Iesaki rakstu: 
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis nevēlas sniegt nekādus skaidrojumus par to, kādu iemeslu dēļ viņš pievienojies tai augstāko amatpersonu plejādei, kuras savu nodokļu maksātāju apmaksāto darba laiku izmanto privātu lietu kārtošanai.
Aizvadītajā otrdienā pēc pulksten 14.30 SAB direktoru, pacietīgi gaidot savu rindu, varēja vērot visi SEB bankas filiāles apmeklētāji Rīgā, K. Valdemāra ielas Rimi lielveikalā. Šī filiāle ir vistuvāk J. Maizīša darbavietai, kas, kā zināms, atrodas Miera ielā.
Nebija nekādu šaubu, ka kādreizējais ģenerālprokurors, tagadējais SAB direktors bankas filiālē darba laikā ir ieradies, lai kārtotu savas personiskās lietas. No J. Maizīša iepriekšējo gadu deklarācijām ir arī redzams, ka viņš vismaz iepriekš ir bijis tieši SEB bankas klients.
Šī bankas filiāle visas darba dienas strādā no 9 rītā līdz 20 vakarā un ir atvērta arī sestdienās, kas nozīmē, ka SAB direktoram bija visas iespējas savas privātās lietas nokārtot arī ārpus darba laika.
Tomēr J. Maizītis šonedēļ atteicās atbildēt uz jautājumu, kāpēc viņš izvēlējies banku savu personisko vajadzību dēļ apmeklēt darba dienā un nevis pēc darba laika beigām vai brīvdienās.
Tāpat SAB direktors nevēlējās atbildēt, vai šādu darba laika izmantošanu privātām vajadzībām praktizē regulāri un vai gatavojas atmaksāt budžetā algu, kas viņam no nodokļu maksātāju līdzekļiem aprēķināta par šo laiku.
„Satversmes aizsardzības biroja direktors publiskus komentārus par savu
dienesta pienākumu izpildes laika organizāciju nesniegs,” – tas bija viss, ko J. Maizīša vietā atbildēja anonīma SAB amatpersona.
SAB norādīja, ka saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu J. Maizītis „atrodas dienesta attiecībās” un ka dienesta pienākumu izpildes laika organizāciju nosaka šī likuma 35.pants.
Tiesa, no SAB minētā likuma panta izriet, ka tieši J. Maizītis kā SAB direktors ir tā persona, kas kā valsts drošības iestādes vadītājs nosaka „amatpersonu dienesta pienākumu izpildes laika organizāciju un uzskaiti”, tātad – arī to, kad viņš vēlas izmantot darba laiku savām personiskajām vajadzībām.
Raksts pirmoreiz publicēts diena.lv.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
