Runas par to, ka „airBaltic” turpmāk varēs iztikt bez valsts atbalsta, ir klaji meli, satiksmes ministrs melo
Aivars Strakšas*30.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas ir labi, ka airBaltic zaudējumi sarukuši trīs reizes, tomēr līdz optimismam tālu. Ja uz gada sākumu pašu kapitāls bija palicis tikai 14 miljonu EUR, tad pēc šī gada pirmā pusgada rezultātiem, tas ir negatīvs - mīnus 47 miljoni EUR.
Piešķirto 90 miljonu EUR līdz gada beigām visdrīzāk, ka nepietiks, un sabiedrības kapitāls būs atkal negatīvs. Labākajā gadījumā ap nulli. Nez kā ir ar kovenantēm obligāciju daļā? Vai tik obligācijas nepaprasīs dzēst pirms laika, vai arī būs jāpalielina procentu maksājumi, kuri jau tā ir dramatiski.
Plus visam tam lidmašīnu iegādes plāns - 50 gabali par 5,5 miljardiem USD (pēc airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Aleksandra Gausa paustās informācijas). Jāpaskatās arī valūtas kursu svārstības EUR/USD - 2018. gads un tagad. Cik saprotu, tad atlikusi ir 21 lidmašīna. Patiešām visas 50 šobrīd ir vajadzīgas un noslogojamas? Izskatās pavisam nopietni.
Runas par to, ka airBaltic turpmāk varēs iztikt bez valsts atbalsta, ir klaji meli. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits melo. Arī Gauss raksta biznesplānus, lai izmānītu naudu no valsts un nomierinātu kreditorus, nevis sniedz patiesu informāciju.
No otras puses, negribu kategoriski teikt, ka jāļauj airBaltic nobankrotēt. Taču ir jāizvērtē reālais stāvoklis bez nevajadzīgiem izskaistinājumiem. 2018. gadā, uzņemoties nesamērīgas saistības, Gauss riskēja. Cerēja, ka krīzes nebūs. Kļūdījās.
Mēdz teikt, ka tas, kurš neriskē, nedzīvo Jūrmalā, taču šai parunai ir arī cita puse, par kuru parasti nerunā. Kas notiek tad, ja riskē un kļūdies? Kur tad ir tas profesionālisms, kurš izmaksā 700 tūkstošus EUR gadā?
Un šobrīd par to maksā jau valsts budžets uz skolotāju un mediķu rēķina, kuriem nevar atrast iespējas algu palielinājumam. Bet airBaltic - bez problēmām. Kaut kas tur nav tīrs.
* Bijušais Latvijas Dzelzceļa viceprezidents
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
