SAB vadība apstiprina biroja darbinieka Sparāna „neaizskaramā” statusu
PIETIEK02.09.2012.
Komentāri (0)
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Kažociņš ne apstiprina, ne noliedz ziņas, ka gan viņš, gan arī Nacionālās drošības padomes pārstāvji pērn saņēmuši informāciju par SAB darbinieka Aigara Sparāna iepriekšējās dzīvesbiedres kontaktiem ar kādu Krievijas pilsoni un ievērojamu naudas summu saņemšanu no tā. Tikmēr Sparāna „neaizskaramā” statusu apliecina citas SAB atbildes uz Pietiek jautājumiem saistībā ar SAB darbinieka pēdējo gadu iespaidīgajiem pirkumiem, kas neatbilst viņa oficiālajiem ienākumiem.
Pietiek rīcībā nonākusī informācija liecina: no drošiem avotiem SAB vadība un arī Nacionālās drošības padomes pārstāvji pērn saņēmuši ziņas par to, ka Sparāna iepriekšējā sieva no kāda Krievijas pilsoņa – it kā viņas meitas dzīvesbiedra – ik mēnesi saņemot iespaidīgus finanšu līdzekļus, kas sasniedzot pat 15 tūkstošus ASV dolāru.
Oficiāli šī nauda tiekot pārskaitīta kā finanšu palīdzība „dārgajai sievasmātei”, taču šo ziņu avoti izteikuši aizdomas, ka patiesībā šādā veidā varētu tikt legalizēti maksājumi par „specdienestu jumta” pakalpojumiem, kurus, iespējams, sniedzis Sparāns un varbūt vēl kādi viņa kolēģi.
Pēc šo ziņu saņemšanas SAB direktors Kažociņš jau gandrīz pieņēmis lēmumu par Sparāna nekavējošu atstādināšanu un dienesta pārbaudes sākšanu, taču viņam "paskaidrots", cik nozīmīgu lomu SAB darbinieks spēlē dažādās īpaši sensitīvās shēmās un attiecībās ar Krievijas organizētās noziedzības pārstāvjiem, kā rezultātā saņemtās ziņas izlemts „paslēpt dziļāk atvilktnē”.
Pats Kažociņš par šādu "izskaidrošanu" nevēlas izteikties, taču to, ka šādas ziņas par Sparānu tiešām tikušas saņemtas, aizvadītajā nedēļā nenoliedza arī SAB vadība, tomēr nekādu sīkāku informāciju nevēlējās sniegt. Toties Sparāna īpašo statusu apliecināja citas SAB atbildes uz Pietiek jautājumiem saistībā ar SAB darbinieka pēdējo gadu iespaidīgajiem pirkumiem, kas neatbilst viņa oficiālajiem ienākumiem.
Tā SAB vadība ne noliedza, ne apstiprināja, ka jau iepriekš bijusi lietas kursā par Sparāna nekustamā īpašuma darījumu, 2007. gadā par 30 tūkstošiem latu iegādājoties rindu māju Ikšķilē, kā arī par viņa iegādātajām vismaz divām prestižajām automašīnām, neizmantojot ne hipotekāro kredītu, ne līzinga pakalpojumus.
Savukārt uz jautājumu, vai SAB vadība ir veikusi pārbaudes saistībā ar SAB darbinieka Sparāna izdevumu atbilstību oficiālajiem ienākumiem, vienīgā atbilde bija: „Satversmes aizsardzības biroja amatpersonu gada ienākumu deklarācijas tiek iesniegtas un pārbaudītas atbilstoši likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajai kārtībai.”
SAB vadība kategoriski nevēlējās ne uz vienu jautājumu saistībā ar Sparāna darījumu – ne uz jautājumu, vai tā atbalsta šādus savu darbinieku veiktus darījumus, uzrādot fiktīvas darījumu cenas un vai arī paši SAB vadības pārstāvji ir veikuši šādus darījumus, ne uz jautājumu, cik vēl SAB darbinieki pēdējos piecos gados ir veikuši nekustamā īpašuma darījumus, īpašumus iegādājoties par cenām, kas vairākkārt zemākas par tirgus cenām, ne uz jautājumu, vai, pēc SAB vadības domām, šādi darījumi veicina SAB reputāciju un uzticību šai iestādei.
Saskaņā ar SAB vadības skaidrojumu jebkāda informācija par to, kāds ir SAB darbinieka Sparāna oficiālais atalgojums, esot klasificēta atbilstoši MK noteikumiem Nr.887 "Valsts noslēpuma objektu saraksts". Taču īpaši skaidri uz Sparāna īpašo statusu SAB norādīja tas, ka saskaņā ar SAB vadības skaidrojumu par valsts noslēpumu un klasificētu informāciju esot uzskatāmas pat atbildes uz šādiem jautājumiem:
„Vai SAB darbinieka Aigara Sparāna rīcība pēdējā gada laikā ir atbildusi SAB ētikas kodeksa normām?
Vai SAB vadība pēdējā gada laikā ir izvērtējusi SAB darbinieka Aigara Sparāna rīcības un uzvedības atbilstību SAB ētikas kodeksa normām? Ja jā, kāds ir izvērtējuma rezultāts?
Kāds ir SAB vadības viedoklis - vai nacionālās drošības iestādē ir atbalstāmas darbinieku romantiskas attiecības? Vai šādas attiecības neapdraud informāciju, kas ir nacionālās drošības iestādes rīcībā?”