Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā varas elites leksikā parādījies jauns jēdziens – konsolidācijas nogurums. Savos izteikumos to iekļāvuši visi trīs visaugstākie par valsts finansēm atbildīgie – premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Sociologi uzskata, ka šie paziņojumi patiesībā ir pašas varas elites atzīšanās nogurumā, bezspēcībā, ideju trūkumā un faktā, ka nonākuši strupceļā. Pēc sociologu domām, ar skaistām runām uz brīdi ir iespējams panākt pozitīvu sabiedrības noskaņojumu, bet, ja pēc tam neseko redzami rezultāti – vilšanā ir dubultliela.

Aigars Freimanis (attēlā), sociologs:

„Tēlainā un emocionālā apzīmējuma „konsolidācijas nogurums” parādīšanās politiskās elites leksikā ir nepārprotama varas atzīšanās bezspēcībā, ideju trūkumā un tajā, ka viņi patiesībā neredz, kā izkļūt no situācijas. Tā ir atzīšanās, ka risinājuma nav. Visas sarkanās līnijas un lobiju mehānisms paralizē spēju pieņemt lēmumus. Daudz piesauktās strukturālās reformas nav devušas tos rezultātus, lai, saglabājot līdzšinējo politikas veidošanas modeli, būtu iespējama ekonomikas attīstība. Tādēļ ir ērti runāt par konsolidācijas nogurumu, jo šo izjūtu pašreiz sabiedrībai ir viegli atpazīt.

Tas jau nav tāds nogurums, kuru var mērīt ar taukskābju saturu muskuļos vai pretestības spēju ņūtonos. Nogurums ir tas, ka varas elite nespēj piedāvā izeju no situācijas un arī sabiedrība diez vai var radīt izeju no situācijas.

Ir divi pārmetoši argumenti, kurus sabiedrība nespēj uz sevi attiecināt. Pirmais ir Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča uzstājīgi atkārtotais, ka mēs ik dienu tērējam 2,5 miljonus nenopelnītas naudas. Diez vai iedzīvotāji jūtas par to atbildīgi, jo katrs taču tērē tikai to, kas viņam ir. Turklāt arī pats šā pārmetuma izteicējs nav tas, kurš var sūkstīties par zemiem ienākumiem, un ja vēl atceramies, kā tur bija ar viņa algas samazināšanu...

Otrs pārmetums ir zemais darba ražīgums. Protams, starptautiskie salīdzinājumi rāda, ka pasaules attīstītajās valstīs cilvēki vienas stundas laikā panāk augstāku rezultātu nekā Latvijā, taču diez vai kāds jūtas savā darbā nepietiekami daudz un atbildīgi strādājis. Līdz ar to mums iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir zemāks ne jau cilvēku slinkuma vai neprasmes dēļ. Problēma ir parazītiskajās un pusparazītiskajās institūcijās, kas piesūkušās klāt IKP veidotājiem, neražojošās struktūras ne tikai valsts pārvaldē, bet arī privātajā biznesā.

Un tas viss rezultējas arvien lielākā nepatikā pret varu. It īpaši no tiem, kuri strādā valsts struktūrās un tā dēvētajos treknākajos gados labticīgi paļāvās - labi, alga būtiski neaugs, bet arī nesamazināsies, un uzņēmās saistības, rēķinoties, ka alga jau mazāka nekļūs. Bet tad šī pārliecība zuda. Tagad, pat ja cilvēks objektīvu iemeslu dēļ nespēj pildīt saistības, viņam liek justies vainīgam – ko grābi kredītus, vai tad nezināji, ka var būt krīze. Šajā situācijā viņam vai nu jādodas peļņā uz ārzemēm, vai jāmeklē iespēja piepelnīties otrā darbā. Vēl kā iespējams risinājums ir pilnīga vienaldzība vai došanās pelēkajā zonā, nemaksājot nodokļus, vai pavisam galējs risinājums – noziegums. Un to parāda notikumi Jēkabpilī.

Es neattaisnoju noziedzniekus, bet ir jāsaprot, ka tā ir visas sistēmas degradācija, un politikās elites pieķeršanās poētiskam savas neizdarības skaidrojumam nav attaisnojama.”

Arnis Kaktiņš, sociologs:

„Tas, ka politiķi sāk runāt par konsolidācijas nogurumu, skaidri parāda, ka viņi paši no šī procesa ir noguruši. Lai gan manā rīcībā nav aptauju datu, kas to apstiprinātu, taču pieņemu, ka arī sabiedrība no šā jēdziena jau ir nogurusi. Šķiet, ka pirms pusotra gada vārds „konsolidācija” un ar to saistīti jautājumi izsauca daudz lielāku sabiedrības interesi nekā tagad.

Strukturālas reformas, izglītības sistēmas reforma, konsolidācija – šie ir tādi novazāti jēdzieni, kuriem jau zūd jēga un saturs. Diez vai sabiedrība ieklausās, ja ilgstoši runā, bet nekas nenotiek. Par konsolidāciju gan tā nevar teikt, tur mums nodokļus laiku pa laikam pieliek klāt, bet kopumā šie jēdzieni sākt degradēties.

Ir tāda latviešu tautas pasaka par aitu ganu, kuram ganībās kļūst garlaicīgi, viņš sāk kliegt – vilks aitās! Saskrien visi ciema ļaudis, un viņam vairs nav garlaicīgi. Tā viņš laiku pa laikam izklaidējas, bet tad, kad tiešām ir vilks aitās un viņš kliedz, neviens vairs nenāk. Morāle šeit ir ļoti vienkārša – mūsu politiķiem nevajag bez vajadzības lietot vārdus, jo tad tos ar laiku vairs nedzird.

To apliecina arī sabiedriskās domas pētījumi. Vēl līdz pērnā gada jūlijam DnB Nord Latvijas barometra sabiedrības kopējā noskaņojuma līkne gāja uz augšu, lielā mērā pateicoties politiķu un ekspertu retorikai, ka situācija uzlabojas – IKP iet uz augšu, bezdarbs uz leju, eksports pieaug, u.tml. Līkne liecina, ka cilvēki tam ticēja un noskaņojums uzlabojās. Bet kopš augusta redzam, ka noskaņojums praktiski stāv uz vietas. Nedaudz izkustējās ap vēlēšanām – uzreiz pēc vēlēšanām uz vienu mēnesi noskaņojums uzlabojās, parādījās cerības, bet tad tās ļoti ātri izplēnēja.

Kopumā sabiedrības noskaņojums ir raksturojams kā ļoti depresīvs un kopš jūlija praktiski nav mainījies. Līdz ar to var redzēt, ka ar runāšanu var šo noskaņojumu kādu laiku uzlabot, bet, ja tam neseko reālas, redzamas un taustāmas pārmaiņas, tad tikai ar runāšanu to nemitīgi celt nav iespējams. Ja IKP pieaug uz papīra (nevis iedzīvotāju makos) un bezdarbs sarūk tikai statistikas ailēs, bet savu paziņu lokā cilvēks neredz, ka kāds bezdarbnieks būtu dabūjis darbu vai kādam būtu palielināta alga, tad skaistajām runām ticības vairs nav.

Aptauju dati liecina, ka iespējas, ko dod dekoratīva runāšana, tika izsmeltas jau pērnā gada vasarā.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...