Saeimas deputāts Dzintars Zaķis īstenojis nodokļu apiešanas shēmu, valsts „atbrīvota” no 8800 eiro
L. Lapsa05.06.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas Vienotības frakcijas vadītājs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Dzintars Zaķis, kurš bieži izteicies par ēnu ekonomikas apkarošanas un godīgas nodokļu nomaksas nepieciešamību valstī, pats, iegādājoties automašīnu Volvo XC60, iesaistījies „legālas nodokļu apiešanas” shēmā, kuras rezultātā valsts kase nav saņēmusi aptuveni deviņus tūkstošus eiro. Dokumenti, ko Pietiek otrdien iesniedza Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un nosūtīja arī Valsts ieņēmumu dienestam, norāda ne tikai uz šo nodokļu shēmu, bet arī uz Zaķa, iespējams, nedeklarētiem ienākumiem, kas atgādina viņa partijas biedra Arta Kampara „naudas tumbočku”.
Kā rāda dokumenti, pagājušā gada beigās, vēloties iegādāties automašīnu Volvo XC60, Zaķis vērsies dīlerfirmā SIA Mūsa Motors Rīga. Saskaņā ar uzņēmuma cenu lapu un Zaķim izteikto piedāvājumu viņa kārotais Volvo XC60 maksātu 48 924 eiro (40 100 eiro un 8824 eiro pievienotās vērtības nodoklis, ko saņemtu valsts).
Deklarētie uzkrājumi deputātam būtu ļāvuši šo automašīnu iegādāties kā fiziskai personai, bet tad viņam nāktos samaksāt valstij arī 8824 eiro lielo pievienotās vērtības nodokli. Rezultātā Saeimas deputāts nolēmis, ka būs izdevīgāk, ja auto pirks nevis viņš, bet viņam piederošā SIA Datoru centrs.
Kā rāda uzņēmuma gada pārskats Lursoft datu bāzē, SIA Datoru centrs pašai šādas naudas nav bijis. Taču nepieciešamo naudu firmai nodrošinājis pats Zaķis: kā rāda amatpersonas deklarācija un uzņēmuma gada pārskats, viņš 2011. gadā savai firmai aizdevis ievērojamu summu – Ls 34 571. To apliecina arī pats Zaķis.
Šī deputāta nauda, aizskaitīta uz firmu, tikusi izmantota, lai SIA Datoru centrs iegādātos deputāta kāroto Volvo XC60, atbrīvojot viņu no nepieciešamības personiski nomaksāt PVN. Taču, ja SIA Datoru centrs iegādātos Volvo „pa taisno” no SIA Mūsa Motors Rīga, tai vienalga nāktos Latvijas valstij samaksāt PVN, un to atgūt varētu, visticamākais, tikai pēc gada.
Kā rāda tālākā notikumu gaita, Zaķis acīmredzot nav vēlējies ne tikai nomaksāt savai valstij PVN, bet pat to uz laiku „aizdot”. Tāpēc viņš, kā liecina Pietiek rīcībā esošie fakti, ir uzklausījis SIA Mūsa Motors Rīga darbinieka Toma Rubuļa ierosinājumu par „likumīgo nodokļu apiešanas shēmu” – vai arī pats nācis ar šādu ierosinājumu.
Tā būtība – deputāta kāroto automašīnu Mūsa Motors Rīga par 40 100 eiro pārdod kādai Lietuvas firmai, bet tā tālāk – deputāta firmai. Lietuvas firmai par šo pakalpojumu jāmaksā 1000 eiro, toties Dzintara Zaķa firma atbrīvojas no nepieciešamības vispār – kaut arī tikai uz laiku – maksāt PVN par deputāta kāroto automašīnu.
„Tā ir ļoti vienkārša un klasiska shēma. Mašīnu it kā pārdod Lietuvas firmai, un tas skaitās eksports uz ES valstīm, par kuru PVN nav jāmaksā. Tad mašīnu uz vienu dienu reģistrē Lietuvā un atkal pārdod uz Latviju, un tas atkal ir eksports, par kuru PVN nav jāmaksā. Teorētiski firmām jau nebūtu nekāda interese šādi ņemties, bet VID PVN atmaksā tikai pēc gada, un, ja naudas uzreiz nav un negribas gaidīt PVN, tad var taisīt šādu shēmu, kur uzreiz PVN nav jāmaksā,” šo shēmu Pietiek izskaidro kāds nodokļu eksperts.
Pēc automašīnas iegādes, kā rāda dokumenti, Dzintars Zaķis pats ar savu firmu noslēdzis vienošanos, ar kuru tā viņam nodod šo Volvo XC60 lietošanā uz Saeimas deputāta pilnvaru laiku. Savukārt šā gada 13. aprīlī Dzintara Zaķa firma Datoru centrs jauno Volvo viņam pašam ieķīlājusi par Ls 27 971.
Mūsa Motors Rīga darbinieks Toms Rubulis tagad, izdzirdējis jautājumus, samulst, sākumā visu noliedz, bet tad attopas un no komentāriem atsakās (Pietiek rīcībā ir sarunas audioieraksts). Nekādus komentārus nevēlas sniegt ne uzņēmuma vadītājs Vitauts Tučkus, ne otrs līdzīpašnieks Oļegs Lūkins.
Pirmdien Zaķim tika uzdota virkne jautājumu par viņa „likumīgo nodokļu shēmu”:
1) no kādas juridiskās personas un par kādu summu Jums piederošā SIA Datoru centrs šā gada sākumā iegādājās automašīnu Volvo XC60?
2) kādu summu PVN Jums piederošā SIA Datoru centrs samaksāja saistībā ar šo darījumu?
3) iespējami detalizēti atstāstiet savu personisko komunikāciju ar uzņēmuma Mūsa Motors darbinieku Tomu Rubuli saistībā ar šīs automašīnas iegādi.
4) vai iniciatīva par automašīnas iegādi uz juridiskās personas vārda, izmantojot Lietuvas juridisko personu kā starpnieku, nāca no Jums vai Rubuļa kunga, vai kādas trešās personas?
5) kāda summa tika samaksāta Lietuvas juridiskajai personai par līdzdalību šajā darījumā?
6) vai esat aprēķinājis, kādu summu Latvijas valsts zaudēja nesaņemto nodokļu veidā?
7) kādu iemeslu dēļ Jūs savam uzņēmumam SIA Datoru centrs 2011. gadā aizdevāt Ls 34 571?
8) kad tieši (mēnesis, ja iespējams, datums) Jūs veicāt šo aizdevumu?
9) kādiem mērķiem šis aizdevums tika izlietots?
Viss, ko atbildēja Zaķis, bija: „Fakts, ka esmu aizdevis līdzekļus man piederošam uzņēmumam, atbilst patiesībai. Šādi esmu rīkojies, lai nodrošinātu finanšu resursu pieejamību uzņēmumam galvenokārt gada nogalē, kad mazumtirdzniecībā pieaug apgrozījums. Darījis to esmu savu bezskaidras naudas uzkrājumu ietvaros, bez papildus sadārdzinājuma uzņēmumam. Līdzekļi tika ieskaitīti kopējā uzņēmuma kontā un izlietoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai.”
Pirms Zaķa pazīstamākais „likumīgo nodokļu apiešanas shēmu” īstenotājs ir bijis viņa partijas biedrs, bijušais tieslietu ministrs, pēdējās Saeimas vēlēšanās caurkritušais, nule par valsts kapitālsabiedrības Pasažieru vilciens politisko vienošanos rezultātā ieceltais Aigars Štokenbergs.
Plašāk ar tautas kalpa iekāroto auto iespējams iepazīties šeit:
http://www.volvo.lv/lv/content/volvomodels/xc60/about/
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
