
Saeimas deputātu palīgu izvēlē - saimnieciskas un radniecīgas saites
PIETIEK29.01.2015.
Komentāri (0)
Arī 12. Saeimas deputāti, izvēloties, kam maksāt valsts piešķirto naudu (807 eiro pirms nodokļu nomaksas mēnesī) deputāta palīgu algošanai nereti izvēlas iepriekšējos saimnieciskos darījumos "pārbaudītus" cilvēkus vai ģimenes locekļus, kas ir bijusi sērga arī iepriekšējos parlamenta sasaukumos.
Zaļais zemnieks Rihards Eigims par palīdzi pieņēmis radinieci, no Latvijas Reģionu apvienības ievēlētā Nellija Kleinberga – personu, kas iepriekš uzvarējusi viņas vadītās pašvaldības iepirkumos, bet viņas kolēģis Dainis Liepiņš – jaunieti, kuras tēvu līdzīgā veidā savulaik palīdzējis iekārtot valsts amatā, izmantojot savas īpašās attiecības ar toreizējo satiksmes ministru Aināru Šleseru.
Saeimas deputātes, iepriekš Skrundas pašvaldības ilggadējās vadītājas Nellijas Kleinbergas tagadējais palīgs, jurists Edgars Štāls vairākkārtīgi ir ticis pie līgumiem ar Skrundas pašvaldību laikā, kad domi vadīja Kleinberga, un šāda prakse tiek turpināta. 2011. gada beigās Štāls tika pie 12 240 latu (17 285 eiro) vērta līguma par juridisko pakalpojumu sniegšanu Skrundas novada pašvaldības vajadzībām.
Pāris mēnešus pēc Kleinbergas ievēlēšanas 12. Saeimā Štāls ieguva jaunu, nu jau 23 280 eiro (neieskaitot nodokļus) vērtu līgumu par juridisko konsultāciju un pārstāvniecības pakalpojumu sniegšanu Skrundas novada pašvaldībai. Līgums paredz kopējo līguma summu sadalīt regulāros ikmēneša maksājumos uz trim gadiem 485 eiro apmērā (neskaitot nodokļus).
Formāli Kleinberga no Skrundas pašvaldības jau bija pārcēlusies uz Saeimu, un šo līgumu ar viņas palīgu parakstīja pēctece domes priekšsēdētājas amatā Loreta Robežniece. Robežniece tāpat kā Kleinberga 2013. gadā Skrundas novada domē tika ievēlēta no Reģionu alianses saraksta.
Ilggadējā Skrundas pašvaldības vadītāja Nellija Kleinberga Skrundas novada domes priekšsēdētājas amatā bija līdz pat 2014. gada oktobrim un ievēlēšanai 12. Saeimā. Kleinberga tiek uzskatīta par ietekmīgu Kurzemes pašvaldību vadītāju vidū, viņai ir labas attiecības Ventspils mēra Aivara Lemberga tuvākajā lokā. Lemberga ilggadējā "labā roka" Lilita Seimuškāne tiek uzskatīta par Kleinbergas "sirdsdraudzeni".
Vienkāršāk ir rīkojies no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta 12. Saeimā ievēlētais Rihards Eigims, kurš turpina nebeidzamo tradīciju deputāta palīgu amatos iekārtot savus radiniekus. Par Eigima palīdzi pieņemta viņa radiniece Anastasija Bēķe.
Daugavpiliete Bēķe strādājusi Daugavpils domes Revīzijas komisijā laikā, kad tajā bija ievēlēts Eigims. Arī Bēķes māte Elvīra Eigima savulaik strādājusi Daugavpils domē, kur darbojusies materiālo pabalstu piešķiršanas komisijā. Iepriekšējā Saeimas sasaukumā Elvīra Eigima, tolaik uzvārdā Gizatullina bija deputāta Eigima palīdze. Tādu pašu amatu viņa ieņēma Daugavpils domē, un tam tika izveidota speciāla štata vieta, kas 2009. gadā izraisīja vietējo mediju sašutumu. Šobrīd Elvīra Eigima saskaņā ar Lursoft datiem ir Rihardam Eigimam piederošās SIA Hokeja klubs STALKERS vienīgā valdes locekle.
Savukārt no Latvijas Reģionu apvienības 12. Saeimā ievēlētais deputāts Dainis Liepiņš par savu palīdzi pieņēmis darbā sena paziņas, Jelgavas uzņēmēja Andra Vereščagina meitu Elīnu Vereščaginu.
2008. gadā, kad Liepiņš politiskajās un uzņēmēju aprindās tika saukts par "Šlesera kasieri", jo kā toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera uzticamības persona un "lietu kārtotājs" ieņēma amatus vairākās Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrībās, pieskatot saimnieciskus lēmumus, bija parūpējies arī par Vereščagina karjeru. 2008. gada martā Andris Vereščagins tika iecelts par SM kapitālsabiedrības VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija valdes locekli.
Šlesera laiki SM vadībā iegājuši vēsturē ar "šofera dēlu" iecelšanu dažādu valstij piederošu uzņēmumu vadībā pēc lojalitātes, nevis profesionāliem kritērijiem.





Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo: