Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).

Gada laikā Sabiedrības integrācijas fondā dažādu programmu projektu konkursos vidēji  iesniedz ap 750 projektiem, no kuriem tiek apstiprināti ap 400, no tiem ap 100 Mediju atbalsta programmā (MAF). MAF Fonds administrē kopš 2018. gada, un šo gadu laikā ir regulāri strādāts pie dažādiem uzlabojumiem, atvieglojot visu projektu īstenošanas ciklu no pieteikuma līdz noslēguma atskaitei. Pamatā MAF paredz atbalstu medijiem nacionāla mēroga sabiedriski nozīmīga satura veidošanai, kā arī reģionālo un diasporas mediju projektu īstenošanai. Tāpat reaģējot uz aktuālo situāciju pēdējos gados ir pielāgoti konkursi Latgales medijiem un Covid-19 krīzes mazināšanai, kuros medijiem bija iespējams iegūt finansējumu arī satura veidošanai mazākumtautību valodās.

2024. gadā MAF kopumā atbalstīti 102 projekti 4,2 milj. EUR vērtībā, no tiem reģionālajiem medijiem kopā piešķirti 1,965 milj. eiro, bet Latgales medijiem 658 727 EUR. Šī gada konkursā tika ieviesti jauninājumi, kā, piemēram, sadarbības projekti ar mērķi iespējot reģionālos un diasporas medijus caur sadarbību ar nacionālajiem medijiem.  Lai skaidrotu sadarbības projektu apstiprināšanu, kā arī Re:Baltica projekta “Šķelšanās” atskaites izskatīšanas kārtību, Fonds vērš uzmanību uz projekta vērtēšanas un apstiprināšanas procesu. Fondā izstrādātā projektu konkursu vērtēšanas kārtība paredz trīs pakāpju vērtēšanas sistēmu – 1)administratīvo, 2)atbilstības un 3)kvalitātes. Fonda darbinieki vērtē pirmo posmu –  administratīvo vērtēšanu, bet pārējos posmus īsteno vērtēšanas komisija ar piesaistītiem  neatkarīgiem mediju jomas ekspertiem.

Re:Baltica projekta pieteikums tika iesniegts un apstiprināts 2023. gadā Latvijas valsts budžeta finansētā MAF programmas “Atbalsts nacionāla mēroga medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” atklātā projektu pieteikumu konkursā. Programmas mērķis paredz atbalstīt satura radīšanu latviešu valodā, taču pēc Re:Baltica projekta atskaites izvērtēšanas, Fonds ir secinājis, ka pieteikumā paredzētās aktivitātes nav īstenotas atbilstoši projekta pieteikumā minētajam, jo tas daļēji īstenots svešvalodā. Projekta pieteikumā  informācija par satura radīšanu svešvalodā nebija iekļauta.

Ievērojot to, ka Mediju atbalsta fonda programmas mērķis saskaņā ar konkursa nolikumu ir saliedēt sabiedrību uz latviešu valodas pamata un radīt saturu latviešu valodā,  satura radīšana svešvalodā nav atbilstoša Mediju atbalsta fonda programmas īstenošanas noteikumiem un nav atbilstoša programmas un valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas mērķim.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 32.panta ceturtā daļa nosaka, ka televīzijas raidījums svešvalodā, ja tas ir dublēts vai ieskaņots valsts valodā, arī uzskatāms par raidījumu valsts valodā, ja ārējā normatīvajā aktā nav noteikts citādi. No šīs likuma normas secināms, ka tulkojuma nodrošināšana, izmantojot subtitrus, nav uzskatāma par saturu valsts valodā. SIF saņēmis arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) skaidrojumu par likuma normām  – gadījumā, ja raidījums ir svešvalodā, bet, izmantojot subtitrus, tiek nodrošināts ar tulkojumu latviešu valodā, raidījuma valoda neatkarīgi no subtitru izvietošanas ir svešvaloda nevis latviešu valoda.

Gadījumos, kad ir pārkāpts programmas mērķis, līgums paredz tiesības atprasīt visu vai daļu projektam piešķirtā finansējuma. Tā kā šajā gadījumā projekta apstiprinātā summa ir 92 915,01 EUR, bet izvērtējums ir tāds, ka  projekts tomēr daļēji sasniedz solīto, Fonda lēmums paredz, ka valsts budžetā jāatgriež neatbilstoši programmas mērķim izlietotā finansējuma daļa 36 590,99 EUR apmērā. Ņemot vērā, ka visas programmas mērķis realizētā projektā MAF vēsturē pārkāpts pirmo reizi, šīs daļas aprēķināšanai tika izstrādāta metodika, kura nosaka, ka atmaksājamā summa ir proporcionāla svešvalodā radītajam saturam.

Savukārt saistībā ar dokumentālā seriāla 4.sēriju, kuras izvērtēšana tika uzsākta pēc partijas “Latvija pirmajā vietā” iesnieguma Saeimas pieprasījuma komisijai,  tās izvērtēšanai tika lūgts viedoklis mediju politikas ekspertiem, kas iepriekš bija iesaistīti projekta pieteikumu vērtēšanas komisijas darbā. Ekspertu ieskatā  “Šķelšanās” 4.sērija nepārkāpa konkursa nolikumu.

Re:Baltica piecu darbdienu laikā pēc lēmuma par pārskata apstiprināšanu saņemšanas, ir tiesības vērsties ar rakstiskiem iebildumiem Fondā par atzinumu, kā arī iesniegt papildu informāciju vai dokumentāciju šo izmaksu pamatojumam. Gala lēmumu ir tiesības apstrīdēt Fonda padomē.

Mediju atbalsta fonda programmu konkursu nolikumu izstrādā Kultūras ministrija kopā ar Mediju konsultatīvo padomi, kuru pārstāv 20 dažādu mediju jomas eksperti.  Konkursa īstenošanu nodrošina Sabiedrības integrācijas Fonds, bet projektu apstiprināšanā tiek piesaistīti neatkarīgi mediju jomas eksperti. Projektu pieteikumu vērtēšanā piedalās pārstāvji no sekojošām iestādēm: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas, Vidzemes Augstskolas, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes, Baltijas Mediju izcilības centra,  Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Latvijas Mediju ētikas padomes, Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE) Mediju studiju centra.

Novērtē šo rakstu:

33
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi