"Ryanair" uzrunājis Satiksmes ministriju, vēloties turpināt privileģēto Šlesera laika līgumu
PIETIEK02.06.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair, kurai jau nākamā gada martā beigsies pirms 10 gadiem satiksmes ministra Aināra Šlesera laikā noslēgtais līgums, kas garantē neticami zemu maksu par Starptautiskās lidostas Rīga un Latvijas Gaisa satiksmes pakalpojumiem, vērsusies Satiksmes ministrijā, cerot uz labvēlīgās politikas turpināšanos, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) apgalvo, ka “ārpus noteikumiem nevienam īpašas atlaides piemērotas netiks”. Tomēr Ryanair kā spiediena instrumentu sarunās izmanto Latvijai nelabvēlīgo Londonas šķīrējtiesas spriedumu.
Ryanair pagaidām nav darījis neko, lai panāktu Londonas šķīrējtiesas sprieduma atzīšanu Latvijas tiesā. Līdz ar to šī Latvijas pusei nelabvēlīgā sprieduma izpilde faktiski nav sākta, tādēļ jau sākotnēji tika prognozēts, ka Ryanair šis spriedums pirmkārt vajadzīgs kā arguments gaidāmajās sarunās par nākotnes nosacījumiem pēc īpaši izdevīgā Šlesera laika līguma beigām. Spriedums paredz 802 000 eiro lielu kompensāciju par labu Ryanair, kā arī atbrīvo šo lidsabiedrību no aptuveni 2 miljonu eiro liela parāda lidostai par neapmaksātajiem pakalpojumiem.
2004. gadā noslēgtā līguma termiņš beidzas 2015. gada 31. martā. To Ryanair noslēdza ar lidostu Rīga, un, kā apstiprināja Pietiek citētais Londonas šķīrējtiesas spriedums, līguma noslēgšana un vēlākā grozīšana notikusi ar toreizējā satiksmes ministra Šlesera tiešu iejaukšanos. Satiksmes ministrijā (SM), kas ir lidostas Rīga valstij piederošo kapitāldaļu turētāja, jau saņemta vēstule no Ryanair, kurā zemo cenu lidsabiedrība pauž cerību, ka arī pēc nākamā gada 31. marta tā varēs turpināt izmantot lidostas pakalpojumus par vienotu maksu – 4,5 eiro par apkalpoto pasažieri, kas ir diskriminējoši zema cena, salīdzinot ar citu lidsabiedrību maksām.
Satiksmes ministrs Anriks Matīss (Vienotība) uz Pietiek jautājumu, vai saņemta šāda Ryanair vēstule, tiešu atbildi nesniedz, bet uzsver, ka ar īru lidsabiedrības pārstāvjiem šajā sakarā nav ticies. Matīss arī sola, ka Šlesera laika atlaižu politika netiks turpināta. “Lidostas tarifus nosaka Ministru kabineta noteikumi, kuru ietvaros tiek visām kompānijām piedāvāta vienota pieeja. Ārpus noteikumiem nevienam īpašas atlaides piemērotas netiks,” apgalvo satiksmes ministrs.
SM amatpersonas Pietiek prognozē, ka tuvākajos mēnešos notiks intensīvas sarunas ar Ryanair, jo zemo cenu lidsabiedrības aiziešanu no Rīgas neviens nevēloties. Vienlaikus citu zemo cenu lidsabiedrību - kā Wizz Air - ienākšana Rīgā uz citiem, mazāk privileģētiem noteikumiem, rādot, ka Ryanair cerības uz līdzšinējo nosacījumu turpināšanos nav ekonomiski pamatotas.
Runa ir par Šlesera laikā 2004. gadā noslēgtajā un 2007. gada 10. decembrī arī Šlesera laikā grozītajā līgumā starp Ryanair un lidostu Rīga ietvertajiem nosacījumiem. Līgumā noteikts, ka maksā, ko Ryanair uzņemas pret lidostu Rīga, ietilpst gan virszemes lidlauka apkalpošanas maksa, gan maksa par aeronavigācijas pakalpojumiem termināļu zonā, gan "jebkuri citi nodokļi, nodevas un maksas, kas attiecas uz Ryanair pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem lidostā Rīgā, kuras jau eksistē vai, kuras nākotnē ieviestu valsts vai lidosta". 2007. gada 10. decembrī attiecībā pret citām lidsabiedrībām jau tā netaisnīgais līgums tika izgrozīts vēl vairāk par labu Ryanair, nu jau nosakot, ka lidostai jāsedz starpība, ja faktiskās Ryanair apkalpošanas izmaksas pārsniedz jau tā zemo 4,5 eiro maksu par pasažieri.
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
