„Sabiedriskā medija” valdes locekļi atlasīti, iespējams, pretlikumīgā veidā ar dokumentu viltošanu
Pietiek lasītājs26.11.2024.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes amatpersonas - Jānis Siksnis, Sanita Upleja-Jegermane, Jānis Eglītis - organizēja konkursu Nr. SEPLP 2024/2-PA "Personāla atlases kompānijas pakalpojumi nodibināmās valsts kapitālsabiedrības VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” 5 (piecu) valdes locekļu atlases procesam", dokumenti: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/124661.
Konkursā par uzvarētāju tika atzīta SIA “Fontes Executive Search", reģ. Nr. 50003764641, kas reģistrēta un darbojas dzīvoklī Grāvkalnu ielā 48 - 3, Mārupē, ar kuru tika noslēgts pakalpojuma līgums par EUR 26 800,00 par valdes 5 locekļu atlasi.
Konkursa nolikuma 5.2.5.punkta kvalifikācijas prasību izpildei šis uzņēmums iesniedzis, iespējams, viltotus dokumentus par piesaistītu ekspertu, kas patiesībā sen vairs nestrādā uzņēmumā un ar kuru uzņēmumam vairs nav ne darba, ne kādu citu attiecību.
Uzņēmums šādi rīkojies, jo citādi nekvalificējies iepirkumam un būtu bijis jāizslēdz no vērtēšanas līdzīgi, kā komisija to izdarīja ar citu pretendentu SIA “Human Source”, kuram bija daudz lētāks piedāvājums, bet tas tika izslēgts no vērtēšanas tieši dēļ neizpildītām nolikuma 5.2.5.punkta prasībām.
Konkursa komisija noignorēja minēto un nevēlējās pārbaudīt vai citādi iedziļināties uzvarējušā uzņēmuma kvalifikācijā. Tagad jautājums – vai „Vienotības” kontrolētās tiesībsargāšanas iestādes uz to reaģēs?
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
