ir divas dažādas apvienības, ir dažādi viedokļi, bet kopumā, es domāju, ka tiekam galā. Un tiksim galā arī ar visiem konsolidācijas pasākumiem.

Es teikšu tā, ka šīs 100 dienas nav tas atskaites punkts, lai konkrēti vērtētu kādu darbu. Tāpat ir jāveic visi šie konsolidācijas pasākumi, nevienam tas nav pārsteigums. Uzskatu, ka nav viena tāda konkrēta darba – budžets, budžets vienmēr būs jāpieņem, kur tad bez budžeta! Nekas īpašs jau tāds nav.

Nu, redziet, mums ir ļoti svarīgi, ka esam apvienība. Svarīgi ir tas, ka mēs šajā partiju apvienībā esam saglabājuši katrs savu identitāti – lauksaimniekiem tās ir subsīdijas, zemniekiem tās ir šīs „zaļās idejas”, reģionālajām partijām savukārt ir jautājumi par pašvaldības interešu aizstāvību, bet pozitīvais ir tas, ka mēs visos šajos jautājumos esam vienoti – mākam atrast šo vienojošo elementu.

Vai sākuši attaisnoties vēlētājiem dotie solījumi, to var pateikt tikai paši vēlētāji, tas ir jājautā viņiem. Mums ir normāli vidējie rādītāji.”

Dzintars Zaķis, Vienotība:

„Pats pirmais, ko mēs centāmies izdarīt pirms vēlēšanām un pēc vēlēšanām, ir sakārtot budžetu. Mēs pārāk daudz naudas aizņemamies un tā ilgi turpināt nedrīkst. Pirmais uzdevums bija stabilitāte un budžeta jautājumi, kas arī no pirmajām simts dienām ir aizņēmis vismaz 99%.

To, vai esam attaisnojuši dotos solījumus, vēlētāji vērtēs pēc mazāk nekā četriem gadiem, un esmu pārliecināts, ka vēlētāji pozitīvi novērtēs to, ko mēs darām.

Salīdzinot šo Saeimu ar iepriekšējo, mēs patīkamai atšķiramies ar krietni vien labākām kvalitātēm, ar krietni vien dedzīgākiem deputātiem, diskusiju kvalitāti, tās ir kļuvušas labākas. Arī diskusijas par budžetu.

Kvalitāte ir pieaugusi, vismaz manā frakcijā starp deputātiem neredzu nevienu dīkdieni. Man šķiet, ka deputāti tieši pieprasa, lai jautājumi tiktu izdiskutēti, lai tiktu ņemts vērā ikviena deputāta viedoklis. Tā ka mēs cītīgi strādājam, un man šķiet, ka darbs ir ražīgs.

Arī opozīcija nav nolikta malā. Ja atmiņa mani neviļ, tie ir pāri par 20 amatiem, kuri atdoti opozīcijai – viņi ir pie informācijas, viņi ir iesaistīti. Ja notiek kāda jautājuma pieņemšana, diskusija, vienmēr cenšamies iesaistīt arī opozīciju – pie galda sēdinām visus, ne tikai pozīcijas pārstāvjus. Un, manuprāt, tā ir laba demokrātiska prakse, ka rēķinās un informē arī opozīciju ne tikai par izrunātiem, pieņemtiem jautājumiem.

Patlaban nav tā, ka visi mūsu solītie darbi jau beigušies, bet, manuprāt, ir labi pastrādāts un darbi ievadīti. Pirmais cēliens ir bijis grūts, bet svarīgs ir arī otrais cēliens. Esmu pārliecināts, ka arī ar to mēs tiksim galā, risinot budžeta konsolidācijas jautājumus. Stabilitāte un izaugsme ilgtermiņā Latvijā būs nodrošināta.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...