Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības ministres Ingrīdas Circenes meita Agnese Mercalova par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra direktori iecelta savdabīgā veidā, turklāt RSU vadība nevēlas atklāt ne tikai Mercalovai noteikto atalgojumu, bet arī to, kurš tieši pieņēmis lēmumu par viņas pieņemšanu darbā, un pat - kādu tieši izglītību ieguvusi ministres meita.

Pietiek jau informēja, ka Valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) Rīga vadītājas amatā Mercalova nenoturējās ilgi - no pagājušā gada vasaras līdz šā gada aprīlim. Kā rāda Mercalovas amatpersonas deklarācija, direktores posteni viņa pameta šā gada 9. aprīlī, trīsarpus mēnešos algā saņēmusi 6113 latus.

Taču bez darba speciāliste nav palikusi - uzrādot labas zināšanas ne tikai aprūpes sfērā, bet arī jaunāko medicīnas tehnoloģiju jomā, Mercalova - cik zināms, atkal bez konkursa - kļuvusi par RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra direktori.

Šis centrs ir universitātes projekts, kas tika īstenots ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Tas ir modernākais medicīnas izglītības centrs Baltijā, un tajā norit RSU Medicīnas, Māszinību, Rehabilitācijas un Sabiedrības veselības fakultātes studentu studiju process un notiek veselības aprūpes speciālistu tālākizglītība.

Pēc ilgākām pārdomām RSU vadība (universitātes rektors ir Jānis Gardovskis) aizvadītajā nedēļā atzina, ka Mercalova šim amatam izvēlēta, "izmantojot no atklāta konkursa rīkošanas atšķirīgas personāla atlases metodes".

Pilna RSU vadības atbilde saistībā ar atklāta konkursa nerīkošanu uz šo posteni bija šāda:

"RSU vienmēr ir atbalstījusi atklātību darbinieku atlasē, pielāgojot konkrētajai vakancei atbilstošāko personāla atlases veidu, un kandidātus vērtējot atbilstoši viņu profesionālajām kompetencēm un zināšanām, nevis privātās dzīves detaļām. Tāpēc RSU aktuālās vakances regulāri tiek publiskotas RSU mājas lapā sadaļā „Vakances”: http://www.rsu.lv/dazadi/vakances, kā arī vadošajos personāla atlases interneta portālos Latvijā.

RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra vadītājs bija nepieciešams uzreiz pēc projekta noslēguma šī gada maijā, tādēļ tika izmantotas no atklāta konkursa rīkošanas atšķirīgas personāla atlases metodes, kas ir ierasta prakse, meklējot cilvēkus atbildīgiem amatiem (šāda līmeņa vadītājiem nereti jau ir pastāvīga darba vieta, kas, piesakoties publiskos konkursos, var radīt konfrontāciju ar viņa darba devēju).

Tāpēc šajā konkrētajā gadījumā notika iekšējs atlases konkurss, izskatot jau RSU iesūtīto CV datu bāzi un apzinot darbinieku iekšējās rotācijas iespējas, kā arī meklējot atbilstošus kandidātus CV-Online datu bāzē. Citu starpā bija saņemts arī A.Mercalovas CV, un, veicot atlases pārrunas, viņa tika atzīta par piemērotu kandidāti RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra vadītājas amatam.

RSU ietvaros tiek veikti iekšēji konkursi, darbinieku rotācijas vai potenciālo pretendentu atlase no RSU saņemto CV datu bāzes. (Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra vadītāja atlasē atklāta konkursa rīkošana nebija nepieciešama, turklāt tika ievēroti visas attiecīgo LR normatīvo aktu prasības, proti, attiecībā uz RSU personāla piesaisti atklāts konkurss nav normatīvajos aktos noteikta obligāta prasība.)"

Savukārt uz jautājumu - ja reiz atklāts konkurss nebija izsludināts, uz kādu apsvērumu pamata minētajā amatā tika iecelta tieši Mercalova un kas tieši un kad pieņēma šo lēmumu, RSU vadības atbilde bija jau būtiski atšķirīga:

"A.Mercalovas kandidatūra sākotnēji tika izvērtēta pretendēšanai uz citu amatu, uz ko viņa bija sūtījusi savu pieteikumu. Rezultātā pretendente tika virzīta konkursa 2. kārtai – intervijai. Tās laikā tika konstatēts, ka A.Mercalovas kvalifikācija un prasmes varētu būt atbilstošākas Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra vadītāja amatam, kuram tobrīd tika meklēts vadītājs, un tādējādi kā viena no pretendentēm atlases 3. kārtai tika virzīta arī A.Mercalova, kuras kompetences pilnībā atbilda amata apraksta prasībām. Notika vēl divas novērtēšanas intervijas ar RSU augstāko vadību, līdz viņa tika apstiprināta amatā. Kopumā centra vadītāja amatam tika izskatīti vairāki kandidāti."

RSU vadība nevēlējās atklāt ne to, kāda tieši alga noteikta Mercalovai, jo "saskaņā ar LR Satversmes un Fizisko personu datu aizsardzības likuma noteikumiem šādu informāciju RSU nav tiesīga izpaust", ne to, kāda ir jaunās vadītājas kvalifikācija, kas padara viņu atbilstošu šim amatam.

RSU vadības atbilde bija: "Ievērojot fizisko personu datu aizsardzības likumu, RSU diemžēl nav tiesīga izpaust konkrētā darbinieka CV detaļas, tomēr, ieskicējot atsevišķus aspektus, svarīgākās kvalitātes un kompetences ir: augstākā izglītība – maģistra grāds vadībzinātnē, kā arī ekonomista un finansista kvalifikācijas; ilgstoša un ievērojama pieredze vadītājas amatā un dažāda līmeņa projektu vadībā; labas komunikācijas prasmes, vairāku svešvalodu zināšanas, orientācija uz attīstību un stratēģiskā domāšana."

Turklāt esot "jāpiebilst, ka Agnese Mercalova valsts pārvaldē un ar labklājību un veselību saistītās jomās strādājusi ilgi pirms Ingrīda Circene kļuva par politiķi. Tāpat viņa vairākkārt ir strādājusi gan dažādās ministrijās, gan to padotības iestādēs, tajā skaitā saistītās ar medicīnas tehnoloģijām, tāpēc vēlreiz jāuzsver, ka RSU amata kandidātus vērtē atbilstoši viņu profesionālajām kompetencēm un zināšanām, nevis privātās dzīves detaļām".

Kā zināms, iepriekš Mercalova ir bijusi gan vecākā eksperte Labklājības ministrijā, gan darbojusies Tehnisko palīglīdzekļu centrā. Pati Circene iepriekš ir paziņojusi, ka viņas meita esot labklājības nozares speciāliste; par medicīnas tehnoloģijām gan viņa neko nav teikusi.

Pietiek šodien publicē Mercalovas jaunā amata aprakstu. Savukārt saistībā ar RSU vadības nevēlēšanos publiskot pieprasīto informāciju Pietiek jau tuvākajās dienās vērsīsies ar pieteikumu administratīvajā tiesā.

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi