
Runas par to, ka „airBaltic” turpmāk varēs iztikt bez valsts atbalsta, ir klaji meli, satiksmes ministrs melo
Aivars Strakšas*30.08.2021.
Komentāri (0)
Tas ir labi, ka airBaltic zaudējumi sarukuši trīs reizes, tomēr līdz optimismam tālu. Ja uz gada sākumu pašu kapitāls bija palicis tikai 14 miljonu EUR, tad pēc šī gada pirmā pusgada rezultātiem, tas ir negatīvs - mīnus 47 miljoni EUR.
Piešķirto 90 miljonu EUR līdz gada beigām visdrīzāk, ka nepietiks, un sabiedrības kapitāls būs atkal negatīvs. Labākajā gadījumā ap nulli. Nez kā ir ar kovenantēm obligāciju daļā? Vai tik obligācijas nepaprasīs dzēst pirms laika, vai arī būs jāpalielina procentu maksājumi, kuri jau tā ir dramatiski.
Plus visam tam lidmašīnu iegādes plāns - 50 gabali par 5,5 miljardiem USD (pēc airBaltic valdes priekšsēdētāja Martina Aleksandra Gausa paustās informācijas). Jāpaskatās arī valūtas kursu svārstības EUR/USD - 2018. gads un tagad. Cik saprotu, tad atlikusi ir 21 lidmašīna. Patiešām visas 50 šobrīd ir vajadzīgas un noslogojamas? Izskatās pavisam nopietni.
Runas par to, ka airBaltic turpmāk varēs iztikt bez valsts atbalsta, ir klaji meli. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits melo. Arī Gauss raksta biznesplānus, lai izmānītu naudu no valsts un nomierinātu kreditorus, nevis sniedz patiesu informāciju.
No otras puses, negribu kategoriski teikt, ka jāļauj airBaltic nobankrotēt. Taču ir jāizvērtē reālais stāvoklis bez nevajadzīgiem izskaistinājumiem. 2018. gadā, uzņemoties nesamērīgas saistības, Gauss riskēja. Cerēja, ka krīzes nebūs. Kļūdījās.
Mēdz teikt, ka tas, kurš neriskē, nedzīvo Jūrmalā, taču šai parunai ir arī cita puse, par kuru parasti nerunā. Kas notiek tad, ja riskē un kļūdies? Kur tad ir tas profesionālisms, kurš izmaksā 700 tūkstošus EUR gadā?
Un šobrīd par to maksā jau valsts budžets uz skolotāju un mediķu rēķina, kuriem nevar atrast iespējas algu palielinājumam. Bet airBaltic - bez problēmām. Kaut kas tur nav tīrs.
* Bijušais Latvijas Dzelzceļa viceprezidents
Pārpublicēts no Facebook





Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
Pašreizējā varas sistēma ir ienaidnieks latviešu tautai. Nav svarīgi, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar likumā vai politiskajās teorijās rakstīto. Jāskatās ir uz darbiem un faktisko rezultātu.
Kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarunās ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) apņēmusies meklēt papildu finansējumu sporta nozarei, neviens nav īpaši pievērsis īpašu uzmanību, kā nodokļu maksātāju līdzekļi tikuši izlietoti līdz šim, un šeit varam runāt par IZM pakļautībā esošo Murjāņu Sporta ģimnāziju.
Šorīt pēc plkst. 8.00 LR1 noklausījos Re:Baltica pētījuma secinājumus. Neatstāstīšu gari, ir jānoklausās, lai saprastu, kā var melot. Bet divas lietas aprakstīšu, lai būtu interese paklausīties.