Ryanair „padzīšana” no Rīgas lidostas apsvērta airBaltic interesēs
B. Rulle22.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai arī starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdis, ar satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) gādību amatā nokļuvušais ZZS biedrs Arnis Luhse paziņojis, ka lidosta neplāno atteikties no pakalpojumu sniegšanas zemo cenu aviokompānijai Ryanair, nav tā, ka lidosta vadība un ministram pietuvinātas personas nebūtu pētījušas iespējas, kā Ryanair glīti „pārcelt” uz Tukuma lidostu.
Interese par Ryanair pārcelšanu uz Tukumu lidostu tiek saistīta gan ar Bertolta Flika vadītās nacionālās lidsabiedrības airBaltic interesēm saimniekot Rīgas lidostā, gan ar iespējām lauzt lidostai neizdevīgo līguma ar Ryanair, kuru savulaik noslēdza bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) un kurš Ryanair vēl četrus gadus paredz lidostas nodevu un pakalpojumu lielas atlaides.
Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, interese par īru zemo cenu lidsabiedrības „padzīšanu” no Rīgas lidostas pagaidām nav izrādīta oficiālajā Satiksmes ministrijas līmenī, taču par šādu iespēju un Šlesera slēgtā līguma ar Ryanair laušanu esot interesējušies gan lidostas Rīga, gan Latvijas Gaisa satiksmes pārstāvji, gan ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Artis Stucka.
Īpaši neapmierināta ar līgumu, kas noslēgts ar Ryanair, ir airBaltic, jo tai atbilstoši likumdošanai jāmaksā krietni augstākas lidostas nodevas nekā to paredz ar Ryanair noslēgtais līgums. Līdz ar airBaltic neapmierinātību ideja par to, ka Ryanair varētu pārcelt uz Tukuma lidostu, radusies jau pērn. Kuluāru sarunās tā aktualizējās šā gada sākumā. Pietiek zināms, ka satiksmes ministram pietuvinātu personu lokā Ryanair „pārcelšana” uz Tukuma lidostu apspriesta kā vienīgais risinājums, lai izbeigtu Šlesera noslēgto līgumu.
Tiesa, Pietiek arī zināms – kaut gan sarunām Ryanair par Šlesera parakstītā līguma izmaiņām deleģēts ne viens vien lidostas un ministra sūtnis, pagaidām īru lidsabiedrība nav piekritusi nekādām līguma izmaiņām un lidojumu pārcelšanai uz Tukuma lidostu. Līdz ar to vienīgais ceļš, kādu satiksmes ministrs un lidosta varētu iet, ir Šlesera noslēgtā līguma ar Ryanair laušana, taču tas ticis esot nereāli, jo no īru lidsabiedrības puses draud ar vairāku miljonu latu lielām soda sankcijām, kā arī Ryanair pilnīgu aiziešanu no Latvijas un pāriešanu uz Kauņas lidostu.
Pietiek jau rakstījis, ka Šlesera kā satiksmes ministra 2004.gada jūlijā parakstītais, slepenais līgums ar Ryanair šai īru lidsabiedrībai noteica lielas lidostas pakalpojumu atlaides un ļāva ietaupīt, iespējams, pat vairākus miljonus latu, tādējādi nodarot zaudējumus valstij un valsti piederošajai lidostai Rīga.
Slepenajā līgumā noteiktā samaksa par Ryanair lidmašīnu apkalpošanu lidostā Rīga bija 500 reižu mazāka nekā oficiālajā līgumā. Tas ir - 500 eiro vietā zemo cenu aviokompānijai atbilstoši slepenajam līgumam par lidmašīnu apkalpošanu lidostai bija jāmaksā viens eiro. 2009.gada 27.janvārī valsts kontroliere Inguna Sudraba intervijā Latvijas radio paziņoja, ka, piemērojot atlaides, 2007.gadā lidosta Rīga nav guvusi vairāk nekā 11 miljonu latu ieņēmumus.
Uz līguma ar Raynair ir gan Šlesera paraksts, gan toreizējā lidostas šefa Dzintara Pomera paraksts. Lidosta informējusi, ka 2007.gada beigās panākta vienošanās, ka šajā līgumā noteiktās cenas ir mainītas, taču Pietiek zināms, ka tās tomēr ir krietni zemākas nekā citām lidsabiedrībām, to vidū arī airBaltic.
Šlesers atlaižu līguma parakstīšanu ar Ryanair skaidrojis ar nepieciešamību veicināt gan šīs īru lidsabiedrības ienākšanu Latvijā, gan tūristu skaita palielināšu.
Tieši apelējot ar Ryanair līgumu, kas paredz būtiskas atlaides, airBaltic argumentējusi to, kāpēc nemaksā lidostai Rīga tik lielu nodevu, kādu to paredz MK noteikumi. Tāpēc izveidojies vairāku miljonu latu lielais airBaltic parāds lidostai.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
