„Sabiedriskais” medijs tendenciozi atspoguļo diskusijā izrunāto par ģimenes definīciju
Jāzeps Baško juniors07.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Labdien, Oliņa kungs! Rakstu Jums kā LSM.lv Interneta platformu direktoram. Man pie Jums norādīja vērsties Latvijas Radio. Šodien no pulksten 13:05 līdz 13:45 es tiešraidē klausījos Latvijas Radio 1 raidījumu "Krustpunktā". Tagad es iepazīstos ar LSM.lv lasāmo rakstu "Tiesībsargs par vēlmi grozīt ģimenes definīciju: Satversmi nevajag padarīt par instrukciju vai enciklopēdiju".
Šis raksts atreferē Tiesībsarga teikto, kā arī beigās atstāsta vienu nebūtisku repliku no viena diskusijas dalībnieka, bet nepastāsta ne par grozījumu būtību, ne to, kas ir pats galvenais šajā diskusijā runātais, par grozījumu kontekstu — par apstākļiem, kuru dēļ šie grozījumi vispār ir tikuši iesniegti.
Raidījuma ietvaros vairākās replikās uz Tiesībsarga kritiku grozījumiem ļoti izsmeļošu kritiku, tai skaitā par to, kāpēc grozījumi atkāpjas no Satversmē ierastās lakoniskās valodas, sniedza Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko. Izrakstu šeit pirmo viņas repliku:
[23:15] Jūlija Stepaņenko: Jā, labdien, kolēģi. Es gribētu sākt ar to, ka es tiešām dzirdēju daudz dažādus viedokļus šodien, arī Tiesībsarga viedoklis bija visai interesants, arī Ilutas Lāces, es mazliet pieskaršos abiem diviem viedokļiem.
Ja mēs runājam par šo redakciju, kuru jūs šobrīd apspriežat, tad šajā redakcijā, protams, ir iekļauta vesela valsts sociālā piedāvājuma pakete, kurš ir tā kā tāds vēlmju un uzdevumu saraksts, kas valstij būtu prioritāri jāpilda. Lakonisms, Tiesībsarga ietvaros, tātad, droši vien šajā gadījumā, šajā pantā mēs to neatradīsim, bet kāpēc — tāpēc, ka Satversmes tiesa 12. novembrī, izmantojot šo Satversmes lakonismu, faktiski ielauzās likumdevēja lauciņā, mēģinot definēt, pa savam mazliet, šo te ģimenes definīciju.
Tāpēc, jā, mums pienācis laiks, kad mums ir jādefinē, kas ir ziema, kas ir vasara, kas ir balts un kas ir melns. Un, ja kādam rodas dažādas interpretācijas, tad šajā gadījumā, protams, tautas atbilde ir šāda. Tātad tautas atbilde ir aizsardzība 110. pantam, precizējot, ko tad mēs esam visi domājuši ar ģimenes definīciju...
Šis te grozījumu konteksts un paskaidrojums, kāpēc grozījumi atkāpjas no Satversmes ierastās lakoniskās valodas, ir ļoti būtisks, lai saprastu, ka grozījumi nav kaut kāds amatieru piedāvājums no zila gaisa.
Vienīgais veids, kā LSM ziņu redakcija ir uzskatījusi par vajadzīgu pārstāvēt raidījumā skaidri paustos iebildumus Tiesībsarga interpretācijai, ir dodot Dmitrija Trofimova ne pārāk būtiskās iebildes par grozījumu iesniegšanas procedūru.
Uzskatu, ka deputātes teiktā neiekļaušana raidījuma atstāstījumā un iebildumu reprezentēšana ar vienu procedurālu atrunu ir tendenciozs diskusijā izrunātā atspoguļojums un pārkāpj Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pantus nr. 2 un 3.
Nosūtu šo vēstuli arī NEPLP.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
