Sabiedriskais radio nevēlas skaidrot izplatīto manipulatīvo informāciju par „smagi cietušo” bāreņu nama audzēkni
PIETIEK13.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gan Latvijas radio jaunā valdes priekšsēdētāja, kādreizējā aģentūras LETA vadītāja Una Klapkalne, gan radio ziņu dienesta korespondente Vita Anstrate atsakās plašāk skaidrot situāciju saistībā ar sabiedriskā radio publiskoto, kā izrādījies, vienpusējo un tendenciozo informāciju par Aivi Berģi – viņa paša un radio interpretācijā smagi cietušu bāreņu nama Saulstari bijušo audzēkni, par kura sodāmību un saistību ar seksuālās vardarbības kriminālprocesu sabiedriskais radio ir noklusējis.
Latvijas radio valdes priekšsēdētājai Unai Klapkalnei bija uzdoti šādi jautājumi:
„Saistībā ar gatavojamu publikāciju vēlos saņemt atbildi kā no sabiedriskā radio valdes priekšsēdētājas: sakiet, lūdzu, kādā tieši veidā un ar kādām tieši metodēm Jūsu vadītā sabiedriskā radio korespondenti, veidojot sižetus raidījumu sērijai "Sistēmas bērni", pārliecinās par stāstītāju - bijušo bērnu namu audzēkņu, no kuriem lielākā daļa ir anonīmi, - sniegtās informācijas patiesīgumu un to pārbauda? Un otrs jautājums: kā tieši sabiedriskā radio darbinieki atbildīgi un profesionāli pārliecinās, ka ar viņiem netiek manipulēts un ka viņi paši nekļūst par manipulāciju līdzdalībniekiem?”
Latvijas radio ziņu dienesta korespondentei Vitai Anstratei bija uzdoti šādi jautājumi:
1) Jūs esat Latvijas Žurnālistu asociācijas biedre, uz kuru attiecas gan Latvijas radio Rīcības kodeksa, gan minētās organizācijas ētikas kodeksa normas. Šis kodekss noteic, ka „žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju”. Sakiet, lūdzu, kā tieši Jūs pārbaudījāt Aivja Berģa sniegto informāciju un kā pārliecinājāties par tās patiesumu, pirms to publicējāt?
2) Minētais kodekss arī noteic, ka „žurnālists gādā par viedokļu daudzveidību, pat ja šie viedokļi šķiet pašam nepieņemami”. Sakiet, lūdzu, kādu apsvērumu dēļ Jūs izlēmāt konkrētajā sižetā šādu daudzveidību nenodrošināt, bet tā vietā publiskot tikai un vienīgi A. Berģa stāstījumu?
3) Sakiet, lūdzu, vai pirms A. Berģa stāstījuma publiskošanas Jūs veicāt darbības, lai noskaidrotu faktus par, piemēram, A. Berģa sodāmību, viņa iespējamo procesuālo stāvokli kriminālprocesos, viņa psiholoģisko raksturojumu? Vai Jūs vērsāties, piemēram, Valsts policijā, bāriņtiesā? Ja šādas darbības veicāt, tad kādas tieši un ar kādiem rezultātiem? Ja nē, tad kādu apsvērumu dēļ ne?
Latvijas radio vadības sniegtā atbilde uz uzdotajiem jautājumiem:
„VSIA „Latvijas Radio”, atbildot uz Jūsu 2018. gada 5. marta elektroniskā pasta vēstuli (reģistra nr. 20/B2-6.1), informē, ka Latvijas Radio žurnālisti plāno un rada saturu atbilstoši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes apstiprinātajam sabiedriskajam pasūtījumam, balstoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, likumu „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” u. c. normatīvajiem aktiem, ievērojot Latvijas Radio Rīcības un ētikas kodeksu, kā arī vispārpieņemtās profesionālās un uzvedības normas.”
Latvijas radio ziņu dienesta korespondentes Vitas Anstrates atbilde uz uzdotajiem jautājumiem:
„Sveiki! Domāju, ka spēsiet patstāvīgi sagatavot objektīvu publikāciju.”
Normas no Latvijas Žurnālistu asociācijas ētikas kodeksa (Latvijas radio ziņu dienesta korespondente Vita Anstrate ir šīs organizācijas biedre):
- Žurnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrībai patiesu un pārbaudītu informāciju.
- Žurnālists gādā par viedokļu daudzveidību, pat ja šie viedokļi šķiet pašam nepieņemami.
- Žurnālista pienākums ir pārbaudīt avotu sniegto informāciju.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
