„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija09.03.2024.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas pret raidījumā “Kultūršoks” pausto informāciju*.
Akadēmija stingri iestājas pret jebkādu neētisku, vispārpieņemtām sabiedrības normām neatbilstošu rīcību, komunikāciju vai attieksmi pret studentiem, darbiniekiem vai institūcijas viesiem. Par to esam informējuši gan darbiniekus, gan studentus, gan sižeta veidotājus.
Raidījumā paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai.
Pašreizējā rektora vadības laikā ir ticis saņemts viens iesniegums par darbinieka rīcību, kas saistīta ar seksuāla rakstura saziņu ar studenti. Uz to nekavējoties tika reaģēts, sasaucot Ētikas komisiju un tālāk lemjot par disciplinārsodu. Citu iesniegumu nav.
Kā sižetā jau norādījusi JVLMA Senāta priekšsēdētāja Ilona Meija – bez liecībām un oficiāliem iesniegumiem nav iespējams situācijas risināt pilnā apmērā. Tāpēc atkārtoti lūdzam saviem audzēkņiem par iespējamiem pāridarījumiem augstskolā ziņot ar oficiālu iesniegumu.
Oficiāls iesniegums – tas nozīmē, ka augstskolai būs iespēja ne tikai iekšēji izvērtēt nodarījumu, bet, ja nepieciešams, jau ar pierādījumu bāzi vērsties tiesībsargājošās institūcijās.
Akadēmija vērsīsies Valsts policijā ar lūgumu izmeklēt sižetā izskanējušo informāciju. Kopā ar JVLMA Padomi un JVLMA studējošo pašpārvaldi strādāsim pie tālākiem risinājumiem mūsu studentu drošībai.
* Anonīmus stāstus par anonīmu akadēmijas pedagogu ir kā veiktu seksuālu uzmākšanos
Seko mums 
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
