Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeimas deputātu ideja par 50% “atlaidi” hipotekāro kredītu aizņēmumu likmēm ir tieša politiska intervence tirgus cenu mehānismā, kas var radīt bīstamas sekas Latvijas ekonomikai un sabiedrībai.

Šāda “atlaide” visiem aizņēmējiem – pamatā jau tiem, kuriem maksātspējas problēmu nav un nebūs, – būs bīstams precedents, un man ir aizdomas, ka ne visi deputāti apzinās šāda lēmuma sekas. Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad kādā no ekonomikas segmentiem pieaug peļņa, valsts var iejaukties ar cenu koriģēšanu. Investori un finanšu sektors pēc šāda lēmuma būs atturīgi ieguldīt neprognozējamā valstī, kurā atgriežas cenu regulēšana un iejaukšanās ekonomikā padomju savienības tradīcijās.

Piemirstā diskusija par ilgtermiņu – vāja kreditēšana, vēl dārgāka nauda, Latvijas reputācija

Politiskas iejaukšanās sekas ilgtermiņā būs sajūtamas Latvijas ekonomikā un sabiedrībā kopumā. Vājinātos kreditēšana, vairums kredītņēmēju, kuri būtu saņēmuši “atlaides”, visticamāk būtu jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā un šāds statuss negatīvi ietekmēs klientu spēju aizņemties nākotnē. Vai apzināmies, ka turpmāk mājokļu kreditēšanu vairs neredzēsim tādu kā līdz šim?

Šāds lēmums vēl vairāk negatīvi ietekmētu arī valsts kredītreitingu un Latvijas starptautisko reputāciju, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos. Jāuzsver, ka saskaņā ar S&P novērtējumu ir tikai trīs eirozonas valstis ar negatīvu ekonomikas attīstības novērtējumu – Latvija ir viena no tām, tāpēc naudu, piemēram, uz 10 gadiem jau tagad aizņemamies par 0,8 procentpunktiem dārgāk nekā vidēji citas eirozonas valstis.

Pēdējā pusgada laikā daži politiķi ir apzināti centušies “sarīdīt” sabiedrību un bankas. Vispirms bija apvainojumi vājā ekonomikas kreditēšanā (“piemirstot”, ka ēnu ekonomikas dēļ kreditējamu uzņēmumu ir daudz mazāk, nekā Latvijā vajadzētu būt, un algas Latvijā ir zemākas), kam sekoja apvainojumi tajā, ka banku sektorā esot vāja konkurence (pat, ja tā būtu, vai tā ir esošo banku vaina?), un apvainojumi pārāk lielā peļņā (vai politiķiem labāk patiktu uz bankrota robežas balansējošas bankas?).

Nemitīgs politiķu komunikācijas vadmotīvs ir bijis un turpina būt – bankas nenāk pretī iedzīvotājiem, aizņēmējiem. Tā nav patiesība. Jau šobrīd SEB esam pārskatījuši teju 1000 mājokļa kredītu līgumu un nākuši pretī klientiem izdevīgākajā veidā, apzinoties, ka ikdienas maksājumu veikšana šobrīd atsevišķām ģimenēm var būt sarežģītāka. Tāpat kopš pavasara esam atcēluši visas ar mājokļu kredītiem saistītās komisijas maksas, tostarp par grozījumu veikšanu līgumos vai došanos uz citu banku.

Vienlaikus šobrīd maksājam vienu no Eiropā augstākajām likmēm par klientu noguldījumiem (3,9%) un novembrī sāksim maksāt arī par līdzekļu atlikumiem kontā. Uzņēmēji brīvo naudu var uzglabāt īpašā krājkontā, pelnot 2,15% gadā un saglabājot faktiski tūlītēju pieeju naudai. Katrs aizņēmējs, kurš ir saskāries ar grūtībām un vērsies bankā, ir saņēmis to vai citu ieteikumu, lai situāciju stabilizētu. Tā var būt kredītlīguma pagarināšana, kredītbrīvdienu piešķiršana, atsevišķos gadījumos bankas pievienotās likmes pārskatīšana, kā arī konsultācijas ārpus konkrētā kredītlīguma, – par klienta ienākumu un izdevumu sabalansēšanu.

Bez mērķa un pretrunā eirozonas kopējai politikai

Diskusija par situāciju hipotekāro kredītu tirgū, pieaugot Euribor likmēm un cilvēku maksājumiem, ir vajadzīga un vērtīga. Tomēr manipulatīvi radītais priekšstats, ka Latvijā ir milzīgs skaits cilvēku, kuri nevar segt saistības, ir veidojis augsni neadekvātiem lēmumiem.

Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas (FNA) datiem vidēji 72% kredītņēmēju ikmēneša maksājums nav pieaudzis vairāk par 100 eiro mēnesī. Šobrīd kredītmaksājumus kavē aptuveni 0,5% no visiem aizņēmējiem un tuvākajā nākotnē šis apjoms būtiski nepārsniegs 1%.

Pēc FNA datiem arī redzam, ka no 1402 septembrī izskatītajiem iesniegumiem problemātiski kredīti jeb reālas maksātspējas grūtības fiksētas 26 gadījumos. Šie un citi dati apliecina, ka pareizākais ceļš ir turpināt bankām piedāvāt individuālus risinājumus, nevis piemērot vienu “atlaidi” visiem.

Nesamazināta inflācija sāp visiem, bet visvairāk - cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem. Ja atbalsts mājokļu kredītņēmējiem ir jāsniedz, tas jādara mērķēti un tā ir valsts atbildība apzināt tos, kam tas nepieciešams visvairāk. Hipotekāro kredītu ņēmēji lielākoties ir ar augstākiem ienākumiem nekā vidējā alga valstī. Vai šī šobrīd ir akūtākā mūsu sabiedrības problēma? Redzam, ka vienlaikus atbalsts ir ļoti vajadzīgs daudzu nozaru profesionāļiem un esam pauduši gatavību atbalstīt valsts budžetu caur Uzņēmumu ienākuma nodokļa instrumentu, kas ir saprātīgs rīks, caur kuru valsts var regulēt procesus.

Politiķi šobrīd cenšas uzburt ainu, ka cenas ceļ bankas, taču būtiski saprast, ka naudas cena nekādā veidā nav atkarīga no Latvijas komercbankām. Tās pieaugums ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu sekas, kas izriet no mērķa ierobežot inflāciju. Naudas cena šodien ir četras reizes augstāka. Lemjot par “atlaides” piešķiršanu kredītņēmējiem, deputāti faktiski iestājas pret Eiropas valstu Centrālo banku, arī Latvijas Bankas, centieniem slāpēt inflāciju. Jāapzinās, ka šāds lēmums inflācijas mazināšanu padarīs lēnāku.

Grūti atrast pamatotus argumentus, kāpēc Latvijā ir atšķirīga situācija nekā citviet eirozonā. Visticamāk, tāpēc aizvien nav skaidri pateikts, kāds ir šīs politiskās idejas mērķis, kāpēc ir izvēlēts tieši šāds risinājums, un, kā šo ieceri plānots ieviest dzīvē (SEB bankas gadījumā tas nozīmētu līgumu pārslēgšanu vienlaicīgi ar 24 tūkstošiem kredītņēmēju).

Šodien atlaides – nākotnē atpalicība

Politisks balsojums, kas nesakrīt ar valstu centrālo banku redzējumu, nebūt nav šīs iniciatīvas sliktākais aspekts. Šī ideja ir bīstama, jo 30 gadu laikā Latvija ir būvēta kā demokrātiska, tirgus ekonomikas pamatos balstīta valsts, bet tagad tiek demonstrēta politiskā kursa maiņa. Šodien politiķi lemj par procentu likmju lielumu, rīt var sekot produktu cenas lielveikalos, degvielas un telekomunikāciju pakalpojumu cenas.

Noslēgumā jāatgādina, ka Latvijas ekonomiku līdz šim ir finansējušas un turpinās finansēt bankas, nevis parlaments. Un tieši bankām un to darbiniekiem nāksies uzņemties atbildību par katru aizņēmumu, par uzraudzības (Eiropas un Latvijas) prasību izpildi, nāksies tikt galā ar sekām, ko būs radījuši politiķi. Tāpēc uz banku sistēmu ir jāraugās daudz niansētāk, ne tikai fokusējoties uz likmēm vai pelņu, bet arī no investoru, no nozares attīstības un inovāciju perspektīvas, no kā izrietēs pieejamie kredītlīdzekļi ilgtermiņā.

Šobrīd drīzāk pastiprinās risks, ka banku skaits turpinās konsolidēties un jauni dalībnieki tirgū neparādīsies. Savukārt neprognozējamā nodokļu politika un citas populistiskas īstermiņa iniciatīvas atturēs jaunu, starptautisku investoru ienākšanu Latvijā. Prognozējama vide ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem investoriem. Tagad ejam pretējā virzienā un riskējam ar vēl izteiktāku Latvijas ekonomikas atpalicību. Interesanti, ka ne Igaunija, ne Lietuva, ne citas veiksmīgas, ekonomiski attīstītas valstis šobrīd nedomā par politisku iejaukšanos brīvā tirgus cenu mehānismos.

Novērtē šo rakstu:

26
83

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi