Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi jaunu likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums” un pēc šā gada jūlija apspriešanas ar sabiedrību gatavo tā virzīšanu izskatīšanai LR Ministru kabinetam.

Mūsu iebildumu būtība ir šāda: nav tiesiski atcelt denacionalizēto namu īrnieku pirmsreformas īres līgumus (arī pēc pārejas perioda beigām 2023. gadā), proti, nav tiesiski atcelt pašlaik spēkā esošā likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8. pantā noteikto sekojošo apsvērumu dēļ.

LR Satversmes tiesa 2014. gada 7. jūlija spriedumā lietā Nr. 2013-17-01 atzina spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. pantu par atbilstošu LR Satversmei. Tātad šī panta satura un jēgas atcelšana jaunajā likumā nonāks pretrunā ar Latvijas pamatlikumu - Satversmi, kas savukārt nozīmēs, ka attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu - denacionalizēto namu pirmsreformas īrniekiem - jaunais likums būs prettiesisks un neatbilstošs civilizētas, tiesiskas valsts principiem, par ko jau esam izteikuši pretenzijas Ekonomikas ministrijai.

Latvijas valsts ar šādu likumprojektu, likvidējot denacionalizēto māju īrnieku pamatstatusu, kuru tiesības uz mājokļa neaizskaramību aizsargā spēkā esošā likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.pants, un neizpildot Augstākās padomes 1991. gada 30. oktobra lēmuma 4. punkta 2. apakšpunktu, ar jauno likumprojektu nonāk pretrunā ar Augstākas Padomes 04.05.1990. Deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” 8. pantu, kurā noteikts: „Garantēt Latvijas Republikas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā, sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības, kā arī politiskās brīvības, kuras atbilst vispāratzītām starptautiskām cilvēktiesību normām…”

Tā kā ar vispārējo likumu neskartas paliek īrnieku jau iegūtās tiesības (LR Civillikuma 3. pants) un ar speciālo likumu pašlaik nevar vienpusēji mainīt esošā īres līguma nosacījumus (likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8.,11.,13. pants), Ekonomikas ministrija pašlaik nevar to grozīt, bet ar jaunu likumu cenšas pārgrozīt speciālā likuma tiesību normas, lai piespiestu denacionalizēto namu īrniekus pašus pārslēgt īres līgumus (un pašiem zaudēt jau iegūtās tiesības!) uz viņiem neizdevīgiem, pasliktinātiem nosacījumiem, proti: tikai uz noteikto termiņu ar perspektīvu tiesas ceļā mēģināt pagarināt termiņu ne vairāk kā uz desmit gadiem beztermiņa līguma vietā (7. pants), ar palielināto īres maksu, papildinot to ar jaunām aprēķina pozīcijām (16., 17., 18. pants).

Arī īrnieka ģimenes locekļu īres tiesības sašaurināsies (13. pants). Jaunais likums paredz vienkārši izbeigt īres attiecības ar denacionalizētā nama pirmsreformas īrnieku, ja viņš nepiekrīt izmaiņām, respektīvi, līguma termiņam izbeidzoties, notiks vienpusēja atkāpšanās no līguma, un nekādas tiesības īrniekam uz kompensāciju nav paredzētas. Mēs skaidri redzam, ka šīs ir veids, kā īrnieku ievilināt slazdā un pamest likteņa varā, tādejādi likumdevējam nenesot atbildību par to.

Šāds Ekonomikas ministrijas dzīvojamo telpu piespiedu īres attiecību risinājums attiecībā uz denacionalizēto namu pirmsreformas īrniekiem nonāks tiešā pretrunā ar starptautiskām tiesību normām, tas ir, pretrunā ar Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas 31. panta 1. punktu, kurā teikts: “Lai nodrošinātu efektīvu tiesību uz dzīvesvietu, Līgumslēdzējas puses apņemas veikt sekojošus pasākumus - nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus, lai iegūtu dzīves vietu.”, kā arī pretrunā ar Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. panta 1. punktu: “Šā pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības uz viņam un viņa ģimenei atbilstošu dzīves līmeni. Tas ir nepieciešamais uzturs, apģērbs un mājoklis, un tiesības nemitīgi uzlabot dzīves apstākļus. Dalībvalstis veiks nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu šo tiesību īstenošanu, atzīstot, ka šai ziņā svarīga nozīme ir brīvprātīgai starptautiskajai sadarbībai.”

Mēs neesam pret dzīvokļu tirgus attīstību. Pārstāvot denacionalizēto namu pirmsreformas īrnieku intereses un aizstāvot viņu tiesības, mēs protestējam pret viņu diskrimināciju. Mēs aizstāvam pirmsreformas īrnieku tiesības uz beztermiņa īres līgumiem, ar kuriem tiek aizsargātas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz mājokļa neaizskaramību. Mēs protestējam pret kārtējo Ekonomikas ministrijas likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums" līdz brīdim, kamēr valsts nepiešķirs denacionalizēto namu pirmsreformas īrniekiem kompensācijas par veiktās īpašuma reformas rezultātā ekspropriētiem dzīvokļiem naudā vai dzīvojamo telpu ekvivalentā, neatkarīgi no īrnieku materiālā stāvokļa, kā tas bija viennozīmīgi definēts likumos "Par nekustamā īpašuma denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem".

Mēs pieprasām garantēt Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» un «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību" izpildīšanu, kura 4. punkta 2. apakšpunktā ir noteikts uzdot Latvijas Republikas Ministru Padomei līdz 1991. gada 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu «Par kompensācijām». Tas līdz šim nav izpildīts. Jo vairāk, Ekonomikas ministrija ar minēto likumprojektu demonstrē, ka tas ir it kā iespējams: piesmiet šo un arī citas minētās tiesību normas, līdz ar to legalizējot ievērojamas sabiedrības daļas īpašuma reformas gaitā pieļauto diskrimināciju.

Uzskatām par nosodāmu rīcību likumdevēja lēmuma ignorēšanu un neizpildi. Tā vietā, lai izstrādātu likumprojektu "Par kompensācijām", Ekonomikas ministrija mierina mūs ar pašvaldības palīdzību maznodrošinātiem īrniekiem dzīvokļu jautājuma risināšanā, kā arī sola, ka nākotnē tiks izstrādāti noteikumi par pabalstu piešķiršanu denacionalizēto namu dzīvokļu atbrīvošanai. Tam nav nekāda sakara ar likumdevēja 1991. gadā nolemto par kompensācijām, ko Ekonomikas ministrija grib aizmirst.

Denacionalizēto māju īrnieki nav nonākuši bezpalīdzīgajā maznodrošināto statusā pēkšņas slimības vai dabas katastrofas rezultātā. Pēc likumdevēja lēmuma neizpildīšanas, denacionalizēto māju īrniekus pazemo ar „palīdzību” - maznodrošinātām personām. Tā ir ciniska maldināšana, jo šī „palīdzība” nekad nav bijusi un nebūs īrniekiem nodarīto zaudējumu segšana, bet gan valsts un/vai pašvaldības ar likumu maskēta līdzekļu virzīšana namīpašniekiem labuma gūšanai. Kāds labums īrniekam, kura stāvoklis ir atkarīgs no īpašnieka un no mākslīgā trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusa? Saskaņā ar jauno likumu maksātspējīgs īrnieks, tāpat kā trūcīgais būs pilnīgi atkarīgs no īpašnieka nekontrolētas gribas un alkatības.

Mēs uzskatām, ka likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” (kā kopumā, tā it īpaši 7. panta 1. un 2. punkts - īres līguma termiņi, kā arī Pārejas noteikumu 2. un 4. punkts – līdz 2023. gadam saistošie vecie īres līgumi un pienākums noslēgt jaunu īres līgumu, tas ir, izbeigt veco), aizskar denacionalizēto namu pirmsreformas īrnieku tiesības uz mājokļa neaizskaramību, kas ir pretrunā ar Satversmes 105. panta otro teikumu - Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, jo mainot īrniekiem esošus beztermiņa īres līgumus uz terminētiem, un neparedzot piešķirt viņiem naudas kompensāciju dzīvokļa iegūšanai savā īpašumā vai municipālo dzīvokli, jaunais likums tikai palielinās diskrimināciju, kas nav sabiedrības interesēs, jo grauj demokrātiskās valsts reputāciju un demokrātiskas valsts tiesiskuma pamatprincipus.

Denacionalizēto namu dzīvokļu pirmsreformas īrnieki ir diskriminēti salīdzinājumā ar vispārējo privatizācijas tiesisko statusu. Privatizētie municipālie dzīvokļi un denacionalizētie dzīvokļi tika piešķirti vienādos apstākļos un uz vienādiem noteikumiem. Tādēļ mēs uzskatām, ka nekompensējot īrniekiem denacionalizācijai pakļauto dzīvokļu zaudējumu, tos nostāda atšķirīgajā, tiesiski apgrūtinātajā stāvoklī, kas ir definējams kā diskriminācija, jo viņiem atņēma tiesības privatizēt nopelnīto un likumīgi saņemto beztermiņa īrēšanai dzīvojamo platību, sadalot pirmsreformas īrniekus divās šķirās.

 Spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. pants tomēr daļēji garantē pirmsreformas īrniekiem tiesības uz mājokļa neaizskaramību (LR Satversmes tiesas 2014. gada 07. jūlijā spriedums lietā Nr.2013-17-01). Savukārt, ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto “Dzīvojamo telpu īres likumu” tiks zaudēta pēdējā garantija - beztermiņa īres līgums, kā arī cerība uz likumdevēja paredzēto (lai arī novēloto) kompensāciju, jo likums "Par kompensācijām" kā netika, tā arī netiek gatavots.

AR ŠĀDU NETAISNĪBU MĒS NEVARAM SAMIERINĀTIES UN PROTESTĒJAM PRET DENACIONALIZĒTO MĀJU ĪRNIEKU DUBULTO DISKRIMINĀCIJU!

Augstākās padomes 1991. gada 30. oktobra lēmuma 4. punkta 2. apakšpunkta un likuma "Par kompensācijām" denacionalizēto namu pirmsreformas īrniekiem realizācija būtu novērsusi diskrimināciju un nebūtu iegansta iztēlot pirmsreformas īrniekus kā šķērsli dzīvokļu tirgus attīstībai.

Ekonomikas ministrijas postulāts, ka jaunais likumprojekts tiek virzīts dzīvokļu tirgus attīstībai, ir bezatbildīga sabiedrības maldināšana, jo tam nav ne pierādījumu, ne pētījumu - par to var pārliecināties likumprojekta prezentācijā, kas ir publicēta Ekonomikas ministrijas mājas lapā Internetā. Tomēr ir skaidrs un nepārprotams fakts, pēc likumprojekta satura, ka minētais likumprojekts tiek vērsts pret denacionalizēto māju īrnieku interesēm, lai šos īrniekus pakļautu pilnai un neatgriezeniskai namīpašnieku patvaļai, kad šīs attiecības jau šobrīd ir sakāpinātas līdz krimināla rakstura attiecībām.

Uzskatām, ka noklusēt par Augstākās padomes 30.10.1991. lēmumu un izlikties, ka šāds lēmums neeksistē, ir amorāla un nosodāma pozīcija.

Uzskatām, ka vienīgi tad, kad tiks novērsta pieļautā diskriminācija un denacionalizēto namu pirmsreformas īrniekiem tiks piešķirtas kompensācijas neatkarīgi no viņu materiālā stāvokļa – tāpat kā municipālo dzīvokļu īrniekiem tika piešķirtas tiesības privatizēt dzīvokli neatkarīgi no materiālā stāvokļa, – līdz ar ko tiks realizētas Eiropas Sociālās hartas 31. panta 1. punkts par vienlīdzīgiem nosacījumiem, kā arī Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. panta 1. punkts par tiesībām nemitīgi uzlabot dzīves apstākļus – tikaiikaikai tad spēkā esošo likumu “Par dzīvojamo telpu īri” varētu uzskatīt par aktualitāti zaudējušo.

A. god. Valsts prezidenta k-gs!

Lūdzam Jūs jau iepriekš iepazīties ar šo likumprojektu līdz tā nonākšanas Saeimā, izteikt savu attieksmi un neparakstīt tā spēkā stāšanos, ja tas tomēr tiks pieņemts Saeimā, kamēr netiks izpildīts 30.10.1991. lēmums “Par Latvijas Republikas likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» un «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību” attiecībā uz kompensācijām denacionalizēto māju pirmsreformas īrniekiem.

A. god. tieslietu ministra k-gs! A. god. Ministru prezidenta k-gs!

Mēs pieprasām - neapstiprināt Ekonomikas ministrijas likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” tiesību normas, ieskaitot 7. panta 1. un 2. punktu un Pārejas noteikumu 2. un 4. punktu, un nevirzīt to uz Saeimu.

Likumprojekta virzību šādā redakcijā jāaptur, kamēr netiks pieņemts likums "Par kompensācijām", atbilstoši Augstākās padomes 30.10.1991. lēmumam “Par Latvijas Republikas likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» un «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību”. Pretējā gadījumā tiks dubultota denacionalizēto namu pirmsreformas īrnieku diskriminācija, kurai jau būs nepārprotamas genocīda pazīmes, un līdztekus tiks legalizēta jau pieņemto likumu nepildīšana.

Mūsu pilsoniskais pienākums ir protestēt pret šādu nedemokrātisko valsts politiku mājokļu jomā un pret pieļauto diskrimināciju.

Mēs esam par demokrātisko un tiesisko Latviju Eiropas Savienībā!

* Latvijas Īrnieku apvienība, Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība „Ausma”, Latvijas denacionalizēto un municipālo māju īrnieku un dzīvokļu īpašnieku asociācija, Cilvēktiesību Līgu Starptautiskās Federācijas Latvijas Republikas Cilvēktiesību komiteja

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...