Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas valsts ir nonākusi neērtā situācijā, jo divas valsts institūcijas (Latvijas televīzija un Latvijas radio) atklāti nostājas pozīcijā, kas apdraud valsts drošību (kritizējot Nacionālās drošības koncepciju), kā arī aktīvi veido sabiedrisko domu (izmantojot valsts resursus), kas būtu pretēja valsts drošības interesēm.  

Būtībā šis ir bezprecedenta gadījums, kur būtu vajadzīga ātra un izlēmīga valsts vadītāju rīcība. Ja kāds vēl nav pamanījis, tad mēs šobrīd dzīvojam kara laikos. Mūsu ienaidnieks (krievija) izvērš pret mums karu (šobrīd mēs atrodamies hibrīdkara fāzē), bet pavisam netālu no mūsu robežas izvērš nežēlīgu konvencionālu karu. No šī kara iznākuma būs atkarīgs, vai krievija veiks arī konvencionālu uzbrukumu mūsu valstij/NATO. Tāda ir šī brīža faktiskā situācija. Ne visai laba.   

Tātad šādos faktiskajos apstākļos, kad mūsu valsts saskarās ar reāliem draudiem, top valsts Nacionālās drošības koncepcija, uz kuru balstoties tiek izstrādāts Nacionālās drošības plāns, kurā ietverti konkrēti apdraudējuma neitralizēšanas un novēršanas pasākumi un izmantojamie līdzekļi. Piekritīsiet, ka diezgan svarīgs dokuments.

Šajā dokumentā skaidri un gaiši ierakstīts, ka Latvijas valsts informatīvās telpas drošība ir būtisks aspekts Latvijas nacionālās drošības nodrošināšanai. Turklāt dokumentā tiek skaidri norādīts, ka no 2026. gada 1. janvāra arī sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, tādējādi veicinot visu Latvijas iedzīvotāju piederību vienotai informatīvajai telpai, kas ir balstīta latviešu valodā un citās ES, Eiropas Ekonomikas zonas un ES kandidātvalstu valodās. Ļoti loģiski, skaidri un saprotami.  

Jūs spējat iedomāties situāciju, kad, piemēram, Nacionālo bruņoto spēku vai Valsts Robežsardzes vadība pateiktu, ka viņiem nepatīk tas, kas ir ierakstīts Nacionālās drošības koncepcijā, un viņi vēl stipri padomās, vai pildīt to, kas tur ierakstīts. Domājams, ka šādu uzvedību nevarētu nekādi citādāk traktēt kā valsts nodevību un būtu nepieciešama tūlītēja abu šo iestāžu galveno vadītāju atstādināšana un, iespējams, pat kaut kas vairāk. Bet izrādās, ka mūsu valsts sabiedriskie mediji var pilnīgi mierīgi uzspļaut Nacionālajai drošības koncepcijai un tagad paši uz savu galvu risinās valsts drošības jautājumus.  

Kopš kura laika mūsu valstī sabiedriskajiem medijiem ir dotas šādas pilnvaras? Mūsu valsīt ir konkrētas iestādes, kuras atbild par šāda dokumenta tapšanu. Sabiedriskā medija darba devējs ir valsts/sabiedrība. Sabiedriskais medijs nedrīkst realizēt kaut kādu savu no valsts stratēģiskajiem mērķiem atšķirīgu politiku, un šajā situācijā valsts stratēģiskie drošības mērķi ir noteikti Nacionālās drošības koncepcijā.

Būtībā šajā situācijā mūsu tā saucamajām augstākajām valsts amatpersonām būtu jāsasauc ārkārtas Nacionālās drošības padome un ātri jālemj, ko darīt ar sabiedrisko mediju vadību. Vai mēs kā sabiedrība varam būt droši par sabiedrisko mediju darbību, ja mūsu valstij vēl vairāk pieaugs apdraudējums? Pēc šī brīža situācijas mēs nevaram būt droši. Šobrīd ir situācija, kad mūsu valsts sabiedriskie mediji un krievijas propagandas kanāli, kā arī, protams, vietējās prokremliskās partijas („Stabilitātei”, „Latvija pirmajā vietā!”, „Progresīvie” u.c. veidojumi) ir apvienojušies pret Latvijas valsts drošības interesēm.   

Izrādās, ka ne tikai valsts sabiedriskie mediji ir nostājušies pret valsts drošības interesēm, bet diemžēl arī Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals publiski ir nācis klajā ar viedokli, ka sabiedriskajos medijos jāturpina uzturēt divvalodību, tādā veidā graujot valsts vienotību un drošību. Ierēdnis, kurš ir it kā „atbildīgs” par valsts stratēģiskās komunikācijas ieviešanu, vienkārši atnāk un pasaka, ka visas valsts drošības institūcijas, kas atbild par valsts drošības veidošanu, neko nesaprot.

Kāda veida stratēģiskā komunikācija šeit tiek pausta un kuras valsts interesēs tas notiek? Tā vietā, lai iznāktu sabiedrības priekšā un skaidri komunicētu par Nacionālās drošības koncepcijā nospraustajiem valsts drošības mērķiem (kas ir šī ierēdņa galvenais darbs), Rihards Bambals sāk runāt tieši pretējo, burtiski norādot, ka krievu valodai būs būt Latvijas sabiedriskajos medijos.

Un trakākais ir tas, ka viss tas notiek par valsts/sabiedrības naudu. Persona, kura saņem iespaidīgu atalgojumu (pagājušajā gadā valsts šim liekēdim samaksāja 81 tūkstoti euro) un ir atbildīga par valsts stratēģisko komunikāciju. Kur ir tā komunikācija, šeit ir skaidri redzams, ka Bambals ne tikai neko nedara, bet vēl grauj nacionālās drošības intereses.  

Un tagad nobeigumā. Viena no koalīcijas partijām („Progresīvie”) skaidri un gaiši pasaka, ka mēģinās grozīt Nacionālo drošības koncepciju, lai tajā nebūtu iekļauts punkts par divvalodības izskaušanu no sabiedriskajiem medijiem. Mēs esam nonākuši situācijā, kad viena no valdības partijām atklāti nostājas pret valsts drošības interesēm. Satraucošākais ir tas, ka viens no šīs partijas ministriem (Andris Sprūds) vada Aizsardzības ministriju, kas ir kritiski svarīga institūcija saistībā ar valsts drošību.

“Progresīvie” atklāti pasaka, ka viņiem ir pilnīgi vienalga, kas ir rakstīts Nacionālajā drošības koncepcijā, un viņi to “labos” pa savam. Jautājums, kura interesēs labos. Vienīgie, kuri iegūst no divvalodības Latvijā, ir krievija, kas var turpināt veiksmīgi uzturēt aktīvu piekto kolonnu mūsu valstī. Un šīs prokremliski noskaņotās partijas pārstāvis ir aizsardzības ministrs.   

Izskatās, ka, ja sabiedrība un vēl atlikušie pie prāta esošie politiķi nesāks rīkoties, tad mēs nonāksim situācijā, kāda bija 1940. gadā, kad mūsu valsts tika okupēta bez ne viena šāviena. Diemžēl šobrīd viss uz to iet, un, ja nebūs izlēmīgas rīcības, tad mums draud lielas nepatikšanas.

Novērtē šo rakstu:

102
54

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi