Saeimas deputātu palīgu izvēlē - saimnieciskas un radniecīgas saites
PIETIEK29.01.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Arī 12. Saeimas deputāti, izvēloties, kam maksāt valsts piešķirto naudu (807 eiro pirms nodokļu nomaksas mēnesī) deputāta palīgu algošanai nereti izvēlas iepriekšējos saimnieciskos darījumos "pārbaudītus" cilvēkus vai ģimenes locekļus, kas ir bijusi sērga arī iepriekšējos parlamenta sasaukumos.
Zaļais zemnieks Rihards Eigims par palīdzi pieņēmis radinieci, no Latvijas Reģionu apvienības ievēlētā Nellija Kleinberga – personu, kas iepriekš uzvarējusi viņas vadītās pašvaldības iepirkumos, bet viņas kolēģis Dainis Liepiņš – jaunieti, kuras tēvu līdzīgā veidā savulaik palīdzējis iekārtot valsts amatā, izmantojot savas īpašās attiecības ar toreizējo satiksmes ministru Aināru Šleseru.
Saeimas deputātes, iepriekš Skrundas pašvaldības ilggadējās vadītājas Nellijas Kleinbergas tagadējais palīgs, jurists Edgars Štāls vairākkārtīgi ir ticis pie līgumiem ar Skrundas pašvaldību laikā, kad domi vadīja Kleinberga, un šāda prakse tiek turpināta. 2011. gada beigās Štāls tika pie 12 240 latu (17 285 eiro) vērta līguma par juridisko pakalpojumu sniegšanu Skrundas novada pašvaldības vajadzībām.
Pāris mēnešus pēc Kleinbergas ievēlēšanas 12. Saeimā Štāls ieguva jaunu, nu jau 23 280 eiro (neieskaitot nodokļus) vērtu līgumu par juridisko konsultāciju un pārstāvniecības pakalpojumu sniegšanu Skrundas novada pašvaldībai. Līgums paredz kopējo līguma summu sadalīt regulāros ikmēneša maksājumos uz trim gadiem 485 eiro apmērā (neskaitot nodokļus).
Formāli Kleinberga no Skrundas pašvaldības jau bija pārcēlusies uz Saeimu, un šo līgumu ar viņas palīgu parakstīja pēctece domes priekšsēdētājas amatā Loreta Robežniece. Robežniece tāpat kā Kleinberga 2013. gadā Skrundas novada domē tika ievēlēta no Reģionu alianses saraksta.
Ilggadējā Skrundas pašvaldības vadītāja Nellija Kleinberga Skrundas novada domes priekšsēdētājas amatā bija līdz pat 2014. gada oktobrim un ievēlēšanai 12. Saeimā. Kleinberga tiek uzskatīta par ietekmīgu Kurzemes pašvaldību vadītāju vidū, viņai ir labas attiecības Ventspils mēra Aivara Lemberga tuvākajā lokā. Lemberga ilggadējā "labā roka" Lilita Seimuškāne tiek uzskatīta par Kleinbergas "sirdsdraudzeni".
Vienkāršāk ir rīkojies no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta 12. Saeimā ievēlētais Rihards Eigims, kurš turpina nebeidzamo tradīciju deputāta palīgu amatos iekārtot savus radiniekus. Par Eigima palīdzi pieņemta viņa radiniece Anastasija Bēķe.
Daugavpiliete Bēķe strādājusi Daugavpils domes Revīzijas komisijā laikā, kad tajā bija ievēlēts Eigims. Arī Bēķes māte Elvīra Eigima savulaik strādājusi Daugavpils domē, kur darbojusies materiālo pabalstu piešķiršanas komisijā. Iepriekšējā Saeimas sasaukumā Elvīra Eigima, tolaik uzvārdā Gizatullina bija deputāta Eigima palīdze. Tādu pašu amatu viņa ieņēma Daugavpils domē, un tam tika izveidota speciāla štata vieta, kas 2009. gadā izraisīja vietējo mediju sašutumu. Šobrīd Elvīra Eigima saskaņā ar Lursoft datiem ir Rihardam Eigimam piederošās SIA Hokeja klubs STALKERS vienīgā valdes locekle.
Savukārt no Latvijas Reģionu apvienības 12. Saeimā ievēlētais deputāts Dainis Liepiņš par savu palīdzi pieņēmis darbā sena paziņas, Jelgavas uzņēmēja Andra Vereščagina meitu Elīnu Vereščaginu.
2008. gadā, kad Liepiņš politiskajās un uzņēmēju aprindās tika saukts par "Šlesera kasieri", jo kā toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera uzticamības persona un "lietu kārtotājs" ieņēma amatus vairākās Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrībās, pieskatot saimnieciskus lēmumus, bija parūpējies arī par Vereščagina karjeru. 2008. gada martā Andris Vereščagins tika iecelts par SM kapitālsabiedrības VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija valdes locekli.
Šlesera laiki SM vadībā iegājuši vēsturē ar "šofera dēlu" iecelšanu dažādu valstij piederošu uzņēmumu vadībā pēc lojalitātes, nevis profesionāliem kritērijiem.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
