Rubesai skaidri likts saprast, ka rudenī viņai amats jāatstāj, jau tiek meklēts jauns „Rail Baltica” vadītāja meklētājs

Kā liecina 15. jūnijā paklusām izsludinātā iepirkuma „Vadības meklēšanas pakalpojumi” dati, līdz 28. jūnijam bija iespējams iesniegt piedāvājumus uzņēmumiem, kas vēlētos meklēt „kandidātus kopuzņēmuma RB Rail AS galvenā izpilddirektora, valdes priekšsēdētāja amatam Igaunijā, Lietuvā, Latvijā, Somijā un Polijā”. Cik un kādi piedāvājumi iesniegti, pagaidām nav zināms.

Šā gada 1. februārī triju Baltijas valstu kopīgi izveidotās akciju sabiedrības RB Rail AS Lietuvas un Igaunijas dalībnieki izteica neuzticību B. Rubesai kā uzņēmuma vadītājai, un pēc īsas pauzes B. Rubesa atbildēja ar šķietami ļoti nopietniem paziņojumiem saistībā ar kopuzņēmuma pārvaldē notiekošo.

B. Rubesa publiski pavēstīja, ka vārdā nenosauktas personas „no augšas” esot iejaukušās uzņēmuma iepirkumu procesos un ka tāpat „no augšas” esot izdarīts spiediens uz uzņēmuma valdi, lai tā pieņemtu, iespējams, valstij neizdevīgus un kaitējošus lēmumus,

Tāpat RB Rail AS vadītāja paziņoja, ka vārdā nenosauktas personas esot iejaukušās uzņēmuma valdes locekļu atlases procesā un arī mēģinājušas nepieļaut efektīvu Rail Baltica projekta ieviešanu. Taču šiem skaļajiem paziņojumiem turpinājuma nebija, un B. Rubesa neminēja nevienu konkrētu personu, kas būtu vainojama viņas minētajos pārkāpumos.

Pirmais resorisko pārbaudi saistībā ar B. Rubesas paziņojumiem pabeidza Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Slēdzienu, ka augstās amatpersonas paziņojumi ir izrādījušies tukši, KNAB priekšnieks Jēkabs Straume formulēja šādi: „Netika gūts apstiprinājums ziņām, kas norādītu uz iespējami notikušu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma XXIV nodaļā „Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā”.”

Taču daudz nopietnāku un arī ilgstošāku resorisko pārbaudi savas kompetences ietvaros nule ir pabeigusi Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa, kas ir veikusi arī pašas B. Rubesas detalizētu iztaujāšanu

No B. Rubesas Valsts policijai sniegtajiem paskaidrojumiem ir izrietējis tas, kas jau iepriekš bija nojaušams, - ka pēc paziņojuma par atstādināšanu viņa nākusi klajā ar skaļiem paziņojumiem, kuri ir bijuši pilnīgi vai daļēji nepamatoti un krietni pārspīlēti.

Sakarā ar viņas publiski pausto, ka vārdā nenosauktas personas esot izdarījušas spiedienu uz RB Rail AS valdi, lai tā pieņemtu valstij neizdevīgus un kaitējošus lēmumus, B. Rubesa policijai atzinusies - patiesībā runa ir bijusi par to, ka uzņēmuma padome ir kontrolējusi valdes darbošanos.

Amatpersona policijai apgalvojusi, ka domājusi tikai un vienīgi „RB Rail AS padomes lēmumus, kura samērā bieži pieprasa papildu informāciju, skaidrojumus par jebkuru valdes lēmumu, kurš saistīts ar iepirkuma procedūrām un tas noved pie tā ka tiek paildzināta projekta ieviešanas gaita”.

Arī sakarā ar viņas publiski pausto informāciju par to, ka nenosauktas personas it kā esot iejaukušās RB Rail AS iepirkuma procesos, B. Rubesa policijai atzinusi, ka patiesībā „individuālu spiedienu no Latvijas vai Igaunijas valsts amatpersonām iepirkumu jautājumos līdz šim nav izjutusi”.

Runa esot bijusi tikai un vienīgi par to, ka divi Lietuvas pārstāvji – uzņēmuma padomes locekļi vēlējušies „iepazīties ar iepirkuma dokumentāciju pirms šīs dokumentācijas apstiprināšanas un izsludināšanas likumā noteiktajā kārtībā”, turklāt „Lietuvas likumdošana viņiem neliegtu iepazīties ar šādiem materiāliem, jo visa dokumentācija ir publiski pieejama”.

Pēc lēmuma par atstādināšanu B. Rubesa publiski bija izteikusies arī par mēģinājumiem nepieļaut efektīvu Rail Baltica projekta ieviešanu, taču paskaidrojumos policijai par par šo tēmu amatpersona varējusi minēt tikai savus iebildumus pret uzņēmumā noteikto kārtību līgumu slēgšanā un iepirkuma procedūru rīkošanā.

Visbeidzot ir izrādījies, ka arī par it kā notikušo „iejaukšanos RB Rail AS valdes locekļu atlases procesā” B. Rubesa policijai varējusi tikai norādīt uz savu neapmierinātību ar to, kā uzņēmuma akcionāri un padome ir lēmuši par „organizācijas lielumu, kā arī galveno amatpersonu atlasi”.

Ņemot vērā gan šos skaidrojumus, gan arī B. Rubesas apliecinājumu, ka „sakarā ar publiski pausto informāciju viņai nav bijis nodoms celt neslavu nevienai personai”, Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē pieņemts lēmums saistībā ar viņas izteikumiem kriminālprocesu nesākt.

Kā zināms, 22. martā RB Rail AS padome nolēma tomēr neatlaist B. Rubesu no amata, kas viņai pērn ienesis vairāk nekā 96 tūkstošus eiro (līdz ar gandrīz 27 tūkstošiem eiro AS Latvenergo padomes locekles amatā). Viņas pilnvaru termiņš beidzas šā gada oktobrī.

Novērtē šo rakstu: