Rubesa un citi „pazīstami teologi un mācītāji”: mēģinājumi uzspiest vienu ģimenes modeli ir lēts mēģinājums gūt politisko kapitālu
Virkne parakstītāju*13.01.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs vēršamies pie jums kā Latvijas tautas priekšstāvjiem, kuru uzdevums ir aizstāvēt ikviena Latvijas sabiedrības locekļa vajadzības. Satversmes preambulā teikts, ka “ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats”, tāpēc vēlamies izteikt savus argumentus pret Nacionālās apvienības iesniegtajiem Satversmes 110. panta grozījumiem.
Mēs iestājamies pret politiķu mēģinājumu sašaurināt ģimenes definīciju, ignorējot realitāti, ka eksistē dažādas ģimenes formas, un tās pastāvēs neatkarīgi no tā, kas formulēts likumdošanas aktos.
Vienpusīgi centieni uzspiest vienu modeli ir lēts mēģinājums gūt politisko kapitālu, spekulējot ar cilvēku bailēm un aizspriedumiem. Rezultātā tiek pastiprināta spriedze sabiedrībā.
Ģimenes modelis, uz kuru atsaucas likumdošanas izmaiņu iniciatori, gan pasaulē kopumā, gan arī Latvijā, ir veidojies pamazām. Vēsturē neeksistē “zelta laiki”, kuros pastāvēja viens “pareizais” ģimenes modelis. Tā ir vēsturiska fikcija.
Mūsdienās liela daļa bērnu dzīvo nepilnajās vai paplašinātajās ģimenēs. Arī šiem cilvēkiem, tāpat kā jebkuram, ir jādod iespēja justies un būt piederīgiem. Latvija nevar atļauties atstumt un zaudēt savus cilvēkus. Tas nav arī pretrunā ar dažādu konfesiju sociālo teoloģiju – solidaritāti ar marginalizētajiem neatkarīgi no tā vai piekrīt vai nepiekrīt viņu uzskatiem un īstenotajai dzīves praksei. Tam pamatā ir teoloģiskās antropoloģijas pozīcija, ka visi esam Dieva ģimenes locekļi.
Debatēs bieži tiek piesauktas “kristīgās vērtības”, selektīvi izceļot dažus aspektus un noklusējot citus. Šis jēdziens, tāpat kā citi, vienmēr ir kontekstuāls, tāpēc nevienam nav tiesības runāt visu vārdā un piedāvāt neapstrīdamu šī jēdziena definīciju.
Jāatceras, ka nav specifisku kristīgu vērtību. Mīlestība, taisnīgums, līdzcietība – tās ir vērtības, par kurām iestājas cilvēki ar dažādu pārliecību. Šos principus iespējams īstenot dažādos modeļos. Bībele ir daudzbalsīgs dokuments, kurā atspoguļojas pārmaiņas, kādas pasaules vēsturē ģimenes koncepts ir piedzīvojis. Tas ir pakāpenisks ceļš no poligāmijas uz monogāmiju.
Teologi reflektē par to, kā cilvēkmīlestības principus īstenot mūsdienu pasaulē. Tas neizbēgami nozīmē apzināties, ka nav iespējams burtiski pārnest uz mūsdienām pagātnes modeļus. Pat vairums konservatīvu kristiešu to dara selektīvi (piemēram, pieļaujot laulību šķiršanu).
21. gs. redzam, ka cilvēcību un sociālo vienotību apdraud pieaugošais populisms, radikāls nacionālisms un reliģiskais fundamentālisms. Tāpēc vēl jo vairāk ir svarīgi veicināt dialogu starp dažādiem sabiedrības locekļiem un nav pieļaujams, ka Satversme kļūst par cilvēku atstumšanas rīku!
* Dace Balode, LU Teoloģijas fakultātes dekāne, profesore
Linards Rozentāls, Rīgas Lutera draudzes mācītājs (Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca), LU Teoloģijas fakultātes docents
Valdis Tēraudkalns, LU Teoloģijas fakultātes (TF) profesors, Anglikāņu baznīcas sv. Pestītāja draudzes diakons
Ivo Rode, mācītājs (Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca pasaulē (LELBP))
Jāna Jēruma-Grīnberga, Bīskape emerita
Viesturs Kuļikovskis, RTU Rīgas Biznesa skolas padomnieku konventa vadītāja vietnieks
Ieva Salmane-Kuļikovska
Klāvs Bērziņš, LELBP Vācija apgabala prāvests
Normunds Titāns, LU Teoloģijas fakultātes profesors
Laima Geikina, LU Teoloģijas fakultātes profesore
Ieva Puriņa, LELBP Latvijas apgabala prāveste
Dr. Urzula Glīneke
Rinalds Gulbis, Beļģijas latviešu ev.lut. draudzes mācītājs
Baiba Anda Rubesa, RFactor SIA valdes locekle, SSE padomes locekle
Nelda Kikjauka, LU Teoloģijas fakultātes izpilddirektore
Guntis Bukalders
Inese Bobinska, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudzes aizgādne
Raitis Jākobsons, mācītājs
Pāvels Ņizins, Anglikāņu baznīcas Sv, Pestītāja draudzes zupas virtuves koordinators
Jānis Krievkalns, Anglikāņu baznīcas Sv.Pestītāja draudzes aizgādnis
Jānis Eduards Grīnbergs
Ģirts Rozners, septītās dienas adventistu mācītājs, LU TF doktorants
Inga Jēruma, žurnāliste
Dr. Deniss Hanovs, kulturologs
Elīza Zikmane, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudzes mācītāja
Ainārs Kostanda, LELBP mācītājs
Iļja Marija Boļšakovs, Draugu (kveikeru) reliģiskās sabiedrības loceklis
Līga Puriņa-Purīte, Latvijas Luterāņu sieviešu teologu apvienības (LLSTA) attīstības vadītāja
Ieva Astahovska, mākslas zinātniece
Inga Burova, arhitekte
Ieva Graufelde, prāveste emerita
Rudīte Losāne, LELBP mācītāja, cietuma kapelāne
Ineta Sipunova, Latvijas Mākslas Akadēmijas pedagoģe, māksliniece
Solvita Sējāne, Anglikāņu baznīcas Sv. Pestītāja draudze Rīgā
Juris Cālītis, LU Teoloģijas fakultātes docents, mācītājs
Sandra Dzenīte-Cālīte, biedrības “Zvannieku mājas” vadītāja
Jānis Balodis, kapelāns
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
