SAB direktors par „Astoņkāji”: tā ir vēršanās pret tiem, kas mēģina kaut ko izdarīt
PIETIEK01.04.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Tā ir vēršanās tomēr pret tiem, kas mēģina kaut ko izdarīt, izmeklēt lietas, izstrādāt smagas lietas, kur ir lielas naudas,” – šādi Satversmes aizsardzības (SAB) biroja direktors Jānis Maizītis piektdien Latvijas radio pēc ilgākas izvairīšanās raksturoja šajās dienās iespaidīgā tirāžā iznākušo avīzi Astoņkājis, kurai kā izdevēja uzrādīta kāda nepazīstama fiziska persona un kurā publicēta arī virkne skandalozu faktu par tiesībsargāšanas iestāžu, tostarp paša SAB darbiniekiem. Publicējam to sarunas daļu, kas bija veltīta tieši Astoņkājim.
Aidis Tomsons: Es jautāšu šādi, Maizīša kungs. Vai šādi, vai SAB uzmana tādu lietu kā tādu anonīmu, milzīgu tirāžu lielu izdevumu, kuriem acīmredzot vienmēr ir kāds pasūtītājs, ir kāds, kas maksā, un arī noteikti kādi noteikti mērķi, ko ar šādiem izdevumiem grib panākt. Mums ir bijuši īstenībā vairāki šādi gadījumi Latvijā. Cik daudz SAB par tādiem interesējas?
Jānis Maizītis: Varbūt jau aci iemetam gan avīzēs, gan arī dažādās anonīmās publiskās aktivitātēs. Protams, no tāda viedokļa, ja ir runa par amatpersonām, arī tādās vienkāršās lietās, vai tā ir taisnība, ko raksta, vai tie ir meli, vai tā ir vēršanās pret tām amatpersonām, kas mēģina uzturēt tiesisko kārtību, vēršas pret organizētās noziedzības grupējumiem, pret dažādām ēnu ekonomikas, ēnu ekonomikas izpausmēm, kādas tās, protams, arī Latvijā ir. Jo, protams, šāda veida publiski izdevumi maksā naudu, tad ir jautājums, cik tā nauda ir liela, tas arī tā kā mūs interesē, kādēļ tāda nauda tiek tērēta, jo liela nauda par velti netiek tērēta, grib sasniegt kādus mērķus, no tāda viedokļa mēs, protams, pievēršam uzmanību.
Aidis Tomsons: Tad jūs faktiski arī zināt parasti, kas pasūta un ko grib sasniegt.
Jānis Maizītis: Es teiktu, ka pāri par 90% situācijās jā.
Aidis Tomsons: Ko jūs ar šo informāciju? Palīdzat nodot kaut kādiem, kurus tas tieši ietekmē?
Jānis Maizītis: Pirmkārt, mēs paši izdarām secinājumus, lai nekļūdītos vispirms jau amatpersonu rīcības novērtējumā. Tas ir tas galvenais, kādēļ. Tad mēs neapšaubāmi pievēršam šādām publikācijām vērību. Jā, tas ir arī galvenais.
Aidis Tomsons: Esat arī kļūdījušies kādreiz, secinājuši pēc tādas anonīmas izdevuma, ka esat kļūdījušies personas izvērtējumā.
Jānis Maizītis: Nu, es nē šajos pēdējos trīs gados es tādas būtiskas kļūdas neatceros.
Aidis Tomsons: Vai Latvijā līdz ar to, ņemot vērā, ka te varētu būt arī kādas ekonomisku grupējumu cīņas, jo šī informācija ir jāizmeklē drošībsargājošām iestādēm, mēģinot saprast.
Jānis Maizītis: Aptuveni jau daudzmaz ir skaidrs. Skaidrs, kas notiek un kā tā nauda tiek tērēta. Varbūt tas būtu tāds aicinājums netērēt lieki, jo diez vai…
Aidis Tomsons: Jūs sakāt lieki…
Jānis Maizītis: Jā (smejas), vismaz nu mūsu nostāju tas nevar ietekmēt. Te ir skaidri redzams, ka tā ir vēršanās tomēr pret tiem, kas mēģina kaut ko izdarīt, izmeklēt lietas, izstrādāt smagas lietas, kur ir lielas naudas, jā, tā vispārīgi varētu...
Baiba Strautmane: Izraidītas valstij kaitīgas personas.
Jānis Maizītis: Gan, gan. Gan, gan. Es, mēs saskatām vairākus virzienus, kas...
Romāns Meļņiks: Ja par kādu amatpersonu parādās informācija, vienalga, vai tas ir kādā anonīmā izdevumā vai no oficiāliem avotiem, vai tas kaut kādā veidā var ietekmēt amatpersonas pielaides valsts noslēpumam? Parasti mēs dzirdam, ka pielaides tiek kaut kādos periodos, ka mainās statusi vai kad amatpersonai beidzas pilnvaras, vai kaut kad pa vidu jūs pārbaudiet?
Jānis Maizītis: Pati anonīmu publikāciju noteikti, nē, mēs paši ar savām iespējām un resursiem pārbaudām, mēs uzdodam arī... mums ir iespēja intervēt amatpersonu, uzdot jautājumus, un te ļoti daudz ko var noskaidrot.
Romāns Meļņiks: Bet jūs kaut kad termiņa vidū, kad ir pilnvaras līdz četriem gadiem, divu gadu vidū jūs varat pārtraukt?
Jānis Maizītis: Jā. Mēs varam pārtraukt, jo tas noteiktais termiņš vai gadu skaits nenozīmē, ka drošības iestādes tagad piecus gadus nepievērš nekādu uzmanību. Jebkurā brīdī var sākt ārkārtas pārbaudi un galu galā eksistē šis mehānisms, ja redzams, ka ir tiešām tāda informācija vai kritēriji, kas liecina, ka tā atļauja strādāt ar valsts noslēpumu ir jāliedz, tad tiek pieņemts lēmums par anulēšanu, tas var notikt pēc pusgada, gada, trijiem. Tur nav nekādu termiņu ierobežojumu. Kritērijs ir kāda ir šī informācija. Pārbaudīta. Un kādi ir šie fakti vai riski.
Baiba Strautmane: Vēl pagājušogad mums bija pilna informācijas telpa, viļņojās par pielaižu tematu, ka tiek pārkāptas cilvēktiesības, un cilvēkiem tiek skarbi darīts pāri, cilvēki solījās doties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Šobrīd tāds liels klusums valda. Vai jums ir zināms, kas tur notika? Cik cilvēktiesību tiesas mūs gaida un cik teorētiski varētu konstatēt kādus cilvēktiesību pārkāpumus. (..)
Aidis Tomsons: Man te ir vairāki jautājumi par lapu, ko mēs sākotnēji pieminējām. Par šo anonīmo lapu, ka viņi aicina jūs pievērst uzmanību šai lietai vairāk.
Jānis Maizītis: Nē, nē, es jau teicu, mēs pievēršam. Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka es vismaz saskatu šajās fotogrāfijās vairākus tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, kuri tieši ir tie, kas mēģina cīnīties ar noziedzību.
Aidis Tomsons: Vai, jūsuprāt, tie, kas izplata, pretendē uz žurnālistiku, vai viņi paši neriskē šādā veidā?
Jānis Maizītis: E, fff (smaga nopūta). Nu, lai nu paši domā. Jāsaka, pārāk atklātām kārtīm.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
