Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Saeimai gatavo likumprojektu, kas ierobežos pilsoņu tiesības

Haralds Bruņinieks, biedrības „Sabiedrības iniciatīvas centrs” valdes priekšsēdētājs
23.03.2012.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Biedrība „Sabiedrības iniciatīvas centrs” vērš sabiedrības uzmanību uz likumprojektu „Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža”, kas ierobežotu sabiedrības līdzdalību sabiedriskajās apspriešanās.

16. pants nosaka, ka vietējā pašvaldība pirms šo noteikumu 12.punktā minētā lēmuma pieņemšanas var piemērot šo noteikumu 21.punktā noteikto sabiedriskās apspriešanas procedūru. Pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā.

 Līdz ar šo pantu tiek ierobežota sabiedrības tieša iesaiste sabiedriskajās apspriešanās, faktiski lēmumu uzticot vietējām pašvaldībām.

Savukārt 21. pants atļauj brīvi vietējām pašvaldībām izdod saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, tajos nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību, gadījumus, kad koku ciršanai piemēro sabiedriskās apspriešanas procedūru un sabiedriskās apspriešanas procedūras piemērošanas kārtību.

Spēkā esošo MK noteikumu Nr.717“Kārtība koku ciršanai ārpus meža zemes” 7. punkts, kas nosaka, ka “[p]irms lēmuma pieņemšanas par koku ciršanu pilsētas un ciema administratīvās teritorijas labiekārtošanai un zaļumstādījumu uzturēšanai (izņemot koku ciršanu avārijas situācijas novēršanai) vietējā pašvaldība nosaka piemērojamo sabiedriskās apspriešanas procedūru” un tikai pēc apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem attiecīgu lēmumu.

Jaunā redakcija uztic pašvaldībām pašām noteikt ciršanas kārtību un gadījumus, kad koku ciršanai piemēro sabiedrisko apspriešanu un kad nepiemēro.

Vēršam uzmanību uz nesenā pagātnē Valmieras pašvaldības veikto koku izciršanu Jāņa Daliņa stadionā. Valmieras pašvaldība ar savu politiku un rīcību ir neatgriezeniski ietekmējusi iedzīvotājus, laupot tiem skaistumu, kas bija pierasts daudzām paaudzēm.

2010. gada Lieldienās, Klusajā sestdienā, valmieriešus un plašāku apkārtējo sabiedrību pārsteidza satraucoša ziņa, ka Latvijas Republikas nacionālajā sporta bāzē – Jāņa Daliņa stadionā – notikusi vandālisma akcija un gandrīz līdz pēdējam kokam izzāģēts Jāņa Daliņa stadiona krāšņais parks.

Otrajā pasaules karā Valmiera smagi cieta, taču Jāņa Daliņa stadions ar savu krāšņo dabu tika pasargāts. Pēc notikušās koku izciršanas gandrīz līdz pēdējam kokam izzāģēts vairāk nekā 70 gadus vecais stadiona krāšņais parks ozolu un liepu aleja, kuru mērķtiecīgi stādīja aizsargu organizācija trīsdesmitajos gados.

Mēs, biedrība „Sabiedrības iniciatīvas centrs”, esam neizpratnē par likumprojektu, kas tiek gatavots pieņemšanai Saeimā, kas ierobežo rīkot sabiedriskās apspriešanas, uzticot lēmumu vietējām pašvaldībām. Sabiedriskās apspriešanas neesamība ir uzskatāma par pilsoņu ierobežošanu brīvi paust savu viedokli, jo tādā veidā nevar nodrošināt pilsoņu tiesības līdzdarboties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, kuras nodrošina Latvijas Republikai saistošā Orhūsas konvencija.

Tikai sabiedriskās apspriešanas rezultātā ir iespējams uzzināt un izvērtēt skartās sabiedrības viedokli, kas ir būtisks, ņemot vērā, ka likumprojekts paredz ierobežot sabiedrības viedokli. Turklāt attiecīgais likumprojekts ierobežotu sabiedrības vērtējumu un līdzdalību. Tas nozīmē, ka lēmuma pieņemšana balstītos tikai uz vietējo pašvaldību noteikumiem, kur sabiedriskā apspriešana būtu pašvaldības lēmums, to rīkot, jeb ne.

 Ne vienmēr pašvaldības viedoklis var sakrist ar visas sabiedrības viedokli, tāpēc, ņemot vērā arī Valmieras administratīvās rajona tiesas lēmumu(Nr.A420796110; lietvedības Nr.03653-11/44), kas atzīst par prettiesisku Valmieras pašvaldības domes 2010. gada oktobra lēmumu Nr.464 par koku novērtēšanas komisijas lēmumu izcirst kokus stadionā, lūdzam nepieņemt ierobežojošo normu, kas liegtu sabiedrībai piedalīties publiskajās sabiedriskajās apspriešanās.

Noteikumu projekts par koku ciršanu ārpus meža

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību koku ciršanai ārpus meža;

1.2. prasības un kārtību, kādā izsniedz vai atsaka izsniegt atļauju koku ciršanai ārpus meža;

1.3. metodiku zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā aprēķināšanai;

1.4. gadījumus, kad zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu netiek noteikta.

2. Šo noteikumu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē vietējā pašvaldība, Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Valsts vides dienests.

II. Koku ciršana ārpus meža

3. Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus ārpus meža savā īpašumā vai valdījumā esošajā teritorijā cērt pēc saviem ieskatiem, izņemot šo noteikumu 4. un 9.punktā minētajos gadījumos.

4. Lai uzsāktu koku ciršanu ārpus meža, attiecīgās zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam nepieciešama vietējās pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža, ja kokus cērt:

4.1. pilsētas un ciema teritorijā;

4.2. īpaši aizsargājamajā dabas teritorijā, izņemot aizsargājamo ainavu apvidos, ja tie nav iedalīti funkcionālajās zonās, kā arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālajā zonā;

4.3. kultūras pieminekļu aizņemtā platībā un tās aizsargjoslā;

4.4. parkā;

4.5. kapsētā;

4.6. alejā (arī tad, ja tā atrodas ceļu zemes nodalījuma joslā);

4.7. gar valsts un pašvaldību ceļiem;

4.8. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, izņemot mākslīga ūdensobjekta aizsargjoslā, ja koki tiek cirsti ne tālāk kā 50 metru joslā gar virszemes ūdensobjektu vai visā palienes platumā gar ūdensobjektu ar izteiktu periodiski applūstošu palieni;

4.9. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā;

4.10. vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajā ainaviski vērtīgajā teritorijā;

4.11. tad, kad tie sasnieguši šo noteikumu 1.pielikumā noteikto apkārtmēru 1,3 metru augstumā no sakņu kakla.

5. Šo noteikumu 4.punktā minētajās teritorijās, izņemot šo noteikumu 4.11.apakšpunktā minēto gadījumu, bez vietējās pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst:

5.1. augļu kokus;

5.2. kokus, kuru celma caurmērs ir mazāks par 20 centimetriem;

5.3. ārpus pilsētām kokus teritorijās, kur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām, meliorāciju, autoceļiem un dzelzceļiem koku audzēšana ir aizliegta, un Aizsargjoslu likuma 61.pantā minētos kokus;

5.4. kokus, kuru ciršana nepieciešama normatīvajos aktos par nacionālo drošību noteiktajā kārtībā izsludinātā ārkārtējā situācijā;

5.5. kokus, kuru nociršana nav atliekama tādēļ, ka tie apdraud infrastruktūras darbību, cilvēka veselību, dzīvību vai īpašumu, ja pirms darbu veikšanas ir notikusi situācijas fotofiksācija un informēta vietējā pašvaldība.

5.6. dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam – dzelzceļa zemes nodalījuma joslā (arī aizsargstādījumos) augošus kokus, lai garantētu dzelzceļa infrastruktūras objektu drošu ekspluatāciju un satiksmes drošību.

6. Šo noteikumu 5.5.apakšpunktā minētajā gadījumā nocērtamo koku fotografē vismaz no trīs skatu punktiem tā, lai būtu skaidri redzamas drošību ietekmējošās koka daļas (paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs). Vismaz piecas darbdienas pēc koka nociršanas nav pieļaujama koka celma un, vēlams, arī stumbra daļu aizvākšana, lai vietējā pašvaldība varētu pārbaudīt koka bīstamības pamatotību.

7. Ja koku ciršana nepieciešama būvniecības īstenošanai un būvprojektā ir norādīti izcērtamie koki vai izcērtamo koku apjoms, kompetentās institūcijas izsniegtā būvatļauja uzskatāma arī par būvniecības dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju.

8. Ja koku ciršana nepieciešama derīgo izrakteņu ieguves īstenošanai un derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā ir minēta koku nociršana, Zemes dzīļu izmantošanas licence vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauja ir uzskatāma arī par derīgo izrakteņu ieguves dokumentācijā minēto koku ciršanas atļauju.

9. Aizsargājama koka nociršanai, koku ciršanai aizsargājamos dendroloģiskos stādījumos, koku ciršanai aizsargājamo aleju teritorijās un īpaši aizsargājamās augu sugas koka nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes izdota atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un sugu un biotopu aizsardzību.

10. Ja šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minētajā gadījumā koku ciršana paredzēta pilsētas vai ciema teritorijā, koku ciršanu var uzsākt pēc šo noteikumu 22.punktā minēto zaudējumu atlīdzināšanas.

11. Lai saņemtu atļauju koku ciršanai ārpus meža, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs vietējā pašvaldībā, izņemot šo noteikumu 7., 8. un 9.punktā minētajā gadījumā, iesniedz iesniegumu par koku ciršanu.

12. Vietējā pašvaldība izvērtē koku ciršanas atbilstību normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī koku ainavisko, dendroloģisko un ekoloģisko nozīmīgumu un koku nozīmi dabas daudzveidības saglabāšanā un antropogēnās negatīvās ietekmes samazināšanā uz virszemes ūdensobjektiem, kā arī koku atbilstību ēku ekspluatācijas un cilvēku dzīves vietas un drošības apstākļiem un pieņem lēmumu par atļaujas koku ciršanai ārpus meža izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju:

12.1. 20 darbdienu laikā – gadījumos, kad lēmuma pieņemšanai nepieciešami ekspertu vai institūciju atzinumi;

12.2. 10 darbdienu laikā – pārējos gadījumos.

13. Vietējā pašvaldība lēmumu par atļaujas koku ciršanai ārpus meža izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju paziņo zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

14. Vietējā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc šo noteikumu 22.punktā minētās zaudējumu atlīdzības nomaksas.

15. Veicot šo noteikumu 12. punktā minēto izvērtējumu, vietējā pašvaldība, ja nepieciešams, pieaicina sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu, kokkopi-arboristu vai citas nepieciešamās nozares ekspertu vai arī izveido komisiju.

16. Vietējā pašvaldība pirms šo noteikumu 12.punktā minētā lēmuma pieņemšanas var piemērot šo noteikumu 21.punktā noteikto sabiedriskās apspriešanas procedūru. Pēc sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopošanas vietējā pašvaldība pieņem lēmumu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā.

17. Šo noteikumu 4.3.apakšpunktā minētajā gadījumā vietējā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinuma saņemšanas. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc vietējās pašvaldības pieprasījuma saņemšanas.

18. Šo noteikumu 4.2. un 4.11.apakšpunktā minētajā gadījumā vietējā pašvaldība atļauju koku ciršanai ārpus meža izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darba dienu laikā pēc vietējās pašvaldības pieprasījuma saņemšanas.

19. Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15.aprīļa līdz 30.jūnijam, izņemot šo noteikumu 5.punktā minētajā gadījumā, vai ja vietējā pašvaldība ir atzinusi koka nociršanu par neatliekamu.

20. Šo noteikumu 3.punktā minētajā gadījumā ārpus meža nocirstās koksnes izcelsmi zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var apliecināt, aizpildot šo noteikumu 2. pielikumā ietverto veidlapu.

21. Vietējās pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus par koku ciršanu ārpus meža, tajos nosakot koku ciršanas izvērtēšanas kārtību, gadījumus, kad koku ciršanai piemēro sabiedriskās apspriešanas procedūru un sabiedriskās apspriešanas procedūras piemērošanas kārtību.

III Zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā

22. Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam, jāatlīdzina zaudējumi par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā.

23. Zaudējumu atlīdzības par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā maksimālo summu latos (bez pievienotās vērtības nodokļa) veido šo noteikumu 3.pielikumā minēto koeficientu reizinājums.

24. Vietējā pašvaldība ir tiesīga samazināt šo noteikumu 3.pielikumā minētos koeficientus.

25. Zaudējumu atlīdzība par dabas daudzveidības samazināšanu par koku ciršanu pilsētas un ciema teritorijā netiek noteikta:

25.1. gadījumā, kad koku ciršanu pilnā apjomā finansē valsts vai vietējā pašvaldība;

25.2. cērtot nokaltušu koku;

25.3. cērtot koku, kuru vietējā pašvaldība atzinusi par bīstamu, un šo noteikumu 5.5. apakšpunktā noteiktajā gadījumā, ja koka bīstamība ir pamatota;

25.4. šo noteikumu 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4.apakšpunktā minētajā gadījumā;

25.5. gadījumā, kad koki tiek cirsti īpaši aizsargājamas sugas dzīvotnes vai īpaši aizsargājama biotopa uzturēšanai vai atjaunošanai saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu;

25.6. gadījumā, kad koki tiek cirsti dabas pieminekļu uzturēšanai vai atjaunošanai.

IV. Noslēguma jautājums

26. Vietējās pašvaldības dome līdz 2012.gada 31.decembrim izdod šo noteikumu 21.punktā minētos saistošos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim ir piemērojami spēkā esošie pašvaldību saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža zemes tiktāl, cik tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministre L.Straujuma

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...