Iesaki rakstu: 
Kā jau tas notiek parasti, arī šoreiz, uzsākoties jaunās Saeimas darbam, deputātiem ir jāsadalās pa komisijām. Tas notiek pēc pagājušonedēļ Saeimas sēdē apstiprinātiem algoritmiem, kuriem par pamatu ir frakcijas deputātu skaits un proporcionalitātes princips.
Sadalījums ir parādījies publiski, un tas jāapstiprina Saeimai, lai komisijas un arī pats parlaments BEIDZOT varētu sākt darbu. Tai pašā dienā komisijas locekļi sanāks uz pirmo sēdi, kurā savukārt tiek ievēlēta komisijas vadība.
Pārskatot deputātu sadalījumu pa komisijām, var redzēt, ka dažās komisijās (piemēram, Juridiskajā un Ārlietu) TOPOŠAJAI KOALĪCIJAI IR MAZĀKUMS - PAR VIENU BALSI. Savukārt pārējās komisijās (piemēram, Pilsonības, migrācijas vai Budžeta, Cilvēktiesību u.c.) KOALĪCIJAI BŪS TIKAI PAR VIENU BALSI VAIRĀK.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka amati, kas tiek iedalīti opozīcijai (un tādi parādīsies!), tiek doti ar solījumu „BARDAKU NETAISĪT, VAJADZĪGOS LIKUMUS NODROŠINĀT UN VISPĀR LABI UZVESTIES - CITĀDI...”
Citādi kas? Citādi atņems tos amatus opozīcijai. Jautājums, cik tālu ies attiecīgās opozīcijas deputāti. Cik ļoti viņi sadīlos ar savu sirdsapziņu un solījumiem vēlētājiem.
„Saskaņai”, kas ir aizgājusi „skuju taku”, tas izdevās lieliski, par ko var pārliecināties, ieskatoties Saeimas mājas lapā. V.Orlovs mandātu komisijā, bet S.Dolgopolovs Valsts pārvaldes komisijā vairākas Saeimas noturējās. Un turklāt tika arī pārvēlēti! Kas nozīmē, ka spēja gan ar sirdsapziņu, gan vēlētājiem sadīlot.
M.Kučinskis iepriekšējā Saeimā bija Nacionālās drošības komisijas vadītājs. Tātad faktiski „karājās uz mata” pozīcijas rokās. Kā man savulaik ir teicis viens no Saeimas deputātiem, kas bija strādājis Saeimas prezidijā, - „10 deputātu parakstu uz lēmumprojekta”, Saeimas balsojums un – čuššš, amats vējā. Neatkarīgi, vai tu esi Saeimas priekšsēdētājs vai komisijas vadītājs.
Tāpēc par to, ka apmaiņai ir jādod solījums, jo „par velti, kā zināms ir tikai siers otrai pelei”, nav šaubu. To varēs redzēt komisiju, Saeimas kopsēžu balsojumos, un ilgi nebūs jāgaida. Piebildīšu, ka TIKAI LPV NEBŪS KOMISIJU VADĪTĀJU AMATU. Domājiet paši, ļaudis!
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
