Rubesa un citi „pazīstami teologi un mācītāji”: mēģinājumi uzspiest vienu ģimenes modeli ir lēts mēģinājums gūt politisko kapitālu
Virkne parakstītāju*13.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs vēršamies pie jums kā Latvijas tautas priekšstāvjiem, kuru uzdevums ir aizstāvēt ikviena Latvijas sabiedrības locekļa vajadzības. Satversmes preambulā teikts, ka “ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats”, tāpēc vēlamies izteikt savus argumentus pret Nacionālās apvienības iesniegtajiem Satversmes 110. panta grozījumiem.
Mēs iestājamies pret politiķu mēģinājumu sašaurināt ģimenes definīciju, ignorējot realitāti, ka eksistē dažādas ģimenes formas, un tās pastāvēs neatkarīgi no tā, kas formulēts likumdošanas aktos.
Vienpusīgi centieni uzspiest vienu modeli ir lēts mēģinājums gūt politisko kapitālu, spekulējot ar cilvēku bailēm un aizspriedumiem. Rezultātā tiek pastiprināta spriedze sabiedrībā.
Ģimenes modelis, uz kuru atsaucas likumdošanas izmaiņu iniciatori, gan pasaulē kopumā, gan arī Latvijā, ir veidojies pamazām. Vēsturē neeksistē “zelta laiki”, kuros pastāvēja viens “pareizais” ģimenes modelis. Tā ir vēsturiska fikcija.
Mūsdienās liela daļa bērnu dzīvo nepilnajās vai paplašinātajās ģimenēs. Arī šiem cilvēkiem, tāpat kā jebkuram, ir jādod iespēja justies un būt piederīgiem. Latvija nevar atļauties atstumt un zaudēt savus cilvēkus. Tas nav arī pretrunā ar dažādu konfesiju sociālo teoloģiju – solidaritāti ar marginalizētajiem neatkarīgi no tā vai piekrīt vai nepiekrīt viņu uzskatiem un īstenotajai dzīves praksei. Tam pamatā ir teoloģiskās antropoloģijas pozīcija, ka visi esam Dieva ģimenes locekļi.
Debatēs bieži tiek piesauktas “kristīgās vērtības”, selektīvi izceļot dažus aspektus un noklusējot citus. Šis jēdziens, tāpat kā citi, vienmēr ir kontekstuāls, tāpēc nevienam nav tiesības runāt visu vārdā un piedāvāt neapstrīdamu šī jēdziena definīciju.
Jāatceras, ka nav specifisku kristīgu vērtību. Mīlestība, taisnīgums, līdzcietība – tās ir vērtības, par kurām iestājas cilvēki ar dažādu pārliecību. Šos principus iespējams īstenot dažādos modeļos. Bībele ir daudzbalsīgs dokuments, kurā atspoguļojas pārmaiņas, kādas pasaules vēsturē ģimenes koncepts ir piedzīvojis. Tas ir pakāpenisks ceļš no poligāmijas uz monogāmiju.
Teologi reflektē par to, kā cilvēkmīlestības principus īstenot mūsdienu pasaulē. Tas neizbēgami nozīmē apzināties, ka nav iespējams burtiski pārnest uz mūsdienām pagātnes modeļus. Pat vairums konservatīvu kristiešu to dara selektīvi (piemēram, pieļaujot laulību šķiršanu).
21. gs. redzam, ka cilvēcību un sociālo vienotību apdraud pieaugošais populisms, radikāls nacionālisms un reliģiskais fundamentālisms. Tāpēc vēl jo vairāk ir svarīgi veicināt dialogu starp dažādiem sabiedrības locekļiem un nav pieļaujams, ka Satversme kļūst par cilvēku atstumšanas rīku!
* Dace Balode, LU Teoloģijas fakultātes dekāne, profesore
Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs (Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca), LU Teoloģijas fakultātes docents
Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes (TF) profesors, Anglikāņu baznīcas sv. Pestītāja draudzes diakons
Ivo Rode, mācītājs (Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē (LELBP))
Jāna Jēruma-Grīnberga, Bīskape emerita
Viesturs Kuļikovskis, RTU Rīgas Biznesa skolas padomnieku konventa vadītāja vietnieks
Ieva Salmane-Kuļikovska
Klāvs Bērziņš, LELBP Vācija apgabala prāvests
Normunds Titāns, LU Teoloģijas fakultātes profesors
Laima Geikina, LU Teoloģijas fakultātes profesore
Ieva Puriņa, LELBP Latvijas apgabala prāveste
Dr. Urzula Glīneke
Rinalds Gulbis, Beļģijas latviešu ev.lut. draudzes mācītājs
Baiba Anda Rubesa, RFactor SIA valdes locekle, SSE padomes locekle
Nelda Kikjauka, LU Teoloģijas fakultātes izpilddirektore
Guntis Bukalders
Inese Bobinska, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudzes aizgādne
Raitis Jākobsons, mācītājs
Pāvels Ņizins, Anglikāņu baznīcas Sv, Pestītāja draudzes zupas virtuves koordinators
Jānis Krievkalns, Anglikāņu baznīcas Sv.Pestītāja draudzes aizgādnis
Jānis Eduards Grīnbergs
Ģirts Rozners, septītās dienas adventistu mācītājs, LU TF doktorants
Inga Jēruma, žurnāliste
Dr. Deniss Hanovs, kulturologs
Elīza Zikmane, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudzes mācītāja
Ainārs Kostanda, LELBP mācītājs
Iļja Marija Boļšakovs, Draugu (kveikeru) reliģiskās sabiedrības loceklis
Līga Puriņa-Purīte, Latvijas Luterāņu sieviešu teologu apvienības (LLSTA) attīstības vadītāja
Ieva Astahovska, mākslas zinātniece
Inga Burova, arhitekte
Ieva Graufelde, prāveste emerita
Rudīte Losāne, LELBP mācītāja, cietuma kapelāne
Ineta Sipunova, Latvijas Mākslas Akadēmijas pedagoģe, māksliniece
Solvita Sējāne, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudze Rīgā
Juris Cālītis, LU Teoloģijas fakultātes docents, mācītājs
Sandra Dzenīte-Cālīte, biedrības “Zvannieku mājas” vadītāja
Jānis Balodis, kapelāns
Seko mums 
Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Sakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
