Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi jaunu likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums” un pēc šā gada jūlija apspriešanas ar sabiedrību gatavo tā virzīšanu izskatīšanai LR Ministru kabinetam.

Mūsu iebildumu būtība ir šāda: nav tiesiski atcelt denacionalizēto namu īrnieku pirmsreformas īres līgumus (arī pēc pārejas perioda beigām 2023. gadā), proti, nav tiesiski atcelt pašlaik spēkā esošā likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8. pantā noteikto sekojošo apsvērumu dēļ.

LR Satversmes tiesa 2014. gada 7. jūlija spriedumā lietā Nr. 2013-17-01 atzina spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. pantu par atbilstošu LR Satversmei. Tātad šī panta satura un jēgas atcelšana jaunajā likumā nonāks pretrunā ar Latvijas pamatlikumu - Satversmi, kas savukārt nozīmēs, ka attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu - denacionalizēto namu pirmsreformas īrniekiem - jaunais likums būs prettiesisks un neatbilstošs civilizētas, tiesiskas valsts principiem, par ko jau esam izteikuši pretenzijas Ekonomikas ministrijai.

Latvijas valsts ar šādu likumprojektu, likvidējot denacionalizēto māju īrnieku pamatstatusu, kuru tiesības uz mājokļa neaizskaramību aizsargā spēkā esošā likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.pants, un neizpildot Augstākās padomes 1991. gada 30. oktobra lēmuma 4. punkta 2. apakšpunktu, ar jauno likumprojektu nonāk pretrunā ar Augstākas Padomes 04.05.1990. Deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 8. pantu, kurā noteikts: „Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām…”

Tā kā ar vispārējo likumu neskartas paliek īrnieku jau iegūtās tiesības (LR Civillikuma 3. pants) un ar speciālo likumu pašlaik nevar vienpusēji mainīt esošā īres līguma nosacījumus (likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8.,11.,13. pants), Ekonomikas ministrija pašlaik nevar to grozīt, bet ar jaunu likumu cenšas pārgrozīt speciālā likuma tiesību normas, lai piespiestu denacionalizēto namu īrniekus pašus pārslēgt īres līgumus (un pašiem zaudēt jau iegūtās tiesības!) uz viņiem neizdevīgiem, pasliktinātiem nosacījumiem, proti: tikai uz noteikto termiņu ar perspektīvu tiesas ceļā mēģināt pagarināt termiņu ne vairāk kā uz desmit gadiem beztermiņa līguma vietā (7. pants), ar palielināto īres maksu, papildinot to ar jaunām aprēķina pozīcijām (16., 17., 18. pants).

Arī īrnieka ģimenes locekļu īres tiesības sašaurināsies (13. pants). Jaunais likums paredz vienkārši izbeigt īres attiecības ar denacionalizētā nama pirmsreformas īrnieku, ja viņš nepiekrīt izmaiņām, respektīvi, līguma termiņam izbeidzoties, notiks vienpusēja atkāpšanās no līguma, un nekādas tiesības īrniekam uz kompensāciju nav paredzētas. Mēs skaidri redzam, ka šīs ir veids, kā īrnieku ievilināt slazdā un pamest likteņa varā, tādejādi likumdevējam nenesot atbildību par to.

Šāds Ekonomikas ministrijas dzīvojamo telpu piespiedu īres attiecību risinājums attiecībā uz denacionalizēto namu pirmsreformas īrniekiem nonāks tiešā pretrunā ar starptautiskām tiesību normām, tas ir, pretrunā ar Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas 31. panta 1. punktu, kurā teikts: “Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz dzīvesvietu, Līgumslēdzējas puses apņemas veikt sekojošus pasākumus - nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus, lai iegūtu dzīves vietu.”, kā arī pretrunā ar Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. panta 1. punktu: “Šā pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības uz viņam un viņa ģimenei atbilstošu dzīves līmeni. Tas ir nepieciešamais uzturs, apģērbs un mājoklis, un tiesības nemitīgi uzlabot dzīves apstākļus. Dalībvalstis veiks nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo tiesību īstenošanu, atzīstot, ka šai ziņā svarīga nozīme ir brīvprātīgai starptautiskajai sadarbībai.”

Mēs neesam pret dzīvokļu tirgus attīstību. Pārstāvot denacionalizēto namu pirmsreformas īrnieku intereses un aizstāvot viņu tiesības, mēs protestējam pret viņu diskrimināciju. Mēs aizstāvam pirmsreformas īrnieku tiesības uz beztermiņa īres līgumiem, ar kuriem tiek aizsargātas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz mājokļa neaizskaramību. Mēs protestējam pret kārtējo Ekonomikas ministrijas likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums" līdz brīdim, kamēr valsts nepiešķirs denacionalizēto namu pirmsreformas īrniekiem kompensācijas par veiktās īpašuma reformas rezultātā ekspropriētiem dzīvokļiem naudā vai dzīvojamo telpu ekvivalentā, neatkarīgi no īrnieku materiālā stāvokļa, kā tas bija viennozīmīgi definēts likumos "Par nekustamā īpašuma denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem".

Mēs pieprasām garantēt Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» un «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību" izpildīšanu, kura 4. punkta 2. apakšpunktā ir noteikts uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei līdz 1991. gada 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu «Par kompensācijām». Tas līdz šim nav izpildīts. Jo vairāk, Ekonomikas ministrija ar minēto likumprojektu demonstrē, ka tas ir it kā iespējams: piesmiet šo un arī citas minētās tiesību normas, līdz ar to legalizējot ievērojamas sabiedrības daļas īpašuma reformas gaitā pieļauto diskrimināciju.

Uzskatām par nosodāmu rīcību likumdevēja lēmuma ignorēšanu un neizpildi. Tā vietā, lai izstrādātu likumprojektu "Par kompensācijām", Ekonomikas ministrija mierina mūs ar pašvaldības palīdzību maznodrošinātiem īrniekiem dzīvokļu jautājuma risināšanā, kā arī sola, ka nākotnē tiks izstrādāti noteikumi par pabalstu piešķiršanu denacionalizēto namu dzīvokļu atbrīvošanai. Tam nav nekāda sakara ar likumdevēja 1991. gadā nolemto par kompensācijām, ko Ekonomikas ministrija grib aizmirst.

Denacionalizēto māju īrnieki nav nonākuši bezpalīdzīgajā maznodrošināto statusā pēkšņas slimības vai dabas katastrofas rezultātā. Pēc likumdevēja lēmuma neizpildīšanas, denacionalizēto māju īrniekus pazemo ar „palīdzību” - maznodrošinātām personām. Tā ir ciniska maldināšana, jo šī „palīdzība” nekad nav bijusi un nebūs īrniekiem nodarīto zaudējumu segšana, bet gan valsts un/vai pašvaldības ar likumu maskēta līdzekļu virzīšana namīpašniekiem labuma gūšanai. Kāds labums īrniekam, kura stāvoklis ir atkarīgs no īpašnieka un no mākslīgā trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusa? Saskaņā ar jauno likumu maksātspējīgs īrnieks, tāpat kā trūcīgais būs pilnīgi atkarīgs no īpašnieka nekontrolētas gribas un alkatības.

Mēs uzskatām, ka likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” (kā kopumā, tā it īpaši 7. panta 1. un 2. punkts - īres līguma termiņi, kā arī Pārejas noteikumu 2. un 4. punkts – līdz 2023. gadam saistošie vecie īres līgumi un pienākums noslēgt jaunu īres līgumu, tas ir, izbeigt veco), aizskar denacionalizēto namu pirmsreformas īrnieku tiesības uz mājokļa neaizskaramību, kas ir pretrunā ar Satversmes 105. panta otro teikumu - Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, jo mainot īrniekiem esošus beztermiņa īres līgumus uz terminētiem, un neparedzot piešķirt viņiem naudas kompensāciju dzīvokļa iegūšanai savā īpašumā vai municipālo dzīvokli, jaunais likums tikai palielinās diskrimināciju, kas nav sabiedrības interesēs, jo grauj demokrātiskās valsts reputāciju un demokrātiskas valsts tiesiskuma pamatprincipus.

Denacionalizēto namu dzīvokļu pirmsreformas īrnieki ir diskriminēti salīdzinājumā ar vispārējo privatizācijas tiesisko statusu. Privatizētie municipālie dzīvokļi un denacionalizētie dzīvokļi tika piešķirti vienādos apstākļos un uz vienādiem noteikumiem. Tādēļ mēs uzskatām, ka nekompensējot īrniekiem denacionalizācijai pakļauto dzīvokļu zaudējumu, tos nostāda atšķirīgajā, tiesiski apgrūtinātajā stāvoklī, kas ir definējams kā diskriminācija, jo viņiem atņēma tiesības privatizēt nopelnīto un likumīgi saņemto beztermiņa īrēšanai dzīvojamo platību, sadalot pirmsreformas īrniekus divās šķirās.

 Spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. pants tomēr daļēji garantē pirmsreformas īrniekiem tiesības uz mājokļa neaizskaramību (LR Satversmes tiesas 2014. gada 07. jūlijā spriedums lietā Nr.2013-17-01). Savukārt, ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto “Dzīvojamo telpu īres likumu” tiks zaudēta pēdējā garantija - beztermiņa īres līgums, kā arī cerība uz likumdevēja paredzēto (lai arī novēloto) kompensāciju, jo likums "Par kompensācijām" kā netika, tā arī netiek gatavots.

AR ŠĀDU NETAISNĪBU MĒS NEVARAM SAMIERINĀTIES UN PROTESTĒJAM PRET DENACIONALIZĒTO MĀJU ĪRNIEKU DUBULTO DISKRIMINĀCIJU!

Augstākās padomes 1991. gada 30. oktobra lēmuma 4. punkta 2. apakšpunkta un likuma "Par kompensācijām" denacionalizēto namu pirmsreformas īrniekiem realizācija būtu novērsusi diskrimināciju un nebūtu iegansta iztēlot pirmsreformas īrniekus kā šķērsli dzīvokļu tirgus attīstībai.

Ekonomikas ministrijas postulāts, ka jaunais likumprojekts tiek virzīts dzīvokļu tirgus attīstībai, ir bezatbildīga sabiedrības maldināšana, jo tam nav ne pierādījumu, ne pētījumu - par to var pārliecināties likumprojekta prezentācijā, kas ir publicēta Ekonomikas ministrijas mājas lapā Internetā. Tomēr ir skaidrs un nepārprotams fakts, pēc likumprojekta satura, ka minētais likumprojekts tiek vērsts pret denacionalizēto māju īrnieku interesēm, lai šos īrniekus pakļautu pilnai un neatgriezeniskai namīpašnieku patvaļai, kad šīs attiecības jau šobrīd ir sakāpinātas līdz krimināla rakstura attiecībām.

Uzskatām, ka noklusēt par Augstākās padomes 30.10.1991. lēmumu un izlikties, ka šāds lēmums neeksistē, ir amorāla un nosodāma pozīcija.

Uzskatām, ka vienīgi tad, kad tiks novērsta pieļautā diskriminācija un denacionalizēto namu pirmsreformas īrniekiem tiks piešķirtas kompensācijas neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa – tāpat kā municipālo dzīvokļu īrniekiem tika piešķirtas tiesības privatizēt dzīvokli neatkarīgi no materiālā stāvokļa, – līdz ar ko tiks realizētas Eiropas Sociālās hartas 31. panta 1. punkts par vienlīdzīgiem nosacījumiem, kā arī Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. panta 1. punkts par tiesībām nemitīgi uzlabot dzīves apstākļus – tikaiikaikai tad spēkā esošo likumu “Par dzīvojamo telpu īri” varētu uzskatīt par aktualitāti zaudējušo.

A. god. Valsts prezidenta k-gs!

Lūdzam Jūs jau iepriekš iepazīties ar šo likumprojektu līdz tā nonākšanas Saeimā, izteikt savu attieksmi un neparakstīt tā spēkā stāšanos, ja tas tomēr tiks pieņemts Saeimā, kamēr netiks izpildīts 30.10.1991. lēmums “Par Latvijas Republikas likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» un «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību” attiecībā uz kompensācijām denacionalizēto māju pirmsreformas īrniekiem.

A. god. tieslietu ministra k-gs! A. god. Ministru prezidenta k-gs!

Mēs pieprasām - neapstiprināt Ekonomikas ministrijas likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” tiesību normas, ieskaitot 7. panta 1. un 2. punktu un Pārejas noteikumu 2. un 4. punktu, un nevirzīt to uz Saeimu.

Likumprojekta virzību šādā redakcijā jāaptur, kamēr netiks pieņemts likums "Par kompensācijām", atbilstoši Augstākās padomes 30.10.1991. lēmumam “Par Latvijas Republikas likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» un «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību”. Pretējā gadījumā tiks dubultota denacionalizēto namu pirmsreformas īrnieku diskriminācija, kurai jau būs nepārprotamas genocīda pazīmes, un līdztekus tiks legalizēta jau pieņemto likumu nepildīšana.

Mūsu pilsoniskais pienākums ir protestēt pret šādu nedemokrātisko valsts politiku mājokļu jomā un pret pieļauto diskrimināciju.

Mēs esam par demokrātisko un tiesisko Latviju Eiropas Savienībā!

* Latvijas Īrnieku apvienība, Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība „Ausma”, Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācija, Cilvēktiesību Līgu Starptautiskās Federācijas Latvijas Republikas Cilvēktiesību komiteja

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...